PALDIES - visām, kas klausījās un dalījās savās pārdomās!
Lai Jums visām iedvesmojošs pavasaris

Sanita

Pilnīgi piekrītu, ja nemīlēsi sevi arī neviens cits Tevi nemīlēs. Man jau ir 53 gadi. Dzīves pieredze visai raiba. Bērnībā un jaunībā tiku audzināta bezierunu paklausības garā, kas nekādi neveicināja pašapziņas veidošanos, kā arī radīja lielas problēmas ar atbildības uzņemšanos, iniciatīvu utt., viss par, ko runāja Iveta Feldmane.
Visu dzīvi strādāju, strādāju, krāvu uz pleciem pienākumu nastas, jo zināju, ka pienākums pirmajā vietā. Ne jau pienākums pret sevi, bet gan pret tuvieniekiem, radinikiem, darbu, kolēģiem, draugiem utt.utjpr. Tā biju audzināta. Tik daudz biju nodarbināta ar citiem, ka pat nemācēju izveidot pilnvērtīgu dzīvi ar bērniem. Diemžēl tikai pavisam nesen sapratu, ka kaut kas nav pareizi., arī nopietnas veselības problēmas. Visu saprotu, esmu izvērtējusi cēloņsakarības, bet jūtos vairāk kā nelāgi, pat sajūtu mieles. Nav jau tā, ka viss ir absolūti slikti- ir darbs, ir hobijs, ir plašs paziņu loks, tomēr nav normālas ģimenes, nejūtos pilnvērtīga.
Īsti nezinu kā tikšu ar sevi galā?
Aicinājums vecākiem un vecvecākiem, audziniet savus bērnus un mazbērnus saprātīgi, viņi jums ir paši mīļākie, gudrākiem talantīgākie, arī skaistākie. Jūs gribiet redzēt savus bērnus un mazbērnus laimīgus un veiksmīgus. Neapspiežiet, bezjēdzīgi neiegrožojiet, neiedvešiet mazvērtības sajūtu.

Ar cieņu,
Ilona