Neesi ķīnietis – esi tu.

Rebeka
Rebeka 3. marts 2014 00:00
2284

Sen neesmu rakstījusi blogu ar savām pārdomām, tad nu, lūk, uznāca iedvesma. Šoreiz esmu aizdomājusies par apģērbu, vizuālo tēlu un dzīves viedu. Jau sen esmu pamanījusi, ka bieži vien manas domas par šīm lietām atšķiras no lielā vairuma, tepat Sieviešu klubā lasot jūsu komentārus pie modes skašu attēliem vai foruma sadaļu kur jūs ik dienu pārspriežat šovu „Iepirkšanās pavēlniece” konstatēju, ka reti, kad mūsu domas sakrīt. Protams, ir izņēmumu gadījumi vai kādas nianses par ko esmu vienisprātis ar jums.

Nesen šo tematu pārcilāju ar savu mammu, par kuras izskatu un visu pārējo reti kurš paliek vienaldzīgs. Ilgu laiku sev jautāju, kāpēc tā? Kas mums par vainu? Kāpēc man šķiet, ka cilvēki valkā bezgaumīgus vājprāta murgus, bet šiem cilvēkiem šķiet, ka tā daru es?

Izrādās tam visam izskaidrojums ir vienu paaudzi senāks, mana ome visu mammas bērnību viņai ir „potējusi” , ka vajag būt īpašai un nekad nevajag darīt tā kā visi. Kad mamma ir vērsusies pie manas omes ar lūgumu nopirkt ko tādu, jo pārējām meitenēm klasē ir, viņa vienmēr ir iespītējusies un teikusi, ka to kas ir visiem viņa kategoriski nepirks, izspļaujot savu firmas teicienu „Neesi ķīnietis – esi tu, tev nav jābūt kā pelēkajai masai” (Ar to nebūt negribu kādu TE pievienot pelēkajai masai, par to pēdējā rindkopā)

Teiciens par ķīniešiem ir ar domu, ka parasti jau mums visi ķīnieši šķiet vienādi.

Nu, lūk, ome šo ir iedzinusi asinīs tā, ka tas pārgājis jau nākošajās paaudzēs, respektīvi, arī es pat nepiedomājot pie tā, un nedaru to speciāli ar domu atšķirties, esmu savādākās domās nekā visi pārējie. Mani neinteresē klasiskas lietas, kur nu vēl kādi sabiedrībā pieņemtie standarti (kurš vispār tos ir izdomājis? Un kā kāds atļaujas man noteikt, kad man kas būtu jāvelk, jālieto vai jāsaka? ) Arī bieži vien ir gadījumi, kad lasu komentārus internetā, par kādu apģērbu gabalu, ka tas esot jāuzdrīkstās vilkt... šo nekad nesapratīšu, ja patīk jāvelk, kas par uzdrīkstēšanos? Kā tas teiciens vispār jāsaprot? 

Nezinu kā man dzīvē ar šo visu ies, ome visiem atmiņā palikusi kā sievišķīga, eleganta, gaumīga, efektīva un kliedzoša sieviete par, kuru visi, visos laikos ir bijuši sajūsmā un nevienam nekad  neienāca prātā viņu nosaukt par bezgaumīgu.

Mūsdienās ir grūtāk, jo ir tāds stilu mistrojums, ka grūti kādu kategoriski pievienot pelēkajai masai, jo kas vienam pelēkā masa otram šķiet gluži pretēji, jo gan gaumes, gan varianti it visā šobrīd ir pārpārēm. Tādēļ gan man, gan manai mammai bieži vien ir situācijas, ka ir cilvēki, kuriem patīk tas kādas esam un ir pat sajūsmā par to un ir atkal citi, kuriem šķiet, ka esam bezgaumības kalngals. Vēl jāpiebilst, ka arī man un manai mammai galīgi nav vienots stils un mēs viena otru regulāri savstarpēji apceļam par bezgaumību.

 

Kā ir ar jums? Ko uzdrīkstaties un ko nē? Kā jums šķiet, kādu iespaidu par sevin radāt citiem? Cik ļoti tu pieturies pie standartiem? 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 3. marts 2014 20:45

Manuprāt neesmu "ķīnietis" :D Jau no skolas laikiem esmu ievērojusi,ka man patīk tādi apģērbi,ko varbūt citi nemaz neuzvilktu ;) Piem.,kaut kad vidusskolā iepatikās kļoša bikses (ļoti laba auduma,melnas,ar zeltītu jostiņu) un es vecākiem "izkaucu" tās,un nevienam mūsu ciemā tādu nebija ;) Un daudz citu lietu..
Bet uz vecumu :D sāku novērot,ka cenšos ģērbties kā visas vecākas sievietes :D
Par raidījumu diskutēju,jo patīk vienkārši papļāpāt :D

VIT@ 3. marts 2014 12:21

Kopumā kā ģērbjas citi mani ir vienalga, taču tajā pašā laikā skatoties raidījumus, protams, ka ir vēlme padiskutēt, ko tad izprotu ar vārdu klasisks, saviesīgs utt.. Sevi varētu defnēt kā casual/romantic. Man patīk kvalitatīvas un labas lietas. Ir daudzi tādi apģērbi, kuri laika gaitā ir transformēti jaunā apģērbā vai dizainā, tā piemēram viens parasts mētelītis, man ir tapis visai moderns, pamainot dizainu/siluetu/oderi/pogas. Kad pošos iziešanai, man ļoti patīk izdomāt un izpētīt kombinācijas līdz pēdējai detaļai. Ja citiem tas nav svarīgi, tam nav nozīmes, MAN tas ir svarīgi, jo izeju es reti un patīk to darīt ar īpašu šiku.
Katram ir jādara kā patīk un liekas svarīgi.

Noelle 3. marts 2014 11:58

Kopumā savu stilu vērtēju kā Klasiski-romantisku, kas arī ļoti atbilst manai būtībai, ikdienai un dzīves ritmam. Tomēr, ņemot vērā, kāda pašlaik ir "ielu mode", es teiktu, ka drīzāk tomēr ģērbjos netipiski. Kādam, iespējams, šķiet, ka vecmodīgi vai ne-moderni.
Darba dienas man tomēr paiet lietišķā apģērbā, taču, kas mani šajā ziņā priecē, ka ne iepriekšējā, ne pašreizēja darbavietā nav bijuši ļoti strikti noteiktumi, ka jāstaigā tikai tādas un tādas krāsas kostīmā, vai nevar atļauties bagātināt tēlu ar kādām "nestandarta" vai sievišķīgām detaļām. Līdz ar to vairāk tomēr papildinu svārkus, džemperīšus, šaketes, blūzes vai kleitas ar kādiem aksesuāriem - jostiņām, piespraudēm, šallēm, mēdzu uzvilkt kādas dekoratīvākas zeķes vai zeķubikses, nēsāju kurpes ar augstiem un ļoti augstiem papēžiem (kas bieži pievērš apkārtējo uzmanību).
Tāpat esmu no tām, kas saskaņo krāsas. Ļoti. Līdz ar to arī mani pirkumi tiek racionāli pārdomāti, lai man ir ar ko sakombinēt.
Brīvajā laikā bieži vien kombinēju kaut ko no savas "darba laika" garderobes ar romantiskākiem vai tieši otrādi - sportiskākiem apģērbiem/aksesuāriem (saprāta robežās, protams). Respektīvi - džinsas, grezna blūzīte, žakete, kāda jostiņa, augstās kurpes. Nosacīti sportiskais elements būs džinsas šajā gadījumā.
Pārsteigums citiem, iespējams, varētu būt, redzot mani pavisam sportiskā apģērbā - manā garderobē ir arī t.s. "šūzi" un vienas it kā "kedas", līdz ar to - oi, esmu kā hameleons :D
Tomēr joprojām esmu par noteiktām normām un standariem, jo ir reizes un vietas, kad IR jāievēro dress code. Manā uztverē tas pauž cieņu pret attiecīgo pasākumu, tā organizētājiem, dalībniekiem u.t.t. Tas pats attiecas arī uz biznesa vidi. Tātad - ir reizes, kad sava spožā "personība" un spēja uzdrīkstēties ir jāatstāj mājās un jāievēro normas. Respektīvi - pieturēšanās pie noteiktiem standartiem manā izpratnē ir cieņas jautājums.

mazaa raganina 3. marts 2014 11:57 Linduchy

Tu mani nebeidz pārsteigt.Man arī ir nestandara augums, maziņa, lielas krūtis, īss viduklis, plati gurni...:D

Linduchy 3. marts 2014 11:52 makvins

Ja nu vienīgi Plus size modele :D

mazaa raganina 3. marts 2014 11:47 Linduchy

Oho,Tu un nestandarta? Man jau liekas,ka esi modele!(Tāds priekšstats izveidojies)

Linduchy 3. marts 2014 10:58

Gribētos domāt, ka neesmu ķīnietis :D Tā kā man ir nestandarta augums, tad veikalā pirktie apģērbi ne vienmēr der kā gribētos. Eksperimenti un cītīga domāšana līdz, ko un kā vilkt :)
Šausmīgi nepatīk bezformīgi apģērbi...un, lai arī modes guru kladzina, ka plus size cilvēkiem ir jāietinas maisos, skaļi ignorēju šo ieteikumu :D
Vispār manā garderobē ir daži apģērba gabali, kas iziet ārpus sabiedrības nospraustajiem rāmjiem, bet mani tas maz satrauc - esmu par sevi pārliecināta sieviete ;)

mazaa raganina 3. marts 2014 10:16

Manuprāt šobrīd ir sācies kaut kāds lupatu kults.Arī es laikam esmu iespaidojusies,jo šobrīd skatos diezgan daudz modes raidījumus, bet daru to,lai izglītotos, savu gaumi izkoptu.Ja tā aizdomājas,kas šobrīd darās pasaulē:kari,nemieri,bads, tad mūsu,,problēmas" ir smieklīgas.
Lai nu kā, vienīgais kas man tiešām uzdzen šermuļus, sievietes,kuras saģērbušās neatbilstoši savam vecumam.Piedodiet, bet no ,,man vienalga ko citi par mani domā" līdz vulgaritātei ir ļoti trausla robeža.

Kerstyna 3. marts 2014 08:41 Shalako

Vispār - piekrītu Tev :)

Kerstyna 3. marts 2014 08:39

:D Ja man ir gribēšana - tad es uzdrīkstos. Velku krāšņas zeķes un skaistas kurpes un zinu, ka noskatās ar skaudību... Uzvelku sarkanu kleitu un jūtos pasakaini. Man nav lielu pretenziju pret apģērbu, es diez ko nesekoju modei, toties es sekoju savām sajūtām. Gribu melnā - ģērbjos melnā, gribu sarkanā - ģērbjos sarkanā, uznāk pasteļnoskaņojums - ģērbjos pasteļtoņos. Es priecājos, ka man ir puikas, jo es nespētu paciest, ka mana meita ģērbjas pēc tām briesmīgajām klišejām - kaut kādi džinsi +sporta apavi+ kaut kāds tops, kaut kāda jaka. Iekāp jebkurā troļļukā, tramvajā - redzēsi vismaz 4-5 izskata dvīņus. Un tad izlaidumā tāds skuķis, kas savā dzīvē nav no biksēm izlīdis ( paldies mammām) ielien dziļi dekoltētā kleitā un 12cm augstās augstpapēžu kurpēs - iet nemāk, apsēsties nemāk... skats baiss. Par tām stila ogām - uzvelc kaut ko krāsainu un tu jau izlec no pelēkā pūļa, izskaties pēc tādas vai arī patiešām esi saskaņā ar sevi un vidi - un jau izskaties savādāk - pamanāmāk.

Emmy 3. marts 2014 07:44

Es velku mugurā to, kas man patīk, kas, pēc manām domām, man piestāv... apģērbu, kas man liek justies ērti. Tie var būt dārgi apavi vai apavi par 5 euro... Man ir vienalga kas to ražojis ( tā pat viss nāk no Ķīnas ).
Es necenšos kaut kā īpaši izcelties vai kaut ka saplūst ar pārējo masu. Neesmu modes upuris ( vismaz man tā liekas ).
Lasot Tavus komentārus SK, bieži pieķeru sevi pie domas, ka esam diezgan līdzīgas. (Y):^)
Man nav konkrēts stils - vienu dienu tas var būt sportisks, nākamajā - klasisks. Es pieturos pie klasiskām vērtībām, pie vienkāršības. Jā, man patīk krāsas, tāpēc nereti apģērbos ir kāda spilgtāka krāsa... es noteikti nekombinēju neko, nestāvu stundu pie spoguļa un nedomāju vai tas iet klāt manai acu, nagu utt krāsai.
Man, patiesība, ir žēl to cilvēku, kas tam velta tik daudz laika, katram niekam, sīkumam un detaļai, jo vairums cilvēku tam nepievērš nekādu uzmanību... Cilvēks it kā cenšas izcelties, parādīt sevi kā modes guru... bet but nobody cares!! Tāda sekla domāšana... dzīvē ir svarīgākas lietas par lupatām...

vecsprofils 3. marts 2014 01:42

Ļoti labs raksts! Pilnībā piekrītu! (Y)(Y)(Y) Rebeka, diezgan maz tavu bilžu esmu redzējusi, bet tik, cik redzēju un lasot tavus komentārus, pilnīgi noteikti neesi tā, kas seko baram. Un tas, ka tev nesakrīt domas ar komentāriem par Iepirkšanās Pavēlniecēm ir pilnīgi normāli un saprotami. Jo, kas piestāv vienam, citam var neizskatīties nemaz. Mēs jau lielākā mērā izdaram secinājumus par to, ko pašas velkam vai vilktu, it kā velkot paralēles vai to neesamības ar mūšu pašu stilu :)
Arī mani ir audzinājuši tā, ka "būt kā visiem" ir necili, iespējams tāpēc arī esmu diezgan savdabīga apģērbu kombinēšanā, lai gan neizmantoju neko tādu neparastu. Manuprāt, pelēkā masa ir tā, kas akli seko trendiem (bieži neatzīst un domā, ka tā ir oriģinalitāte), bet no malas ir perfekti redzams tas inkubatora stils.
Visi tie šodienas look book tēli ir identiski, pat pozas, kurās meitenes iepozē, ir pilnīgi vienādas. Protams, arī manā skapī ik pa laikam ienāk kāds trenda apģērba gabals, kaut vai tie plisētie garie svārki. Bet es tos nevelku, nekombinēju tā kā lielākā daļa (svārki+maika+ādas kurtka), bet gan velku ar dažādām blūzēm, kas rada pilnīgi citu koptēlu.

Savu ģērbšanās stilu raksturotu kā elegantu, kas var izpausties gan vairāk ikdienišķā veidā, gan arī izejamā (atkarīgs no vietas, laikapstākļiem utt.), bet ļoti patīk tāds `60.gadu "femme fatale" izskats, kaut kas tāds spēcīgs.
Atļaujos vilkt platmales, baltās blūzes ikdienā (vispār blūzes ir mans mīļākais apģērba gabals), siet lentas ap krāgu, veidot "sexy dīvas" frizūras, tādas nekārtīgas...
Zviedrijā, protams, te ļoti atšķiros ar šo izskatu, no malas liekas, ka baigi uzcirtusies :D Rīgā vēl tā mērenāk, jo tur zināmā mērā saplūstu ar citām sapucētām.

Nevaru, protams, apgalvot par visiem, katrs redz mani savādāk, bet bieži saņemu komplimentus par to, ka izskatos pēc aktrises, filmu zvaigznes. Tā tas varētu arī būt, jo lielākā mērā iedvesmojos tieši no `50.gadu beigu un `60.gadu aktrisēm, filmām, un man šķiet, ka tieši šāda apģērbu izvēle un kombinēšana parāda mani atšķirīgāku un tas harmonē ar maniem sejas vaibstiem un matiem.

Skaistumkopšanas saloniņš Sieviešu klubā pašā Rīgas centrā

Nodarbības, individuālās konsultācijas un procedūras