Es saku paldies savai mammai, kas tomēr izlēma par labu man, kaut arī naudas vispār nebij un kur dzīvot nebij. Tā cilvēcīgā puse ir daudz svarīgāka kā materiālā. Arī viena sieviete var uzaudzināt laimīgu bērnu, kā mani mamma, un tā ir vājuma pazīme teikt, ka es bernus nevaruatļauties vai vēl trakāk uztaisīt abortu.

nu katram savs viedoklis....man ir taads pats uzskats kaa pirmajai komenteetaajai.....man pashai beernu veel nav, bet kameer nebuushu sevi nodroshinaajusi un kameer nebuus viirietis droshs pie saaniem nekas nebuus :/ ne jau taapeec, ka negribu, bet taapeec, ka negribu paklaut riskam bernu un sevi, tas nav vajadziigs.

Mūsu mērķis ir 3 vai labākajā gadījumā - 4 bērni, jo, kas gan var būt skaistāks par bērniem...spriežot pēc tā, cik man tagad viegli iet ar 1. bērnu - meitiņu, tad man noteikti vismaz tagad gribas visus 3 bērnus. Gribētu vēl meitiņu un varbūt arī puiku, bet meitenes gan man, gan vīram labāk tīk Apkārt rados vieni puikas vien, mūsu peka kā princese visiem pa starpu

Patiesiibaa es negribeeju nevienu beernu, sanaaca taa, ka tagad ir divi. Bet, ja nebuutu taads viirs, kaads man ir, tad peec pashas iniciatiivas mums nebuutu beernu.
Un arii tiem, kuri grib beernus, domaaju, ka labaakis laiks beerniem ir, kad ir ieguuta augstaakaa izgliitiiba un ir mazliet straadaats, tas ir, lai peec beerna piedzimshanas ir nodroshinaata darba vieta, kur atgriezties, nevis tuliit peec skolas vai augstskolas laikaa sadzemdee beernus, tad paiet veel paaris gadi aukleeshanai, un tad jau tu esi par vecu kaadiem darbiem, un patiesiibaa neviens jau atplestaam rokaam nekur negaida, un beigaas sanaak taa, ka darba vispaar nav.