Bizantija: tilts starp Austrumiem un Rietumiem

modesblogeres
modesblogeres 6. februāris 2016 00:00
2591

Bagātā Bizantija tiek dēvēta par „zelta tiltu”, kas savienoja Austrumus un Rietumus. Tā savās kultūras formās saglabāja un rūpīgi izkopa antīkās pasaules tradīcijas, kuras atspoguļojās arī bizantiešu tērpā. Tomēr Bizantijas impērijas valdnieki antīko mantojumu papildināja ar greznības un svinīguma gaisotni. Kā tieši, par to lasi turpinājumā!

Ideāltipi un modes tēli

Bizantijas impērijas mākslas uzplaukums sakās 6. gadsimta, kad tas galvaspilsētā Konstantinapolē tika radīti sava laika lieliskākie arhitektūras pieminekļi. Tā kā Bizantija kļuva par Austrumu ortodoksālas kristietības centru, milzīga loma impērijā bija baznīcai, kas diktēja mākslas darbu tapšanas kanonus, mākslas tēmu spektru un specifiku, ka arī izcēla atsevišķus mākslas veidus. Baznīcu celtniecība Bizantija ļāva plaukt arī mozaīku glezniecībai, jo mozaīkas visizteiksmīgāk spēja rotāt Bizantijas baznīcas.

Saskaņā ar Bizantijas estētiskajām prasībām garīdznieku tēliem raksturīgais izskats tika iemiesots arī imperatora tērpā. Bizantijas imperators bija priesteris valdnieks, Dieva vietnieks uz zemes, kā to savulaik jau bija pasludinājis Senās Romas imperators Konstantīns Lielais, un viņa paša radītajā Konstantīna pilsētā šis princips arī netika ignorēts.

Audumi un materiāli

Vilnas audumi, kas bija iecienīti Bizantijas impērijas pastāvēšanas agrīnajā posmā, savu vietu popularitātes skalā dalīja ar kokvilnu un smalkajiem Ēģiptes linu audumiem, kā arī ar zīdu, kurš pa karavānu ceļiem Bizantijā ienāca pat no Ķīnas.

Bizantijas audēji iemantoja īpašu popularitāti ar savu prasmi izgatavot lieliskus vilnas, zīda, brokāta audumus un paklājus. Bizantiešu audumi ornamentu komplicētā rakstura un krāsainības ziņā līdzinājās rakstainiem persiešu paklājiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Bizantijā tapušo audumu tekstūra bija ļoti daudzveidīga un dominēja blīvi, smagi, neelastīgi audumi, izausti vai izšūti ar metāla pavedieniem, papildināti ar dārgakmeņu inkrustācijām.

Zeltrakstainais brokāts un zeltainais altabass bija visgreznākie audumi, kas atgādināja plānu metāla sloksni. Tos izmantoja dekoratīvām apmalēm un statusu apliecinošām uzšuvēm (tablioniem), kas papildināja imperatora un galma amatpersonu apmetņus un tunikas. Viss tērps no šāda auduma tika darināts vienīgi imperatoram un viņa svītas dižciltīgākajiem pārstāvjiem.

Brokāta popularitāte Bizantijas impērijā tiek uzskatīta par izcilāko sasniegumu Rietumu civilizācijas tērpu vēstures gaitā. Tieši brokāts arī jāuzskata par Bizantijas impērijas ziedu laiku audumu, kas atmirdz šā vēstures perioda mākslas tēlos un ir kļuvis par šā laika modes vizītkarti.

Modes krāsas

Bizantijas krāšņumu pauž uzkrītošo krāsu palete, kas radusi izmantojumu arī tērpā. Purpurs bija paredzēts kronētajam pārim, bet citas spilgtās krāsas pieklājās lietot tikai bagātajiem un dižciltīgajiem.

Tērpa krāsa bija cieši saistīta ar ornamentu. To veidojot, izmantoja tikai spilgtas, piesātinātas, piesātinātas un izteiksmīgas, kontrasta principu īstenojušas krāsas un toņus. Visiecienītākās krāsas bija dzeltenā, brūnā, baltā, melnā, kā arī krēmkrāsa.

Laikmeta ornamenti

Visizteiksmīgākā šķautne bizantiešu ornamentu vēsturē ir atspoguļota Bībeles sižetos. Bībeles sižetus izvērsa Bizantijas kristieši, kas bija paraduši izrotāt savas tunikas un apmetņus ar veselām ainām no kristietības vēstures.

Ornamentu motīvu apvienošanas tendence raksturoja Bizantijā radīto ideju vispārinājuma pakāpi. Dzīvnieku atveidi (lauvas, ziloņi, vērši, ērgļi, pīles, pāvi, grifi, feniksi) tika iekļauti apļos, daudzstūros, rombos. Šos motīvus apvienoja rozešu raksta tīkls un augu motīvu vijumi.

Kristietības ietekmē bizantiešu ornamentus papildināja reliģiska tematika (krusti, Kristus monogramma, eņģeļi, svētie). Pirmajā vieta ierindojās t.s. Konstantīna krusts – Kristus monogramma.

Tā kā cauri Bizantijai veda ļoti izdevīgi tirdzniecības ceļi uz Austrumiem, tad bizantiešu tērps pilnveidojās ar jauniem audumiem, šuvumu, sulīgiem krāsu toņiem un austrumnieciskiem ornamentiem. Savukārt Bizantija ietekmēja sev tuvāko zemju (Senās Krievzemes, Vācijas, Francijas) iedzīvotāju tērpu. Futrāļveida siluets, ķermeni nosedzošas drānas, kas atbilda kristietības galvenajām idejām, ilgstoši bija aktuālas viduslaiku Eiropā. Lieliskie rakstainie un greznie tērpi atspoguļoja principiāli jaunu attieksmi pret tērpu, kam bija jānoslēpj ķermeņa dabiskās formas un proporcijas ar ornamentu bagātību.

Sieviešu tērps

Bizantijas sieviešu tērps izcēlās ar greznību, spilgtu krāsainību un uzkrītošu dekoratīvo elementu bagātīgumu. Tērpu veidoja dalmātika, hlamīda, palla, palliums, tunica intīma un tunica talaris.

Senās Romas sieviešu apmetnis palla bija aktuāls arī Bizantijā. Šeit tas parasti nosedza arī galvu un veidoja savdabīgu Dievmātes tēlu. Savukārt palliums bija Senajā Romā tapušās togas pieticīgāks, šaurāks variants. Tunica talaris un tunica intima bija sieviešu tērpa apakšējā kārta, kurai pāri vilka kleitu – dalmātiku. Tai bija raksturīgas divējādas piedurknes: gan uz leju paplatinātas (no persiešiem aizgūtas), gan īsas, kas ļāva demonstrēt apakšējās tunica talaris garo piedurkņu kontrastkrāsu.

Pusapļa formas apmetnis hlamīda nosedza plecus un sniedzās līdz zemei. Tā iespaidīgumu pastiprināja spīdīgais, krāsainais zīds, dārgakmeņi un lielas pērles. Dižciltīgo Bizantijas sieviešu tērpa krāšņais zīda audums bija bagātināts ar zelta pavedieniem.

Dārgakmeņu un brokāta pavedienu dekors bija raksturīgs arī Bizantijas sieviešu apaviem, kuriem parasti bija asimetriska aizdare, ko papildināja pērlīšu izšuvums. Purngali bija mēreni smaili. Sarkanas krāsas apavi norādīja uz dižciltību.

Frizūras, galvasrotas un galvassegas

Bizantijas vīrieši bija mantojusi seno romiešu iedibināto veidolu – bļodveida matu griezumu. Dižciltīgajiem un galma amatpersonām galvasrotas nebija raksturīgas. Par izņēmumu jāuzskata imperatora un garīdznieka stāvokli akcentējošās galvasrotas.

Savukārt, Bizantijas dāmām bija raksturīga savāda burbuļveida frizūra, kas patiesībā bija parūka. To papildināja ar diadēmu. Citreiz dāmas izvēlējās apjomīgu veltnīšu frizūru ar tīkliņa pārsegumu. Šāda veida frizūra bija ilgviļņu prototips.

Bizantietes galvu apsedza tikpat reti kā romietes. Nepieciešamības gadījumā pēc sengrieķu paraduma sievietes matos iepina krāsainus lakatus, bet jaunas meitenes matus apņēma ar izsmalcinātiem tīkliņiem, stīpām un pieres lentēm.

Rotaslietas

Auskari, rokassprādzes, zīmoggredzeni un kaklarotas bija arī bizantiešu iecienītākas rotaslietas. Tomēr atbilstoši Austrumromas valsts kristietības centra idejām Bizantijā parādījās jauns rotaslietu prototips – kaklarotas un ķēdītes ar maziem svētbilžu kareklīšiem. Kombinējot atšķirīgas tehnikas, Bizantijas juvelieri izvēlējās cēlmetālus, dārgakmeņus un apstrādātus pusdārgakmeņus – jašmu, serdoliku, ahātu un kalnu kristālu. To visu apvienoja ar emalju un papildināja ar pērlēm, gemmām un polihromo stiklu. Tā tika radīti patiesi spoži darbi, kuriem bija jāizstaro „dievišķā gaisma”.

Tematikas ziņā izvirzījās arī simboliskās un alegoriskās tēmas, piemēram, pāvs, kas simbolizē nemirstību, un dzīvības koks. Zelts un sudrabs norādīja uz rotu īpašnieka bagātību. Zīmoggredzeni bija izrotāti ar īpašnieka monogrammu, gredzeni varēja būt darināti grieķu krusta formā. Nereti uz gredzeniem bija atveidoti Bībeles sižeti – kāzu mielasts, Kristus kronēšana u.c.

Zelta diadēmas, ar gemmām apdarināti matu tīkliņi, ķēdītes ar svētbildēm, jostas ar sprādzēm, krūšu rotu krusti, gredzeni, rokassprādzes, matu sprādzes un pogas – tas viss bija dižciltības, sabiedriska stāvokļa, amata un iedomības apliecinājums, bizantiešu gaumes un bagātības izpausme.

Bizantiešu greznība radīja spilgtus atspulgus Rietumeiropas viduslaiku stila izaugsmē – ja vēl Bizantijā cilvēka figūras ietīšana blokveidīgā tērpā līdzinājās dārgam dāvanas iesaiņojumam, tad Rietumeiropas agro viduslaiku stilā tas pārmantoja garīgu piesātinājumu... Tā pamazām esam nonākuši līdz viduslaikiem un ar to arī turpināsim nākamreiz!

 

Fakti: Edīte Parute „Stila un modes enciklopēdija”

Foto: publicitātes

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies