Parunāsim par.... rotām :)

Kerstyna
Kerstyna 22. septembris 2016 11:42
1339

 Dienas sarunās pavīdēja domas par  ikdienas rotām, bez kurām nu nekādi. 

 Varu pateikt, bez kā es nekad neizeju no mājas - bez gredzeniem - saderināšanās un 40 gadu jubilejā dāvātā, tie vienmēr man ir pirkstos, es tos noņemu tikai, lai iztīrītu.  Bez tiem jūtos tāda... plika mazliet. 

Es , personīgi, diez ko nemīlu rotaslietas.  Man dažas ir, bet tās ir diezgan daudzfunkcionālas, kā piemēram pērļu virtenīte ( gribētu gan kādreiz īstas, bet labi ) , kulons garā ķēdītē, Venēcijas stikla kuloniņš, nu tā, nekas tāds. auskaru man nav un arī neizjūtu pēc tiem vajadzību. 

20160922114108-28535.jpg

Bet man ir ļoti, ļoti grūti atrast rotas  sev pa prātam, rotas man patīk ļoti askētiskas.  Pieķeros lietām, biju saskumusi, kad sadila  viens no sudraba gredzeniem, kuru sev uzdāvināju uz medskolas beigšanu. Tas bija pasen gan, nēsāju nenoņemot  un tad tas sadila un salūza, jutos kā tuvinieku zaudējusi. 

Kādas jums ir vismīļākās rotas, vai rotas , bez kurām jūtaties līdz galam neapģērbušās, vai tās kuras  ir tik mīļas, ka to zudums jūs ļoti, ļoti apbēdinātu? 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ilze_Liekmane 23. septembris 2016 09:51

Par rotām man ir mana individuālā filosofija:
1. Man ļooti pati dažādas rotas;
2. Man ir paveicies, ka mans ķermenis atļauj nēsāt tikai cēlmetāla rotas, pretējā gadījumā man to būtu divreiz vairāk :D ;
3. Es ik pa laikam pati sevi mēdzu iepriecināt ar kādu jaunu knibuli, kā arī manos svētkos vīrs mani palutina ar kādu jaunu nieku;
4. Kad man jautā, priekš kam Tev tik daudz? Es saku: tas būs mantojums vedeklai vai meitai, kā arī sliktos laikos to varēs iemainīt pret maizi.
5. Ikdienā es nēsāju sev tuvākās rotas - laulības gredzenu, vīra dāvinājumus, kurus papildinu ar kādu jaunu aksesuāru.

Nymph 23. septembris 2016 09:39

Mans rotu minimums (kas vienlaikus ikdienā ir arī maksimums) ir laulību + saderināšanās gredzeni un zelta ķēdīte ar kuloniņu Latvijas formā. Šādu kuloniņu gribēju jau ļoti sen un uz manu 30. jubileju vīrs ar šādu mani arī aplaimoja :) Speciāli pasūtīja pie mūsu juveliera ar briljantiņu apmēram tajā vietā, kur mana dzimtā Jelgava :)

hiperkeri 23. septembris 2016 08:18

laikam par šito tēmu būs jāuzraksta blogs:_ Manām rotām arī ir stāsti:) Tas ir lieliski:) Jūtu līdzi par gredzenu. man tā parasti ir ar auskariem, vienu no pāra pazaudēju un tad nezinu,ko darīt:D

VesmaSk 22. septembris 2016 17:47

Nenēsāju rotaslietas. Arī gredzenu nevalkāju. Kaut kas jau mājās ir - auskari, kaklarotas, rokassprādzes, - bet neizjūtu vajadzību un vēlmi tās nēsāt.

Linduchy 22. septembris 2016 15:36 °sarkangalvīte°

:D tā jau ir atsevišķa suga

Aggie 22. septembris 2016 15:27

bet ir tādas sievietes, kas nokar sevi ar zelta rotām, gredzeniem, divreizlielākiem par plaukstu, rokassprādzes līdz elkoņiem, auskari līdz ceļiem, deguns gaisā, un, kad atver muti, tad nekas sakarīgs no tās ārā nenāk :D rimi strādājot nācās ar tādām saskarties :D

Linduchy 22. septembris 2016 15:19 Kerstyna

ehz, man laulība gan ir ļoti svarīga...citādi jau sen būtu tālēs zilajās - pie kāda arābu šeiha :D

Kerstyna 22. septembris 2016 15:03 Kaķmeitene

Labi gan, citādi kāda "zinātāja" padomātu, ka ceļš brīvs :D

Linduchy 22. septembris 2016 14:45 Kerstyna

hahha, labi, ka man laulības gredzens ir +/- vienā izmērā ar otru gredzenu, kuru gan rotā akmentiņi :)

Kerstyna 22. septembris 2016 14:38 Kaķmeitene

Nu Airisa... :)
To es minēju kā ilustrāciju, kā visādi var spriest par rotaslietu esamību, neesamību utt.
Piemēram Dr. Zālītis savā laikā rakstīja, ka , ja sieviete uz vena pirksta valkā laulības gredzenu un vēl vienu, lielāku gredzenu, tad viņai laulība nav īsti svarīga. Tā kā... ir visādas kompilācijas par šo tēmu.

Linduchy 22. septembris 2016 14:27 Kerstyna

Nu nezinu, man prātā nāk Airisa Apfela - rotu dauuuuudz un pamanāmas, bet nedomāju, ka viņa pati būtu tukša :)

-Scarlett- 22. septembris 2016 14:10 Kerstyna

es tam nepiekrītu, tad jau to pašu var attiecināt uz kosmētiku mīlošajiem utt.... viss ir vienkārši ir cilvēki, kuriem patīk rotas un kuri prot salikt rotas tā, ka vienalga kāds akmens vai striķis, bet izskatās gaumīgi, gluži tāpat kā ar kosmētikas faniem.. es gan diemžēl neatbilstu ne vienam, ne otram ..

thezeezee 22. septembris 2016 14:09

Auskari ir mana Must-have rotaslieta, bet kuriem jūtos kaila. Pat esmu gājusi pusdienlaikā uz veikalu pēc jauniem auskariem, kad gadījies aizmirst tos ielikt (bet tā nav ikdienas prakse - droši vien konkrētajā dienā gribējās ko jaunu :) ). Un es noteikti nevaru bez rokaspulksteņa un gredzena. Interesanti, ka dienas laikā man tas ir nepieciešams, bet līdzko pārkāpju mājas slieksni, tā uzreiz pilnīgi visu noņemu - viss šķiet lieks..

Aggie 22. septembris 2016 14:04

man patīk rotas, katru dienu nēsāju auskariņus un laulības gredzenu, kuru neesmu noņēmusi kopš laulībām, pat saunā un dušā ejot neesmu noņēmusi... pārējās rotas nēsāju atkarībā no tā, ko velku mugurā... vēl man ir krustiņš, kas vienmēr tika nēsāts, kopš pārplīsa ķēdīte, nē :( esmu jaunas ķēdītes meklējumos

Linduchy 22. septembris 2016 13:47

Man auskari ir VIENMĒR ausīs, bez tiem tiešām jūtos kaut kā dīvaini. Protams, laulības gredzens+1. Tie tiek noņemti tikai tad, kad eju mazgāties.
Vēl ļoti patīk brošiņas, krellītes un dažādas rokassprādzes - vārdsakot, esmu visādu "karekļu" cilvēks :D

Kerstyna 22. septembris 2016 13:21

Cilvēks jau no laika gala ir centies sevi kaut mazliet izrotāt. Ar laiku rotas norādīja piederību pie kādas nācijas, sabiedriskā slāņa utt. Ar rotām pasvītroja statusu. Par rotām, rotu nēsāšanas paradumiem ir daudz visādu pētījumu un aprakstu. Reiz lasīju, ka arlielu daudzumu ārējo rotu cilvēks cenšoties aizklāt tukšumu sevī. Nezinu, cik tur taisnības

-Scarlett- 22. septembris 2016 12:23

vienīgās ikdienas rotas man ir laulības gredzens un vecmāmiņas dāvinātais gredzens. Pārējās greznumlietas velku tikai uz pasākumiem, vai pa reizei pie kāda īpašāka outfita.