Par un ap keksiņiem mūsmājās

Autors: nosiguldas, 2014. gada 8. janvāris, 17:46:51
Par un ap keksiņiem mūsmājās

Nu ko, sākšu ar to, ka šim stāstam būs turpinājums.  Uzreiz saku, ka es necepu keksiņus, to darīt nemāku un nepretendēju uz šo nodarbi, bet mūsu mājā gan ir kāds cilvēks, kam ļoti patīk cept keksiņus un dažādi eksperimentēt.

Citi gaidot ciemiņus cep ātrās kūkas, žagariņus vai citus cepumus, mūsmājās tie ir keksiņi. Katrīnes vārda dienā, viņa lepni iesoļoja grupiņā ar lielu grozu pašu ceptiem keksiņiem.

20140108174113-21125.jpg

Ar keksiņiem piedzima mans mazais mazdēliņš. Šo kulinārijas gardumu dažādos veidos cep mūsu lielā māsa, kura pabeidzot cept keksiņus salika tos dzemdību somā un aizbrauca uz slimnīcu, lai sagaidītu savu pirmdzimto.

Man vienmēr ir licies, ka šī ir pati nepateicīgākā nodarbe, bet viņai tas izdodas ātri. Jau pēc nepilnas stundas virtuvi piepilda patīkama vaniļas smarža, bet vēl pēc pāris desmit minūtēm, keksiņi tiek pie spīdīgas šokolādes glazūras. Jautrākam noskaņojumam tiem tiek uzbērti krāsainie cukura graudiņi, tad tikai jāvāra piparmētru tēja un jābauda vakars.

20140108174141-88975.jpg

Ar ko jāsāk.

Jāsāk ar formiņu izvēli. Mazajiem keksiņiem var nopirkt papīra formiņas, kuras mūsmājā ir iecienītas un var izmantot arī silikona, bet kā mūsu mājas konditors saka, tās vispirms ir jāizsilda. Cepšana ir laba nodarbe arī mazajiem mājas iemītniekiem, jo var nodarboties ar rotāšanu un trauku iztīsīšanu, kā mīklas vai kausētās šokolādes. Var cept arī lielajā formā, bet mūsu mājā lielais variants tā īsti neiet pie sirds.

Par pašu recepti un maziem sīkumiem rakstīšu turpinājumā, bet tagad cerot uz to, ka esat iekārdinātas un gaidīsiet recepti atvados.

 

Recepšu konkurss – Kēksiņi (Mafini)