Kāda mācītāja atbilde uz jautājumu par dzīvošanu kopā (video angļu val. ~6 min garš):
lifechurch.tv... (jaut. un atbilde ir no 09:06 līdz 14:22 min). Atbildes noslēgumā arī diezgan spēcīga ilustrācija. Iesaku.

Kurš būs gājējs aizies ar vai bez zīmoga pasē. Protams, ka zīmogs neattur. Bet kādreiz palīdz nestrēbt karstu un problēmas risināt nevis no tām mukt.

Bet tas protams ir tikai mans novērojums skatoties uz līdzcilvēkiem, ne absolūtā patiesība.

Kā tas ir "nevar vienkārši aiziet prom"? ir tik daudz juridiski saistītu cilvēku, kuri sen kā dzīvo katrs par sevi, bet laulība kā aste velkas līdzi, jo nav nokārtota šķiršanās.

Un vai tiešām zīmogs pasē ir tas, kas atturēs no prom iešanas?

par tām problēmām pilnīgi nepiekrītu, man liekas ka tieši pretēji kopš esam laulāti problēmu ir mazāk. Un ja tās ir tās tiek risinātas, jo nevar tā vienkārši aiziet prom.
Un ne jau gredzens pirkstā rada problēmas. Ja attiecības pirms laulībām nav stabilas, tad arī laulība tās neglābs.

lilyv - piekrītu ka ja saskaitītu tos kuri šķiras kas nav laulībā skaitlis sanāktu daudz lielāks

ES par kāzām, tagad intensīvi tiek plānotas
Par plusiem neko nezinu, tik tas apgalvojums, ka laulība sabojā attiecibas.. ir tīrākā māņticība.
Vaitad tie kas nav precēti nekašķējas un rutīnas nekad nav?
Ja paskaitītu tos, kas šķiras neesot laukībā, sanāktu lielāks skaitlis nekā laulībā esošie. Vienkārši laulībā esošos var vieglāk saskaitīt
Katram savs, grib precas, brib neprecas ..
Jauku dienu!

Bieži dzirdēts arguments - laulībai ir daudz plusu - tik neviens man nav pastāstījis kādi tad ir tie daudzie plusi? pastāstīsiet?!

četrus gadus esmu precējusies- nu, nezinu.... Nekādas problēmas nav sākušās.

Mees vienkaarshi dzivojaam kopaa-un esam laimiigi arii bez papiiriem)Drosaak tomeer jutos-ka neesam preceejusies.
Labaak dzivot kopa nekaa preceeties,tad vot saakas visas probleemas(man taa liekas)

Mans modelis- no 10 gadiem ko esam kopā 8 runaajam par kaazaam (visu laiku man tiek teikts, nu kad.... tad..., lai gan vairrākkārt esmu teikusi, ja negrim precēties, neuzstāju- atbild, bet es gribu!!!), 1,5 gadu esam saderinaajushies, bet konkrētu kāzu datumu joprijām gaidu... meitukam ir 9 mēneši.

Esmu izmēģinājusi abus variantus, un, godīgi sakot, nekādas atšķirības jau nav.
Vienīgā jūtamā atšķirība ir dažādie (vai vienādie) uzvārdi, bet visas pārējās problēmas ir galvā.
Bet, tādai juridiskai drošībai labāk būtu prcēties. Protams, kaislīgi mīlošajām tas ir mazsvarīgi, bet krīzes brīžos, izrādās, nepalīdz ne kāzu foto, ne romantiskas atmiņas, bet gan tieši juridiski noformētas attiecības + laulību līgums.
Ceru, ka redakcija drīzumā publicēs informāciju par laulību līguma noformēšanas niansēm.

Mans modelis ir precēts- es to gribēju, mans vīrietis to gribēja, laulībai ir ļoti daudz plusu, ja vien partneri ir "atradušies " īstie!

Vai preceeties,vai dziivot kopaa?Taa smiekliigi uzrakstiits
Ja es izveelos dziivot kopaa,tad-neprecos?

mums tas nāca, kā pats par sevi saprotams - ja ne lielas radu kāzas, tad sarakstīsimies noteikti.. to arī izdarījām 2008.gada jūnijā, bijām tikai mēs divi un liecinieki - mūsu labakie draugi.. un Munamegis.. mūsu gadījumā lielu lomu nospēlēja formalitātes, kādas ir starp Latviju un Igauniju, jo mans vīriņš ir Igaunijas pilsonis, līdz ar to tagad varam mierīgu sirdi dzīvoties pa abām valstīm..

Uzskatu, ja reiz plāno gimeni, tad tas ir no svara, kādā statusā dzīvot.. tā tomēr ir atbildība par otru cilvēku unja plāno bērniņu, tad vēl jo vairāk..

Par kleitu- varbūt vienīgi plīvura vietā izvēlies ko citu. Es jau saprotu, ka 21 gd jau simboliem sen pazudusi jebkāda nozīme. Bet plīvurs ir un paliek plīvurs. Bet tās tikai manas domas. Tev pašai jāizvēlās, jo Tava diena.

mjā, apbrīnoju katru sievieti un vīrieti, abus kopā un katru atsevišķi, sperot so nopietno soli un apprecoties..man kkā nevelk nu nemaz. nu jau gadu pēc savas izvēles esmu viena un jo vairāk laika pavadu savā kompānijā, jo mazāk gribas kādu citu tajā pasaulē ielaist. kkā foršāk un jāatzīst daudz vienkāršāk ir tas ceļš ko izvēlējos es. tiesa, tas tīri priekš manis.

Man ir vairāk kā 10 gadu ilgas attiecības/kopdzīve nereģistrētā laulībā. Kopdzīves sākumā man gribējās kāzas, reģistrētas attiecības, jo šķita, ka tas ir sava veida stabilitātes garants. Bet tagad jau kādus gadus piecus pat negribas precēties, jo jūtos stabila savās attiecībās, vēljovairāk redzot, ka apkārt te precas, te šķiras un gaisā sabiedrībā virmo tāda vieglprātība pret laulībām - kā pret kādu foršu tusiņu ar ko izrādīties. Ko pēc tam - ai, nu nesanāca, nu nekas, būs cits. Šobrīd sabiedrībā vispār ir tendence veidot īstermiņa attiecības un pāršķirstot dažu labu preses izdevumu, sāk šķist, ka tā ir tāda norma. Jāsaka, ka savā ziņā jau taisnība tur ir, jo pa lielam, laulības institūts kā tāds ir zaudējis savas funkcijas - pasargāt sievieti un bērnus attiecībās, bet mūsdienās lomas mainās un pārdalās starp dzimumiem. Sliktākais tajā visā - no attiecību nepatstāvīguma ciešs bērni.
Mana pieredze liecina, ka stabilitātes sajūtu dos ne jau gredzens pirkstā ( tā savā ziņā ir tāda mānīga piederības sajūta, kas reizēm ir ar pluss zīmi, reizēm ar mīnuss zīmi, jo mēdz gadīties, ka nospriež - tagad tu esi mans un viss notiks pēc mana prāta un i nemēģini paskatīties pa labi vai pa kreisi un kopumā aizmirsts tiek par attiecību abpusēju kopšanu), bet savstarpējā uzticēšanās līdz galam vienam uz otru un tā sajūta, ka lai vai kā - būsim kopā priekos un bēdās, līdz nāve mūs šķirs. Man attiecībās nav bijis jādomā par to, ak kā es izskatīšos esot slima un pēc operācijas vai to kā es izskatīšos dzemdību zālē vai taml, jo tāpēc mēs esam viens otram, lai būtu līdzās un palīdzētu. Tāpat ikdienā ir svarīgi ik dienu būt kopā, kopā visu pārvarēt, paļaujoties, ka otrs ar viņam uzticēto tiks galā tik pat labi, kā es, lieki nekontrolēt un nebakstīt, bet spārnot un celt lieliem darbiem!

sandrulish, cik es zinu (lai gan godīgi saku- neesmu par to īpaši interesējusies),tad citas krāsas kleitu velk, ja tās nav pirmās laulības, nevis tad, ja jau bērns. Man draugi precējās, kad abu mazulim jau bija 5 gadiņi un jaunā sieviņa vilka baltu kleitu.

Es ar esmu par precēšanos Mans mīļotais mani bildināja...plānojām kāzas....un īsi pirms kāzām pieteicās mazulis (lai gan tas ar bija plānots).

Vēlētos uzzināt Jūsu domas, ja sieviete precas, ja viņai jau ir bērniņš vai būtu ieteicams vilkt citas krāsas kleitu vai var skaisto balto....

Katrs jau dara kā grib, bet ko domājat Jūs par to???

Precēties.Mums abiem tas bija likumsakārīgs, normāls attiecību turpinājums- kāzas un pēctam plānojām bērnu.