Sieviešu kurpes vēstures spogulī 1930-1939

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 27. janvāris 2015 00:00
1922

Divdesmito gadu dzīves svētku svinēšanas vērienu apslāpēja 1929.gada ekonomiskā krīze, kuras rezultātā strauji samazinājās darba vietu skaits un garumā stiepās bezdarbnieku rindas. Šajā laikā par zināmu aizmiršanās iespēju gan ekonomiskās depresijas nomāktajā Amerikā, gan Eiropā, arī Latvijā, kalpoja kino. 

Kino industrija tieši šajā periodā piedzīvoja strauju tehnoloģisku attīstību, jo radās pirmās skaņu filmas. Kino vēsturniece Inga Pērkone Redoviča izpētījusi, ka pagājušā gadsimta 20. –30. gadu Latvijā visbiežāk tika izrādītas Vācijā un Holivudā tapušās filmas. Holivudas filmās redzamās sieviešu lomu atveidotājas kļuva par sava laika modes etaloniem, un līdzšinējie modes diktētāji, Parīzes modes nami, ieguva vērā ņemamu konkurentu – Holivudas zvaigžņu virtuvi. Kino dīvas jau toreiz ietekmēja sievietes pasauli, jo kļuva par savdabīgām sava laika sieviešu modes diktētājām. Viņu vizuālais tēls, žesti, kustības un vēlāk, līdz ar skaņu filmu rašanos, protams, arī runas maniere, tika burtiski kopētas. Grēta Garbo un Marlēne Dītriha bija Latvijas skatītāju iecienītākās dīvas.

G. Garbo slava pasaulē 20. gadsimta 30. gados sasniedza zenītu un Latvijā viņa bija īpaši populāra. Statistika liecina, ka Latvijas skatītāji noskatījās visas ar G.Garbo piedalīšanos radītās filmas. Tās tika izrādītas arī Cēsu kinoteātrī «Metropole», kas atradās ēkā Vaļņu un Piebalgas ielas stūrī. Starp daudzajām Latvijas sieviešu fotogrāfijām Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā atrodams arī Grētas Garbo 30. gadu portrets, kas acīmredzot reiz piederējis kādai viņas talanta un vizuālā tēla cienītājai. «Kino toreiz iespaidoja visu cilvēka dzīvi. Sievietes filmās skatījās, kāda ir mode, kā jākustas. Līdz 30. gadiem sievietes ideāls izskatījās tā: mutīte kā sirsniņa, traģiskas uzacis, cepure līdz degunam, īsas lociņas kā aitai. Un tad [1933.gadā] nāca filma «Karaliene Kristīne» ar Grētu Garbo. Milzīga mute, izcelti žokļa kauli, gari mati, ierullēti uz iekšu. Un visa pasaule pārvērtās vienā gadā,» tā kino pasaules iespaidotās pārvērtības sieviešu modē raksturo Tatjana Jemeļjanova, Latvijas pirmā brīvvalsts laika vadošā filmu izplatītāja A/s «ARS» vadītāja meita.

Holivudas dīvu vizuālā tēla veidotāji bija modes dizaineri

30.gados uz Holivudu par dīvu tērpu dizaineriem tika aicināti tā laika ievērojamākie modes meistari, pat viena no visu laiku spilgtākajām modes dizainerēm Koko Šanele. Tieši Holivudā radās un ar filmu starpniecību populārs kļuva sievietes tēls, kas uzsvēra sievietes auguma sievišķīgās līnijas. Svārku un kleitu garums ikdienas tērpiem noslīdēja līdz puslieliem, bet vakartērpu gadījumā līdz potītēm un nereti pat zemāk. Modē atkal bija sievišķība. Piegulošie, slīpā piegriezuma tērpi lieliski izcēla vidukļa un gurnu līniju. Modē nāca pieguloši svārki un žaketes. Izsmalcināta elegance, kas prasīja nesteidzīgu, līdzsvarotu gaitu, bija modē gan tērpā, gan dzīves veidā. Siluetu noslēdza jau iepriekšējā periodā aktuālie kurpju topmodeļi: siksniņkurpes ar Tveida siksniņām un laiviņas ar slaidiem kubiešu papēžiem.

Dīvu kājas Holivudā tērpa paši labākie apavu dizaineri, tostarp itālis Salvatore Feragāmo, šodien itāļu nācijas lepnums. 1927.gadā viņš bagātajā Holivudā sapelnījis daudz naudas, atgriezās Itālijā un apmetās Florencē, kur tapa viņa slavenākie kurpju modeļi. Pasaules ekonomiskās krīzes radītie spiedīgie ekonomiskie apstākļi gan Eiropā, gan Latvijā, gan Amerikā nozīmēja apavu ražošanai būtisku materiālu trūkumu. Tas veicināja jaunu materiālu meklējumus. Visspilgtāk tas izpaudās S. Feragāmo 30. gadu otrās puses modeļos. Vēl dzīvodams Amerikā, S.Feragāmo bija pievērsies kāju anatomijas pētījumiem. Pētīdams cilvēka skeleta kaulus Dienvidkalifornijas universitātē, viņš saprata, ka viss ķermeņa svars brīdī, kad cilvēks kustas, tiek projicēts uz pēdas arkveida izliekumu, tādējādi būtiski ir radīt apavus, kas palīdzētu pēdai nest ķermeņa svaru. Feragāmo turpmāk centās radīt apavus ar metāla pēdas velves stiprinājumu, līdz ar to tie izcēlās ne tikai ar eleganci, bet arī ar ērtumu.

Kad 1935.gadā Musolīni iekaroja Etiopiju un Itālijai tika uzlikts ekonomiskais embargo, kura rezultātā radās problēmas ar dzelzs importu, Feragāmo vajadzēja izdomāt, kā nostiprināt pēdas velvi bez dzelzs, un viņa glābiņš izrādījās Sardīnijas korķis. Viņš radīja ķīļveida pildīto zoli no Sardīnijas korķa un pirmās platformu kurpes. Feragāmo dzīvoja ar pārliecību, ka prasmīga amatnieka rokās jebkurš materiāls spēj pārtapt vērtīgā produktā, un viņš patiesi prata no problēmām izkulties ar radošu vieglumu, bet galvenais skaisti. Arī Latvijas kurpju karalis Rūdolfs Eglītis nesnauda, sparīgi rīkojās un sekoja līdzi jaunākajām modes tendencēm Eiropā un pasaulē. Pats regulāri brauca uz modes skatēm un izstādēm Parīzē, Berlīnē, Londonā, Florencē, Vīnē. 1939.gada Latvijas Amatniecības kameras žurnālā «Amatnieks» publicētais R.Eglīša raksts par pavasara apavu modes tendencēm Eiropā liecina, ka viņš bija ne vien iepazinies ar S.Feragāmo veikumu, bet, radot savu 1939.gada sieviešu pavasara un vasaras apavu kolekciju, visnotaļ iedvesmojies no jau toreiz slavenā itāļa. R.Eglītis minētajā rakstā vēsta: «Šī gada jaunumiem nav tik daudz praktiskas nozīmes, cik tie mūs pārsteidz ar savu neparastumu – tie devuši tieši to, kas līdz šim apaviem trūcis: raibumu un arī dabīgumu.

Neparastas jaunajiem apavu modeļiem ir korķa zoles dažādos veidos: gan plānākas, gan biezākas, gan dabīgā krāsā, gan apvilktas ar ādu. Izplatītas ir kurpes ar korķa papēdi, kas piepilda arī leņķi. Arī krāsu ziņā redzam lielu dažādību. Iemīļotākā krāsu kombinācija ir zils ar baltu, sarkans ar baltu un zils ar sarkanu, gaiši brūns ar baltu un gaiši brūns ar zaļu.» Rakstam pievienotā fotogrāfija rāda R.Eglīša uzņēmumā radītos sieviešu apavus, kas atbilst visām 20.gadsimta 30. gadu nogales sieviešu apavu modes aktualitātēm.

1939.gada vasarā Latvijas «kurpju karaļa» radītie apavi pārliecinoši spēj konkurēt Eiropas tirgū.

Elīna Kalniņa, Druva

Foto: www.flic.com

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies

Skaistumkopšanas saloniņš Sieviešu klubā pašā Rīgas centrā

Nodarbības, individuālās konsultācijas un procedūras