Kamēr mīļotais vīrietis makšķerē...

chloee
chloee 17. jūlijs 2011 22:59
1272

Daudzas sievietes drošvien teiktu: "Kamēr viņš prom, es beidzot varēšu atpūsties.. pabūt viena, palasīšu grāmatu, un vienkārši relaksēšos!!"

 

Bet ko daru es? Jā, jā - es atpūšos! KĀ? Makšķerējot! Kopā ar savu vīrieti!

 

Pirmo reizi es pamēģināju makšķerēt 5 gados, kopā ar tēti! Zivis gan neķēru, bet stāvēju blakus un skatījos..

 

Bet otro reizi gan neaizmirsīšu! Mans vīrietis izdomāja aizbraukt uz kādu kolosālu vietiņu, netālu no Vecpiebalgas. Paķērām telti, guļammaisu un segu, pa ceļam iebraucot veikalā. Kaut kas uzkožams bija vajadzīgs un ūdentiņš, ar ko uzvārīt tēju. Tad naktis jau sāka palikt nedaudz vēsākas. Rudens strauji tuvojās. Bet tas mūs neatturēja.

 

 

Ak jā, galvenais - LAIVA! Un airi. Airēt pieteicos es, pirms mēs bijām pie ezera, kaut gan nekad to nebiju darījusi!

 

Mērķi pie superīgās vietas sasniedzām vēl, kad saule augšā bija. Piepūtām gumijas laivu, uzcēlām telti, uzvārijām tēju un... mans teikums: "Ei, nu tad ņemam makšķeres un laižam beidzot zivīs??!!" Ūdens bija pasakains. Kā spogulis. Mierīgs, rāms. Iekāpjot laivā, sapratu, ka nemaz tik viegli nebūs airēt! Bet nekas neatlika, mēģināju, iepatikās!

 

 

Bet... pagaidiet! Es taču ar gribu makšķerēt! Vismaz pamēģināt!

 

Un tad mīļotais sāka stāstīt: "Šis ir āķis tādam zivīm, ar šādu āķi makšķerē tādas zivis, ir atseviškas auklas visādiem vizuļiem..un.. un... un....!" Nekā nesapratu, bet galvenais jau bija turēt to makšķeri rokā!

 

Tā, nu manās rokās gūlās makšķere, ar mežonīgi garu kātu, kuru nedrīkstēja likt ūdeni (tad it kā neredzēšot, vai zivs ir pieķērusies). Bet man jau aizmirsās! Makšķere tik tai ūdenī vien dzīvoja. Pa to laiku mans vīrietis airēja, bet es laivas aizmugurē "velcēju" un gaidīju! Pēkšņi aukla sāka stiepties, likās, tūliņ pārtrūks! Atceros kā es teicu : "Man te zāles saķērušās, mīļum, izpiņķerēsi? Vai arī kaut kas pārtrūks!!" Abi laivā, ezera vidū ņēmāmies ar to makšķeri, līdz makšķeraukla bija jau gandrīz satīta, bet virs ūdens izleca zivs(!!!)! Jā, zivs! Abiem acis bija kā olas! Ieraugot to mežoni, sapratām, ka jāairē ātri krastā!

 

Un svari, kur ir svari!! Skriešus uz svariem. Unn.. tie rādīja 4,350kg. Līdaka. Ar mežonīgiem zobiem, izbolītām acīm un āķi lūpā! Mans pirmais loms bija pamatīgs! Un kopš tās dienas, ne tikai līdakai bija āķis lūpā! Tas bija arī man - uz makšķerēšanu! Braucām bieži makšķerēt.

 

Vislabākais šajā procesā ir sagaidīt(vai piecelties), kad saule aust. Četri pusčetri no rīta, ūdens kā spogulis, virs ūdens pasakaina migla, zivteles lēkā, putniņi sāk čivināt un ir vienkārši pasakaina sajūta. Tad ir īstais laiks laisties mierīgajā ūdenī, pamodināt to, un ar laivu baudīt visu, ko mums sniedz daba.

 

Runājot par ādas aizsardzību. Tā ir pirmā lieta, par ko iedomājos, izejot no mājas, ne tikai braucot makšķerēt. Pat ejot dārzā, smērēju pretiedeguma krēmu(aizsargkrēmu). Lai gan par savu ādas tipu nevarētu sūdzēties. Mamma un tētis radījuši mani dabīgi tumšādainu, kas nozīmē - brūnumu iegūstu maksimāli ātri un nekad mūžā neesmu sajutusi, kā ir apdegt! Bet tas man vēljovairāk liek smērēt aizsargkrēmu, zinot, cik saule ir spēcīga. Un paliek spēcīgāka ar katru gadu. Uz galvas cenšos likt cepuri. Vai apsiet lakatiņu. Man nav gaiši mati, tādēļ sauli sajūtu uzreiz.

 

Dāmas!! Izmēģiniet noķert kādu zivi! Aizbrauc vismaz VIENU reizi līdzi vīrietim makšķerēt, aizmirst par ikdienu, mājas darbiem un pabaudi dabu!

 

Kā saka: "Ne asaku!"

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies

Skaistumkopšanas saloniņš Sieviešu klubā pašā Rīgas centrā

Nodarbības, individuālās konsultācijas un procedūras