Manas tagadējās attiecības ar un par apģērbiem

hiperkeri
hiperkeri 30. septembris 2018 18:42
700

Sveiki!

Traki ilgi neesmu neko rakstījusi.

Ko lai savai aizstāvībai saku? Laiku prioritāri sadalu traki "svarīgo"un "steidzamo"lietu sakārtošanai, uzziņai, daiļamatniecībai, izziņai, un,kad vajag, nu- vienkārši jāpaguļ. Un basta!:):D

Šoreiz gribu dalīties ar kaut ko ,par ko man ir liels lepnums,un ar mīlestību pasaulē ir jādalās. Taču  ap to vēlos pacelt tādu jutīgu jautājumu apkārt,lai rosinātu to cilvēku domāšanu, kuriem parasti laika trūkuma dēļ un informācijas vakuuma( iespējams) dēļ nesanāk par to padomāt,tādēļ tās izvēles katram ir tādas,kādas tās ir. Šoreiz- nu bez nosodījuma,jo,nu nav noslēpums, ka manam ĒGO ir viedoklis par visu un tas spļauj ārā pirmo,kas ienāk prātā. Ko lai saku- drīz nāk trīsdesmit,kļūstu gudra,mācu sevi un mācos,cenšos-no citu kļūdām. Un tas vēstījums- ūber alles- darīt visu nevis no baiļu saknēm,bet no mīlestības.

Tāpēc- lūdzu- iespējams,mans pēdējo laiku sakarīgākais raksts. Laikam ever.

Viss sākās ar to,ka, neslēpšu, man patīk mode, sekoju tendencēm,taču man ir izdevies atrast savu "rokrakstu", odziņas un padarīt dzīvi vienkāršu ,protams, tas bija daudzu kļūdu un gadu rezultāts.Manu dzīvi reāli atviegloja komplektu sagatavošana, noknipsēšana un tad vienkārši no "kartotēkas"izvelku to,uz ko noskaņojums pavelk. Nu,piemēram-

20180930175720-91189.jpg

20180930175732-67093.jpg

20180930175753-15542.jpg

Un tas pat daudz laika neaizņem. Katru reizi,kad vienkārši jutos dienas drēbēs labi un tas nav "kartotēkā"-pēc dienas vienkārši saliku visu uz paklājiņa,noknipsēju un turpināju ar dienas gaitām. Lielu iedvesmu tur nevajag.

Mana dzīve apstājās ,kad atradu tādu lielisku avotu kā Vācijā bāzējošā franču izcelsmes dizainere Justin Leconte,kas ir lielisks avots ,pa lielam, visā,kas saistīts ar to,ko tu valkā- kā to izgatavot, kā to vilkt, kas aktuāls, un- ko tas reāli maksā. Patiesībā. Un no viņas kanāla iekš mātes Youtubes uzzināju par tādu lietu kā Fast Fashion jeb,nu,manā uztverē- lielveikalu veikali,kas katras divas nedēļas maina savas kolekcijas(te nu atklāti var minēt tādus zīmolus kā HM,Mango, Massimo Dutti, Primark,Zara,Bershka,Gap...un tādu ir daudz,daudz vairāk,kas "nolaiž"preces cenu par katru cenu. Un te pēdējo teikuma daļu pārlasi vēlreiz.

Izpēti pats/i- ja tkrekls maksā 5 naudiņas, 50 procenti no tiem aiziet izplatītājam, 25-ražotājzīmolam un alikušais ir jāsadala starp transporta izdevumiem, noliktavu izmaksām, galu galā- darbinieku algas un  vēl materiāls??

Daudz ko pasaka 2015.gada filma The True Cost jeb patiesā maksa.

 

Padomā vēlreiz, pirms iesi iepirkties.

Man vēl viens acu atvērējs ir arī audumu veikals,kur par x naudiņām vari nopirkt metru auduma. Pieliec savu izdomu ar piegrieztni, savu roku darbu( vai speciālista roku darbu), protams, izmaksas par izstrādājuma ceļu pie Tevis. Es tāpēc pati izmēģināju,kā tas ir- tikt pie sava krekla.  Šoreiz man ar padomu palīdzēja draudzene,kurai ir saprašana šūšanā,kas man skaidri un gaiši pateica,nu cik tad to auduma priekš viena krekla vajag.

20180930181209-53938.jpg

Ziniet,audumu veikalā no lielās izvēles var apmulst,tāpēc tiešām,ja gribi kaut ko konkrētu- pa taisno pie šuvējas, jo viņas vismaz neapjūk tajā lielajā krāsu pārbagātībā.

Smieklīgi jau ir, izgāju no veikala,pirms tam šo to noknipsējusi un gāju mājās"atelpoties".

Otrais gājiens jau bija veiksmīgāks.

Par piegrieztni izmantoju vecus krekliņus,kas bija pirkti otro roku veikalā vēl lieliskā kondīcijā- piegriezums man traki labi piestāvēja,bet auduma kvalitāte bija tik šausmīga(atkal- uz ko ietaupa ražotāji??),ka gluži vai ira kopā. Veselos laukumus varēju sašūt šņūdrāniņās un lakatiņos.Tad nu liku kreklu virsū uz auduma,nozīmēju "nozieguma vietu" jeb piegrieztni un aidā,šūšu tik nost!

Lieki piebilst,no šujmašīnas neko nesaprotu(nē,nu saprotu,bet mēs nesaprotamies),un šuju tik reti,ka ar roku pavisam nopietni-ir ātrāk.

20180930181849-76537.jpg

pie dzīves tika arī sen,sen rokdarbu groziņā atliktie atgriezumi no kādas manas kleitas,ko ar šuvēju pagājšgad darbinājām gaisā.

Nu,īsāk sakot- bildē mana augstākā pilotāža tehnikas ziņā. Vairāk no manis gaidīt ir pilnīga fantāzija.

Tad nu sašuvu vienā reizē 3 kreklus- divus pelēkus, vienu lillā, no vienas vecas kleitas tapa svārki.

Un tas viss lika man padomāt- cik daudz auduma un atgriezumu aiziet "veldrē"pēc viena krekla šūšanas. Un es te darbojos mazā kvantitātē. Nemaz neskaitot to,cik izgāztuvē aiziet paši apģērbi,ja vēl arvien veikalos ik 2 nedēļas mainās piedāvājums. Trakums!

ā- nu re, mani garadarbi!

20180930182317-23379.jpg

šim kreklam pieliku brošu no pagājšgad izveidota matu lociņa,bet,tā kā to tik pāris reizes vilku, izjaucu, lociņu paturu, rotājumam pieliku spraužamadatas un voila! Lielisks aksesuārs jakām,mēteļiem, cepurei,jostai- ej tik un izdomā!!(un ne tikai vecmeitu ballītēm)

20180930182512-21994.jpg

otrs krekls tieši tādā pat piegrieztnē un "jaunie"svārki.

20180930182546-16561.jpg

un arī krekliņš ar aplikāciju. Mans akurātākais darbs. Traki ērts,ka to esmu jau vilkusi,principā-visur. Uz randiņu, pasākumu, pa māju,kā pidžammu.

Un man prieks,ka maniem darinājumiem ir jau "dzīves skola",jo vismaz ir pārliecība,ka tie gada laikā neizjuks pa vīlītēm.

Ā. Pareizi.Pirms gada uzšuvu kleitu tādā pat tehnikā.

Tā man vēl arvien ir skapī uz urrā.

20180930183116-46362.jpg

Tā izstaipījās par kilogramiem 18 un tad savilkās līdz ar mani atpakaļ par 16 un izturēja publisku zīdīšanas aktu virkni (Te ir smaidu un burtiski smejos,jo tas sen vairs nav tabu:) Paldies Saprātam!),vēl arvien man pielāgojas, dzīvo savu dzīvi un jāsaka- ir tikai pozitīva un ļoti mīļa pieredze ar savu darinājumiem.

Un vispār,es mīlu kaut ko izgatavot PATI. Un tad dāvināt.

Man ir liela mīlestība uz cimdiem,īpaši.

20180930183414-57285.jpg

20180930183459-16581.jpg

20180930183536-76247.jpg

Nu šie ir mani darbiņi un tie visi ir aizgājuši no manas mājas uz pasauli. Tiem tagad ir savs stāsts,ko stāstīt,bet tas aizsākums ir tāds- Sāku TĪnē Limbažos, nonācu pie vienas trakas adītājas(nu galīgi ne),kas bakstīja ar adatām un,re,tagad esmu....

Pēdējais stāsts-

20180930183733-71102.jpg

Šis džemperis.

Dzimis,iespējams,Bangladešā( laiks vēl pirms milzīgās traģēdijas ar sagruvušo  "sweatshopu"),kur kāda darbiniece to fiksi,fiksi sašuva priekš Mango.

Nonācis pie kādas dāmas.

Apnicis.

Nonācis Latvijas lietoto drēbju veikalā.

Nonācis pie Manis.

Man apnika.Jo tas bija tik pelēks,cik pelēks tas var būt.

Jo darbiniecei nemaksāja par to,lai to padara interesantu,bet vienkārši sekoja vadlīnijām,kā ko šūt kopā.

Bet.Es devu trešo dzīvi. Apšuvu ar rozēm. Bumbulīšiem. Un galu galā,tagad tas ir uzplaucis manā skapī ar citu enerģiju.

Pēc Marijas Kondo principiem tagad varu teikt, ka mīlu tos cilvēkus un lietas,kas man ir apkārt manās mājās.

Lai arī Tevi apņem mīlestība!

Paldies,ka visu izlasīji!:)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 4. oktobris 2018 22:01

Sveika, sveika :) Tevis paties' pietrūka ;) Bet redzu, ka Tev viss joprojām hiperkeriski - tātad - vairāk vai mazāk čikeniekā :) Es arī šad tad kaut ko atjaunoju vai pakošinu ar kādu savu "ķepdarba" dekorāciju. Par adīšanu vispār - ja tas nav bizness, tad tā ir meditācija - Tu un piecas adatas.... finālā var sanākt viskas... Lai Tev veicas :)

Linduchy 1. oktobris 2018 10:30

Tik foršs un iedvesmojošs blogs! Paldies! (inlove)(F)

thezeezee 1. oktobris 2018 10:17

Tiešām feinas apģērbu pārvērtības - tiešām džemperis uzreiz atdzīvojas un nemaz nevajag daudz... Un man ļoti patīk Tava nostāja kopumā šajā jautājumā.

pece 1. oktobris 2018 10:01

Forši un iedevsmojoši. Līdz šūšanai neesmu saņēmusies.

Vienīgi šķiet lielražošanā iespējas izmantot audumu ar max maz atgriezumiem ir lielākas nekā šujot tikai vienam.

Ciao 30. septembris 2018 18:57

Pievienojos idejai , kuru piekopju arī savās mājās, nē fast fashion.. un kopumā , cik vien iespējams, iegādāties otrās vai pat desmitās dzīves drēbes, kurpes utt ...(Y)