Vai divas saimnieces vienā virtuvē var sadzīvot?

13. marts 2010 00:00
1256

Ilze Lipska iesūtījusi interesantu, bet reālu stāstu, kas visai droši attēlo situāciju vai ikvienā ģimenē, kura dzīvo zem viena jumta ar vairāku paaudžu sievietēm.

 

"Mana vīramāte Edīte bija lieliska pavāre un viņai patika uzņemt viesus. Ģimene un draugi ar prieku piedalījās viņas rīkotajos pasākumos ne tikai gardā ēdiena dēļ, bet arī tāpēc, ka viņa ikvienam lika justies gaidītam. Pirms es un mans vīrs apprecējāmies, pirmo reizi topošo vīramāti satiku kārtējās viesībās. Protams, es bju uztraukusies un vēlējos atstāt labu iespaidu. Pēc iepazīšanās, es sekoju viņai uz virtuvi un piedāvāju viņai palīdzēt.

 

Viņa pasmaidīja un teica: "Nē, paldies, mīļā! Man patīk paveikt lietas tā, kā man gribas." Un tad viņa norādīja uz dzejoli, kas karājās pie sienas. Dzejoļa virsraksts bija "Turies tālāk no manas virtuves".  Tas  izsaka visu- katrai saimniecei ir sava vieta."

 

Te būs arī dzejolis, kas karājās pie sienas.

 

"Turies tālāk no manas virtuves (autors Susan Sawye"

 

Please stay away from my kitchen

From my dishwashing, cooking and such;  

You were kind to have offered to pitch in  

But thanks, no, thank you so much!  

Please don’t think me ungracious  

When I ask that you leave me alone;  

For my kitchen’s not any too spacious  

And my routine is strictly my own.  

Tell you what: You stay out of my kitchen

  With its sodden, hot, lackluster lures —

  When you’re here, stay out of my kitchen

And I promise to stay out of yours!

 

Ilze Lipska, Sieviešu Kluba Uztura redaktore

Vai Tu ielaid kādu Savā virtuvē? Un kā Tu domā- vai var divas saimnieces saimniekot vienā virtuvē, bez kašķiem un domstarpībām, piemēram, situācijā, kad jaunā ģimene dzīvo pie sievas vai vīra vecākiem?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
15. marts 2010 12:41

savā virtuvē saimniece esmu es. Ne mamma ne vīramāte nemāk nolikt, nomazgāt, noslaucīt vai pagatavot tā kā to daru es :):):) Protams arī viņas visu to māk, bet savās virtuvēs!

15. marts 2010 11:51

ar savu mammu varu,. ar viramati ne.

danija 14. marts 2010 17:04

Nu man ir sava virtuve bet vēl gad atpakaļ, kad dzīvojām pie vīramātes, saimniekoju viņas virtuvē. Konfliktu nebija, jo gatavoja vai nu vaiņa vai es, kopā nemēģināju jo man patīk vienai un pa savam. Ar savu mammu problēmu nav, jo laikam jau gatavot un saimniekot esmu mācījusies no viņas un tad ir labāka saskaņa. Ir pagodinājums, ja viņas uzparasa kā tu to gatavoji?

paasma 13. marts 2010 22:54

es ar savu mammu vai māsu varu sadzīvot virtuvē, bet ar vīramāti... eh! Vienmēr jau nav tā, ka nevaram sadalīt. Citreiz jau patīkami, ka palīdz, bet citreiz... tieši otrādi - ar savu palīdzēšanu visu jauc. Un tad tik ir tā:
1. ik pa laikam met acis grāpjos un pannās un skatās ko es atkal taisu. tas jau vēl nekas, bet tad ir viņai niķis ņemt un visu samaisīt, neņemot vērā, ka es jau pirms dažām sekundēm to jau izdarīju
2. bieži uzdod jautājumus: sāli piebēri?, piparus piebēri?, ko tu dari?
3. bieži esmu ievērojusi, ka aiz viņas ziņkārības, nākamajā dienā viņa cenšas pagatavot to pašu ko es esmu taisījusi
4. sen esam sarunājušas, ka katrs taisa ēst atsevišķi, bet ir gadījies tā, ka šī sataisa tik milzīgus grāpjus ar ēdienu, ka pēc tam pukojas uz mums, ko mēs neēdam. Labi, ka vēl ir cūciņa kam to pēc tam atdot
5. katru reizi uzdod jautājumu "vai palīdzēt?". Es pieklājības labad vienkārši atbildu, ka tieku pati labi galā, lai gan pie sevis nospriežu: "var palīdzēt netraucēt". Un viņa pati arī to labi zin.
Nevaru sagaidīt to mirkli, ka es būšu saimniece pati savā virtuvē. un sāku priecāties, ka līdz tam brīdim vairs nav ilgi jāgaida un varēšu baudīt gatavošanas priekus kopā ar meitiņu

ilzel 13. marts 2010 21:14

Man liekas, ir grūti tad, ja atšķiras uzskati par ēst gatavošanu un vispār par to, kas ir veselīgi. Ja teiksim, vīramātei liekas, ka vedekla nemāk gatavot, tad viņa visādi centīsies nelaist vedeklu virtuvē - panākt, lai viņai nemaz negribas tur atrasties (ja jādzīvo zem viena jumta), bet ja domas sakrīt, tad nekādu problēmu, nesaskaņu virtuvē nav.
Man patika tā ideja par dežūrām, bet tāda ir iespējama tikai tad, ja tā otra puse ēd Tavu gatavoto. Ja viņa uzskata, ka Tu nemāki gatavot, un neēd, jo lūk - neesot ēdami, tad šādas dežūras nemaz nestrādās. Tikai vairāk kašķu un neapmierinātības.

Tā ka tas tiešām no cilvēkiem atkarīgs - vai viņi ir uz viena viļņa vai nav. Bruvīgi, ja IR, un var divas saimnieces sadzīvot vienā virtuvē.

13. marts 2010 19:48

Ar vīramāti man arī būtu un ir bijis grūti vienā virtuvē, lai gan ar laiku ir ok. Mēs abas kopā esam gatavojušas bieži pusdienas visiem vīriešiem. Man patīk, ka viņa no manis pārņem kaut kādas receptes - tā ir liela atzinība man, ka mana vīramāte ir pārņēmusi arī no manis kādus ēst gatavošanas paņēmienus! Bet ja sagadāmies abas viņas virtuvē, tur protams viņa ir nepārprotama saimniece un es to respektēju. Jo savās mājās saimniece esmu es.

Vispār interesanta tēma!

13. marts 2010 16:41

Ar savu mammu jā super! nekādu problēmu! Pusgadu pēc augstskolas beigšanas ar vīru dzīvojam pie maniem vecākiem. Mammas kārtība ir arī mana kārtība! Kā viņa no mazotnes bija mani iemācījusi, tā arī darīju, tāpat arī lietas kur nolikt zināju un līdz ar to problēmas neradās. Bet kad vienu brīdi pie mums dzīvoja arī brāļa draudzene,tad gan tā bija elle! Jo viņa mammas mājās bija ienācēja un līdz ar to arī ar citu izpratni par ēst gatavošanu un par to kur kam jāstāv.

un ja man būtu jāsaimnieko kopā ar savu vīramāti, ātri vien viena no mums atrastos psihenē!

Un manā virtuvē ir tā ka, ja mamma vai māsa grib palīdzēt nav problēmu, jo domāšana mums līdzīga, bet pārējām sievietēm gan iesaku turēties pa gabalu no manas virtuves!

13. marts 2010 14:38

man ir gluži kā Sandijai- mēs ar mammu esam kā podiņs ar vāciņu :)

13. marts 2010 13:55

droshi vien tas no sievietem ir atkarigs :) Ja nepamaca, tad ir ok.
mana gadijuma man norada visu. Ka javara zupu, kada kartiba jaliek produkti kastroli, ko nedrikst est, a kas vinai garsho jagarsho ari citiem.. Ja varu zupas pec savam pratam, tad vina saka ka es visus indeju...no tomatu pastas vinai sapot veders... a svaigi salati ir vispar bakteriju un parazitu majasvieta.. man rokas nolaizhas... nezinu ko darit.. nereaget vairs nesanak, nervi cupaa. reaget, tad vina apvainosies..

lakrica83 13. marts 2010 13:40

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka nē......agri vai vēlu sāksies kādas neskaņas.....viena eļļu ne tur nolikusi otra sāli neveiksmīgi noslēpusi. Ja mamma vai vīra māte ciemojas ciemojas manā virtuvē...varu uz kādu laiku pieņemt...viss ir o.k....bet es vienmēr uzskatīšu, ka virtuvē var būt tikai viena saimniece.

olchen 13. marts 2010 12:16

Mana virtuve ir tik maza, ka tur vienkārši nav veitas diviem cilvēkiem strādāt :) Bet ja manna mamma nāk man palīgā- man nav nekā pretī. Arī pie mammas ciemos ir pats par sevi, ka es viņai palīdzu virtuvē. Viņa palīdz man, ja es kaut ko nemaku, bet es viņai- ja viņa vēlas pagatavot ko jaunu. Bet vīramātes man nav...

13. marts 2010 12:02

Pilnīgi noteikti nevar (vismaz es) ... Ja mana virtuve, tad mana :) Tāpēc citu virtuvēs pat nelienu :D

P.S. Vienīgi vēl var mēģināt, ja ir liela virtuve.. Mūsdienu mazgabarīta virtuvītes divām vai vairākām spēcīgām sievietēm nav piemērotas.. :)

ievukitis 13. marts 2010 10:35

Par laimi man nav šāda situācija, bet man ļoti nepatīk saimniekot svešās virtuvēs, tāpēc, kad braucu pie vīramātes, tad tikai pieklājības pēc pajautāju vai ko vajag palīdzēt.
Savādāk ir ja gatavop kopā ar draudzenēm, tad gan ir forši.

13. marts 2010 10:32

Kad dzīvojām kopā ar vīramāti, viņa izdomāja tā - 2 dienas katrai ir "dežūra", kad tiek pirkti produkti, gatavots, mazgāti trauki utt. Un otra tajās dienās virtuvē nemaisās, bet nāk tikai ēst :) Tāds slīdošais grafiks, vienīgi dažreiz bija grūti, kad man iegadījās garas darba dienas, tad cēlos 6.00, lai uzgatavotu vakariņas, citreiz samainījām savas "virtuves dienas". Manuprāt, labs kompromiss. No viņas iemācījos vairāk, nekā no savas mammas.

sandija 13. marts 2010 09:51

Var var! Piem;eram, es ar savu mammu varu sadzīvot vienā virtuvē. Mums abām ļoti patīk gatavot un ja jātaisa kaut kas kādai lielākai ballītei, tad riktīgi abas raujamies!:) Mēs pat varētu kafejnīcu abas kopā atvērt, viņa ir lielisks šefpavārs. Es daudz esmu mācījusies no savas mātes tieši ēst gatavošanā, jau no bērnības, jo viņam mani vienmēr piedalīja. Lika griezt rosolu, sagatavot produktus, uzticēja kult olas kūkām un visu ko darīt, un rezultātā man jau kā pieaugušai sievietei ēst gatavošana ir nevis bieds, kā daudzām mana vecuma sievietēm, cik esmu novērijusi (bet tiesa gan, ne Māmiņu klubā - tur visas ir trakas pavāres!), bet vispār, un man nav problēmu vairs neko uztaisīt, es varu visu:D!

Protams, ja mani kāds komandētu manā virtuvē, es uzsprāgtu, bet ar savu māti - ir ok! Mēs gan nedzīvojam kopā, bet kad viņa atbrauc, nav problēmu