Kādas ir atšķirības starp dabīgo un parasto, sintētisko ādas kopšanas kosmētiku

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 19. jūlijs 2018 12:03
251
Par to kā neapjukt lasot produktu sastāvu, un izvēlēties dabīgu kosmētiku, stāsta skaistumkopšanas speciāliste, kosmētiķe un Dr. Hauschka zīmola vadītāja Latvijā Silva Bērziņa.
 
20180719120250-45298.jpg

Gaidību laikā arvien lielāku uzmanību pievēršam ne tikai veselīgam uzturam, bet arī iespējami dabīgai ikdienas kosmētikai, ko lietojam ikdienā - šampūnam, ziepēm, dezodorantam, ķermeņa eļļai, dažādiem krēmiem.

Atšķirības ir ievērojamas. Lai ražotu dabīgās kosmētikas emulsiju, tās sastāvā izmanto augstas kvalitātes augu eļļas, to ekstraktus un augu taukus. Tie ātri iesūcas ādā un iedarbojas uz ādu uzreiz, mitrina un kopj to. Piemēram, – jojobas, mandeļu vai kliņģerīšu eļļa, kakao un šī sviests. Lai ražotu želejas, to sastāvā izmanto augu, dzīvnieku vai minerālu izcelsmes vielas: piemēram, – ksantāna sveķus, guāras sveķus, arābu sveķus, alginātu, bentonītu, hektorītu. Savukārt, lai ražotu līdzekļus dušai un vannai nepieciešams pievienot ādu attīrošās vielas – tenzīdus, piemēram, – no kokosriekstu eļļas vai cukura (piemēram, – Coco Glucoside, Sodium Cocoyl Glutamate, Decyl Glucoside). Šādi kosmētikas līdzekļi puto daudz mazāk nekā parastā kosmētika, bet ir ādai draudzīgāki un labi attīra ādu.

Ja salīdzinām dabīgo kosmētiku ar parasto kosmētiku, tad lai ražotu parastās kosmētikas emulsiju vai želeju, to sastāvā izmanto minerāleļļas (piemēram, – Paraffinum liquidum, petrolatum, cera microcristallina, ozokerite, ceresin, paraffin), silikona eļļas un taukus (piemēram, – Dimethicone, Cyclomethicone), esteru eļļas (piem. Caprilic/Capric Triglyseride, Dicaprylyl Ether), akrilātus vai polimērus. Salīdzinot ar augu eļļām, tās ir lētas, nesatur smaržvielas un tās ir viegli saražot. Tās mīkstina ādu, vienlaikus atstājot plānu kārtiņu tā, kas neļauj ādai brīvi elpot un funkcionēt. Minerāleļļām ir tendence uzkrāties organismā, piemēram, – no lūpu krāsas. Silīcija eļļas nesadalās dabā dabiskā veidā un nav zināms kā tās iedarbojas uz dzīvu organismu. Lai ražotu līdzekļus dušai un vannai, to sastāvā izmanto sintētiskos tenzīdus, no kuriem pazīstamākie ir Sodium lauryl sulfate (citi: Sodium laureth sulfate, Ammonium lauryl sulfate u.c.). Var kairināt ādu un acis, un dažos gadījumos arī elpošanas un gremošanas sistēmu.

Kas ir emulgatori un kāda ir to atšķirība, ja salīdzinām dabīgo un parasto kosmētiku? 

Emulgatori saista eļļu ar ūdeni visos krēmos un emulsijās. Dabīgajai kosmētikai krēmu un emulsiju sastāvā ir ūdens un eļļa, kas savstarpēji īpaši labi nesajaucas, – ir nepieciešami emulgatori. Dabīgajai kosmētikai tiek izmantots, piemēram, augu lecitīns, bišu vasks, vielas no kokosriekstu eļļas vai cukura (piemēram, – Glyceryl stearate u.c., Sodium Beeswax, Polyglyceryl, Coco Glucoside, Sodium Cocoyl Glutamate).

Savukārt, parastai kosmētikai lai sajauktu eļļu ar ūdeni, to veic vielas, kas ir apzīmētas ar PEG + (Polyethylene glycol). Šie emulgatori ir veidoti uz minerāleļļas bāzes, kas ir lēta un viegli saražojama, bet tā var radīt kairinājumu uz ādas un ir kaitīga (tās ražošana ir toksiska un var izdalīt indīgas atliekas).

Kas ir kosmētikas aktīvās vielas? Kādam mērķim tās tiek pievienotas kosmētikas produktos?

Aktīvās vielas pievieno īpašības produktiem. Piemēram, dabīgai kosmētikai tās ir mitrinošas vielas un vitamīni – galvenokārt augu eļļas, augu vaski un augu ekstrakti, kas veidoti uz ūdens, spirta vai eļļas bāzes. Parastā kosmētika lieto tieši šīs pašas vielas, bet ļoti mazā daudzumā.

UV filtri aizsardzība pret saules stariem no dabīgajiem minerālajiem pigmentiem, kas paliek uz ādas virsmas un atstaro saules starus (piemēram, – Titanium Dioxide, Zinc Oxide).

Dabīgās kosmētikas dezodoranti novērš sviedru aromātu, ko izraisa baktērijas. To ir iespējams panākt ar vairākām dabīgām sastāvdaļām, piemēram, – dabīgajiem sāls kristāliem, augu ekstraktiem vai ēteriskajām eļļām. Tās neierobežo dabīgo svīšanu un nesatur alumīnija sāļus.

Ja salīdzinām ar parasto kosmētiku, tad mitrinošas vielas un vitamīni, galvenokārt ir minerāleļļas un silikoni. Tiek pievienoti vitamīni un dažādi sintētiskie savienojumi, lai samazinātu grumbas, izlīdzinātu ādu vai veiktu daudzus citus specifiskus uzdevumus.

UV filtri aizsardzība pret saules stariem no sintētiskajām vielām, kas iesūcas ādā un reaģē savienojoties ar ādas virsmu. Tās, – var izraisīt blakus efektu un ir, – toksiskas arī vidē (piemēram, koraļļu rifiem), var ietekmēt hormonālo sistēmu (piemēram, – Ethylhexyl Methoxycinnamate, Benzophenone-3,-4, 4-MBC).

Dezodoranti ir efektīvi, lai novērstu svīšanu, sintētiskie alumīnija sāļi savelk poras, piemēram, Aluminum Chloride, Aluminium Chlorohydrate u.c. Var saturēt arī pretmikrobu vielas, piemēram, – triklozānu, kas spēj kairināt ādu.

Kādas papildvielas vēl tiek pievienotas kosmētikas ražošanā?

Kosmētikas sastāvam var tikt pievienotas vēl sekojošas papildvielas – konservanti, smaržvielas, krāsvielas.

Dabīgās kosmētikas sertifikācijas iestādes atļauj izmantot kosmētikas sastāvā dažus dabīgas izcelsmes konservantus, piemēram, – Benzoic acid, Salicylic acid, Sorbic acid vai Benzyl alcohol, un tās ir jāatzīmē sastāvā kā konservanti. Daži dabīgās kosmētikas ražotāji izmanto šo iespēju un iekļauj konservantus kosmētikas sastāvā, bet daudzi no tā atsakās konservantus aizstājot ar, piemēram, – vaskiem, ēteriskajām eļļām vai spirtu.

Smaržvielas: tikai dabīgās ēteriskās eļļas. Diemžēl, – INCI prasības nenosaka norādīt sastāvu, ja smaržvielas ir no ēteriskajām eļļām, – visas tiek apzīmētas ar vārdu perfum. Tas pats attiecas uz 26 alerģiskajām smaržvielām, kuras Eiropas Savienības kosmētikas direktīvas prasa norādīt uz iepakojuma.

Krāsvielas ir dabīgie augu, dzīvnieku vai minerālu izcelsmes krāsu pigmenti, piemēram, – Iron Oxide CI 77491, Ultramarine vai Carmine. Dabīgo smaržvielu un krāsvielu iegūšana ir dārga un to iegūšana prasa daudz darba, piemēram, – lai iegūtu 1 litru rožu ēteriskās eļļas ir nepieciešami vairāk nekā 3000 kg rožu ziedlapiņu.

Sintētiskās kosmētikas ražošanā parabēni ir vispazīstamākā kosmētikas sastāvdaļa, īpaši tajos kosmētikas līdzekļos, kuru sastāvā ir ūdens. Parabēni var izraisīt ādas kairinājumu un iekaisumus (piemēram, – Methyl-, Ethyl-, Propylparaben u.c.). Lai aizstātu parabēnus ražotāji izmanto citus konservantus, piemēram, – Methyldibromo Glutaronitril, Methylchloroiso-thiazolinone, Chlorphenesin, Phenoxyethanol, kas arī var kairināt ādu un nav droši.

Otra populārākā konservantu grupa, kuru vietā tiek izmantots formaldehīds, piemēram, – Diazolidinyl urea un Imidazolidinyl urea, var izstarot formaldehīdu un izraisīt ādas kairinājumu.

Smaržvielas pārsvarā ir sintētiskas smaržvielas. Diemžēļ, – INCI prasības nenosaka norādīt sastāvu, ja smaržvielas ir no ēteriskajām eļļām un sintētiskām izejvielām – visas tiek apzīmētas ar vārdu perfum. Tas pats attiecas uz 26 alerģiskajām smaržvielām, kuras Eiropas Savienības kosmētikas direktīvas prasa norādīt uz iepakojuma.

Krāsvielas – krāsas tiek apzīmētas ar CI vai krāsu indeksa numuru, kas ietver gan dabīgas, gan sintētiskas izcelsmes krāsvielas, un uz iepakojuma netiek norādīts, izmantots drošais dzelzs oksīds vai bīstamā azokrāsviela. 

20180719120323-87022.jpg

Kā noteikt, vai kosmētikas produkts ir dabīgs? 

Tirdzniecības vietās ir pieejami tik daudz zīmoli, kas norāda, ka ir dabīgs kosmētikas zīmols. Visvienkāršākais veids kā to noteikt ir pajautāt uzrādīt dabīgās kosmētikas sertifikātu.

Sertifikāts norāda produkta sastāvdaļu kvalitāti, bet nenorāda kvalitātes atšķirības: piemēram, produkta efektivitāti un iedarbību uz ādas, zīmola filozofiju un vēsturi, ilgstspējību, ražošanas metodes un ētiskās normas uzņēmumā.

Lai orientētos un būtu pārliecināti, ka izvēlaties dabīgu, sertificētu kosmētiku pievērsiet uzmanību šiem aspektiem: 

  1. Sastāvdaļas ir uzskaitītas dilstošā secībā: sākot ar viskoncentrētāko ja, – kāda no vielām satur mazāk par 1%, tās var tik uzskaitītas jauktā secībā.
  2. Dabīgās izcelsmes sastāvdaļas tiek rakstītas latīņu valodā: jo vairāk sastāvdaļu ir latīņu valodā, jo vairāk kosmētikas līdzekli var uzskatīt par dabīgu. Auga nosaukumu raksta latīņu valodā, ja tiek izmantota kāda no tā formām – eļļa, vasks, ekstrakts vai ēteriskā eļļa, piemēram, – Simmondsia Chinensis (jojoba) sēkļu eļļa vai Rosa Damascena ziedu vasks.
  3. Sastāvdaļas, kas izklausās sintētiskas, var tikt iegūtas arī no dabīgām izejvielām. Šie nosaukumi var arī nozīmēt dabīgi – identiskas sastāvdaļas, bet tās ir sintētiskas sastāvdaļas, kas imitē dabīgo izcelsmi. Lai saprastu, ko šie sintētiskie nosaukumi nozīmē, jums ir nepieciešams atrast to patieso izcelsmi un nozīmi.
  4. Smaržvielas. Lai izveidotu smaržvielas to sastāvā var būt tūkstošiem smaržu savienojumu un kombināciju, līdz ar to ir pienākums tikai vispārīgi norādīt, ka sastāvā ir smaržvielas (fragrance vai perfum). Šis kopīgais vārds norāda un ietver gan sintētiskas, gan dabīgas izcelsmes smažvielas, un, – bez papildu skaidrojuma nav saprotams, vai produktu sastāvā ir izmantotas sintētiskas vai dabīgas izcelsmes smaržas. Tas pats attiecās uz 26 alerģiju izraisošajām smaržvielām – tām papildus būtu jānorāda to izcelsme un veids.
  5. Krāsvielas tiek atzīmētas ar krāsu indeksu un numuru, CI + 5 cipari. Tas iekļauj abus – gan sintētiskas gan dabīgas krāsvielas, un ir nepieciešams meklēt precīzu ciparu un skaitļa skaidrojumu.

Dabīgās kosmētikas sastāvdaļas var iedalīt trīs grupās (www.natrue.org):

  • Dabīgās sastāvdaļas – nemodificētas, tās var iegūt tikai fiziskos procesos vai ar fermentēšanas metodi.
  • Atvasinātas dabīgas sastāvdaļas – dabīgo sastāvdaļu atļauto ķīmisko reakciju rezultāts.
  • Dabīgās – identiskās sastāvdaļas – tie var būt arī pigmenti, minerāli vai konservanti. Tiek ražoti laboratorijā, bet ir pieejami arī dabā. Šīs sastāvdaļas ir atļauts iekļaut kosmētikas sastāvā, bet ir jānodrošina to drošība patērētājiem (konservanti) vai (minerālu/pigmentu) tīrība. Šīm sastāvdaļām ir būtiska īpašība, – tās ir pieejamas dabā.
  • Pēdējā sastāvdaļa ir ūdens – kas neietilpst dabīgo sastāvdaļu sarakstā, jo NATRUE nevēlas norādīt ūdens dabīgumu, bet gan iekļaut to kosmētikas sastāvdaļu sarakstā.
IZMANTOTIE AVOTI:

1. Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, Informācija no grāmatas, kā arī 2. pielikums, kur ir uzskaitītas ķīmiskās vielas un to iedarbība.

2. www.padomapirmsperc.lv

3. http://www.natrue.org

4. https://www.ewg.org

5. https://www.soilassociation.org

6.  https://thetruthaboutcosmetics.com

7. Dr. Hauschka vairāki iekšējie kompānijas izpētes materiāli.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies