Jāņusiers, alus, milzīgs ugunskurs, šašļiku kaudze un kāda grādīga dzira, pēc kuras nākamajā dienā ļoti iespējams sāp galva, ir diezgan tipisks mūsdienu Jāņu svinēšanas komplekts. Bet vai zini, kā vasaras saulgriežus svinēja mūsu senči? Ko šie svētki maz patiesībā nozīmē?
Lai saņemtu uz šiem jautājumiem atbildes, klausies radio SWH jau šo sestdien, 18. jūnijā, kas raidījumā "Vladis klausās sievietēs" viesosies divas latviešu folkloras ekspertes - Irita Vimba, Latvijas Folkloras biedrības mārketinga vadītāja, un Aīda Rancāne, folkloras kopas "Grodi" vadītāja.
Viņas mums visiem atklās, kādēļ ir tā, ka Līgo un Jāņus svinām 23. un 24. jūnijā, bet vasaras saulgrieži dabā patiesībā notiek laika posmā no 20. līdz 23. jūnijam.
Vai zini, ar ko īpašs šis trīs dienu periods? Dabā šīs trīs dienas tiek uzskatītas par tiešām maģiskām. Vasaras saulgrieži ir laiks, kad viss dabā zaļo un ir jau izplaucis. Caur maģiju un dabas plūsmu tiek iekustināta un uzlādēta enerģija līdz pat nākamajam periodam. Līdz pat Ziemas saulgriežiem. Ja cilvēks vēlas arī sevi enerģētiski uzlādēt, ir īstais brīdis staigāt basām pēdām pa zāli, būt kopā ar dabu un ievērot seno latviešu vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas.
Kādas? Par tām vairāk uzzini, klausoties raidījumu "Vladis klausās sievietēs" jau šo sestdien, 18. jūnijā, no plkst. 9 līdz 10.
Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv
Sieviešu Kluba diskusijai:
