Randiņš cerību noskaņās

Linduchy
Linduchy 19. oktobris 2015 11:16
902

Rīgas parkus bija izrotājis zelta rudens. Dzeltenās lapas lēni krita no kokiem, sagādājot prieku bērniem, bet pamatīgas rūpes sētniekiem.

Atceroties bērnības noskaņas, nesteidzīgā solī devos pa sabirušajām rudens lapām, priecājoties par čaukstošo lapu skaņu.

Mums bija sarunāta tikšanās Krišjāņa Barona un Radio ielas krustojumā. Mani gan sākumā izbrīnīja randiņa vietas izvēle. Bet nolēmu, ka gan jau tam visam pamatā ir došanās uz Vecrīgu.

Tuvojoties tikšanās punktam, pamanīju viņu - smaidīja un gaidīja mani ar sarkanu rozi un 2 dzēriena glāzēm pamatnē rokās. Pieturā stāvēja retro tramvajs - senlaicīgs un uzmanību piesaistošs.

- Sveika! - viņš pasniedza man rozi.

- Sveiks! Paldies, tā ir ļoti skaista!

Viņš maigi noskūpstīja manu vaigu. Tas bija patīkami silts ... un gluds. Sajutu viņa smaržas. Un aromātu papildināja karstās šokolādes smarža, kas vilinoši izplatījās no dzērienu glāzēm.

- Vai esi gatava nelielam izbraucienam? - priecīgi smaidīdams, viņš jautāja man.

Tobrīd nespēju iedomāties, ka viņš ir ieplānojis mūsu randiņu tik senlaicīgā stilā - brauciens ar retro tramvaju mums diviem vien.

Mana seja atplauka priecīgā smaidā. Nekad iepriekš nebiju braukusi ar retro tramvaju. Mani pārsteidza viņa izdoma.

Mēs iekāpām mazajā vagoniņā. Senlaicīgais tramvaja vagoniņš uzsāka braucienu.

Viņš pasniedza man glāzi ar kakao. Smaržoja brīnišķīgi. Garšoja vēl labāk, jo kakao bija papildināts ar lazdu riekstu garšu. Noliku rozi blakus uz sola. Viņš sēdēja man tik tuvu ... patīkami tuvu. Mēs baudījām gardo dzērienu, stāstījām dažādus atgadījumus no savas dzīves, smējāmies, vērojām rudenīgo un krāšņo Rīgu aiz loga ... un skūpstījāmies.

Nemanot aizritēja laiks. Mēs atgriezāmies sākumpunktā. Izkāpām no vagoniņa. Viņš turēja manu roku.

- Paldies! Man ļoti patika! Šis bija interesants piedzīvojums, - skatījos viņam acīs. Mani piepildīja prieks un siltums, un neliela nožēla, ka viss labais tik ātri beidzas, jo pienācis laiks atvadīties.

- Man arī ļoti patika būt kopā ar tevi. Vai mēs vēl tiksimies? - viņš skatījās uz mani ar cerības pilnām acīm.

- Iespējams. Dzīvē mēdz notikt visādi..., - es viltīgi pasmaidīju un noskūpstīju viņu...

Rudens randiņa tērps zilās (cerības) noskaņās

20151019111305-98944.jpg

Titulbilde: www.rigassatiksme.lv

KONKURSS - Randiņš ar zelta rudeni

20151013152549-51121.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 19. oktobris 2015 12:28

(Y)

Linduchy 19. oktobris 2015 11:44 LosOjosVerdes

Paldies :) Jā, skatos, ka tavā blogā randiņa tērpma bija izvēlēts līdzīgs mētelītis :) (Y)

LosOjosVerdes 19. oktobris 2015 11:36

Smuki toņi:) Un žakete kaut kur manīta;)