Melna kā Āfrikas nakts

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 6. novembris 2015 19:32
1726

Vai arī jums kafija ir kā dzīves degviela? Es, piemēram, bez tās nespētu ne pamosties, ne sakarīgi domāt. Ir mēģināts :D Dzeru kafiju jau no 11 gadu vecuma. Jā, jā, nav jau pareizi, bet toreiz, '90.gadu sākumā gāju mammai līdzi pie draudzenēm ''uz kafiju", klausījos sievu runās un maz pamazām izdīcu arī savu tasīti. Neatceros īsti pirmo kafijas tasi savā mūžā, bet tā noteikti bija ar drusciņu piena. Protams, kas nu tās par kafijām toreiz. Vai nu Liepājas šķīstošā vai vēl trakāk- Indijā ražotā. Atceraties, meitenes (nu tās, kam vismaz 30), bija tādā tumši brūnā metāla bundžiņā ar zeltītu vāciņu un attēlotām indiešu dejotājām vai ko tamlīdzīgu uz sāniem. Un, manuprāt, šad tad ieskrienot Centrāltirgū pēc ziediem, esmu manījusi vēl šodien to tirgojam no kastēm (va vellos, kas ko tik drausmīgu vēl šodien dzer?)

Nu, lūk, kopš 11 gadu vecuma esmu kafijas gūstā. Kā narkomāne, ja tā var izteikties, jo patiesi mans rīts nav iedomājams bez krūzītes (labāk 2!) melnas, melnas kafijas. Bez piena, bez cukura, bez dažādiem garšas pastiprinātājiem pilienu veidā. Mīlu vai nu espresso attiecīgos brīžos vai dažbrīd pat ristretto (pat spēcīgāka par espresso, izteiktāku garšu), vai stipru melnu kafiju, kas nav gluži espreso, bet mazliet atšķaidīts ar ūdeni. Bet ne gluži lungo, kas ir it kā espresso+2 x vairāk ūdens kā espresso pagatavošanai.

Un ja jau dzert kafiju, tad nepieciešama arī tasīte. Kādreiz varēju miera vējos to dzert no visparastākajām krūzēm, taču šobrīd esmu nonākusi pie tā, ka man tā garšo tikai no mazām tasītēm ar smalku maliņu. Mantojumā esmu saņēmusi vairākas porcelāna servīzes, tad nu tās ar prieku arī katru dienu lietoju. Ticiet, pavisam cita garša kā no parastās virtuves krūzes dzerot.

20151106193129-66340.jpg

Trešā lieta, protams, pagatavošana mājas apstākļos. Šobrīd esmu izvēles priekšā, ko darīt un vai darīt. Ir mums bijusi franču preskanna (nenopietni-sanāk vāja, nevar izspiest to garšu), ir turku kafijas kanniņa, kur pagatavot patiesi labu kafiju, stipru, bet mīnuss ir tas, ka daudz krūžu tur nav uzvārāmas (ciemiņu pulkam nederēs), ir vēl joprojām skapja stūrī nobāzts pilienveida filtrācijas kafijas aparāts (mīnuss-slikta garša, bet pluss-vienlaicīgi daudziem var pagatavot dzērienu). Šobrīd izmantoju vai nu turku kanniņu vai vienkārši uzleju lielākā krūzē un, kad kafija ievilkusies, pārleju smukajā tasītē. Bet gribētos kādu labāku aparātu, ar tvaiku varbūt, bet baidos iegrābties, baidos, ka nebūs tā garša, kas man patīk. 

20151106192139-19699.jpg

Protams, arī kafijas ražotājam ir nozīme. Pirmkārt, pērku kafijas pupiņas, kuras maļu pirms gatavošanas vecajās, labajās Straumes dzirnaviņās. Man patīk illy kafija, Lavazza, par brīnumu, arī Latvijā pakotās Aroma Gold pupiņas nav sliktas.Tāpat šad tad iegādājos aromatizēto kafiju.

Pa dienu vidēji izdzeru 5 tasītes kafijas. Bieži vien arī vēlos vakaros. Reti kad tas ietekmē manu miegu. Jāatzīmē, ka neko citu, izņemot, protams, tīru ūdeni, ikdienā nedzeru. Nu, labi, vīnu arī dzeru :D, bet toties tēju - nē.

Nesen lasīju, ka kafiju vairāk dzerot tieši pilsētās, nevis laukos dzīvojošie. Tas varētu būt stresa dēļ, nakts darbu dēļ, bet varbūt arī tik prozaiska iemesla dēļ, ka kafejnīciņas, vietas, kur iegādāties kafiju līdzi ņemšanai, utt. pilsētās ir uz katra soļa, bet laukos jau nav, tāpēc pētījumi rāda, ka pilsētnieki izdzerot pat trīsreiz vairāk.

Cik daudz Tu izdzer kafiju? Vai arī Tu esi īsta ''kafijas tantiņa", kā mani dēvē mamma? :)

Un ja domā plašāk, tad gribētos domāt, ka visvairāk kafiju patērē Itālijā (tā taču ir pasaules labākās kafijas mājvieta) vai Brazīlijā (no kurienes tad visas tās pupiņas?), vai Austrijā (ir kāds, kas nezina Vīnes kafiju?) Starp citu, par kafiju Vīnē man ir atsevišķš stāsts. Reiz Vīnē bija jātiekas ar biznesa partneri. Todien lija lietus. Izgājām no viesnīcas kājām, domājām, ka tepat jau vien ir tā vīra māja (viņš mūs aicināja uz mājām), bet sanāca noiet kādas 15 minūtes. Jutos nosalusi, jo nebiju jau apģērbusies attiecīgi. Atceros, ka uzkāpu senā Vīnes centra ēkas dzīvoklī. Tik plašā, tik greznā un tik skaistā! Un tas, cik virtuozi kungs pagatavoja kafiju manā acu priekšā, kādās smalkās tasītēs tās ielēja, fonā skanēja Vāgnera operas Valkīra atskaņojums, un tad kafiju pasniedza mums. Tas uz visu mūžu paliks manā atmiņā, jo to visu vēl paspilgtināja garša! Labākā kafija manā mūžā! Visizteiksīgākā garša, stiprums tieši tāds, kādu man vajag! Ideāli! Pragmatiski domājot jau, noteikti tas viss tā saslēdzās, jo biju nosalusi, bet man Vīne vienmēr būs vieta, kur dzēru gardāko kafiju mūžā

Bet lai nu kā, šīs valstis noteikti nav kafijas lielākie patērētāji. Lai cik dīvaini neliktos, kafiju visvairāk patērē Holandē (vienīgā valsts pasaulē, kur kafiju patērē vairāk kā 2 krūzītes dienā uz vienu iedzīvotāju), Skandināvijas (Somija, Zviedrija, Dānija) zemēs un Balkānos (Slovākija, Serbija).  Latvijā vidēji izdzerot tikai vienu trešo daļu krūzītes dienā. Pilnīgi neticami vispār, jo man apkārtējie cilvēki ir kafijas cienītāji.20151106191919-23150.jpg

Ir neskaitāmas leģendas par to, kā atklāta kafija. Viena ir tāda, kas saistīta ar pilnīgu nejaušību. Etiopijas apgabalā Kafas reģionā dzīvojis kāds kazu gans vārdā Kaldi (11.gs.) Gans kādu dienu pamanījis, ka viņa ganāmpulka pārstāves uzvedas kā satrakojušās, un pēc garās dienas nebija iespējams tās nolikt gulēt. Nākamajā dienā gans pamanīja, ka viņa kazas lēkā ap kādu krūmu, no kura kāri plūc un gremo mazas sarkanas odziņas un spīdīgās koka lapas.  Gans arī pats nogaršōja ogas un drīz arī pats sajuta sevī pieplūstam enerģiju. Sākumā ogas vienkārši tika košļātas, tikai vēlāk kādas atklāja, ka tās apgrauzdējamas, sasmalcināmas un tad tām uzlejams karsts ūdens. Tā radās mūsdienās viens no populārākajiem dzērieniem- kafija (ap 15.gadsimtu). Starp citu, šogad 01.oktobrī Milānā svinīgi tika paziņots, ka turpmāk šis datums ir atzīmējams visā pasaulē kā Starptautiskā Kafijas diena, ko daudz kur arī ar īpašiem notikumiem, bezmaksas kafijas tasītēm utmldz. arī godam nosvinēja.

20151106191759-83803.jpg

Pastāstiet par savu iepazīšanos ar šo dzērienu. Kādu jūs to malkojat? Kad, cik bieži? Varbūt ir kāds īpašs stāsts par kafiju?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
vecsprofils 8. novembris 2015 00:43

Mmm cik garšīgs un sulīgs kafijas rituāla apraksts! (inlove) Es gan parasti kafiju dzeru no rītiem brīvdienās, tāda kā mazo svētku sajūta rodas, lai gan Zviedrijā kafijas dzeršana ir ikdienas un neatņemama sastāvdaļa.

LosOjosVerdes 7. novembris 2015 10:09 Catwoman

Es labāk neizteikšos:D

Linduchy 7. novembris 2015 10:07 LosOjosVerdes

Es tevi saprotu...nevaru skatīties viņa ēst gatavošanu, vēl jo mazāk ēst viņa gatavotos ēdienus, bet raidījums gan foršs :D (Y)

Linduchy 7. novembris 2015 10:06 VIT@

Nu, protams, Gordons jau vispār ir pasaules mēroga raidījumu vadītājs :D (Y)

LosOjosVerdes 7. novembris 2015 09:57 Catwoman

Diemžēl neesmu to redzējusi. Es vispār viņu īsti nespēju skatīties (lai piedod man viņa cienītāji:D).

Ciao 7. novembris 2015 09:54 Catwoman

Sirmo neesmu skatījusies, bet ik palaikam skatos Rītiņa ceļojumus, ļoti patīk, ka viņi ir tādi labi apstrādāti ar informāciju. Un arī Gordons protams, nu viņu neviens nevar pārspēt :D /manās domās/

Linduchy 7. novembris 2015 09:50

Klau, jūs skatījāties Mārtiņa Sirmā ceļošanas raidījumu iepriekšējā sezonā, tur tak tieši bija īstās kafijas meklējumi Etiopijā. Bija ļoti interesants raidījums :) (Y) un vēl interesantāks veids, kā etiopieši dzer kafiju :D

Linduchy 7. novembris 2015 09:48

Mana mamma vēl aizvien dzer Liepājas kafiju. Mani mēģinājumi ieviest pārmaiņas viņas dzīvē nestrādā - vienkārši pakrata galvu un saka, ka negaršo, lai tik pērku atkal Liepājas kafiju :D

Ciao 7. novembris 2015 09:48 LosOjosVerdes

jā, kafijas kultūru pie mums ir ļoti izteikta. Visas sarunas un dzīves svarīgākie notikumu tiek pārrunāti pie kafijas.
Esmu laikam pieradusi, ka pamostos, nomazgājos, paēdu brokastis un ar suni pastaigā piestāju kafejnīcā , lai izdzertu savas dienas devas brīnišķā dzēriena. Rituāls :)

LosOjosVerdes 7. novembris 2015 09:45 Inleila

Par to indiešu kafiju un vispār šķīstenēm. Es, man šķiet, pat nevarētu iedzert. Nu var jau būt, lai tantīti neaizvainotu, pie lūpām pieliktu. Bet, redz, sirmgalvjiem tā ir jaunības garša:)

LosOjosVerdes 7. novembris 2015 09:41 VIT@

Jā, par mūkiem lasīju. Viņi esot to dzēruši, lai būtu spēka, enerģijas nakts lūgšanām. Man diemžēl nav rituāla rīta kafiju dzert kafejnīcā (neesmu centrā, bet apkārtesošajām iestādēs neriskētu). Un es laikam arī nevarētu, jo man vajag kafiju UZREIZ, tiklīdz acis atvērtas, citādi nemaz nespētu sataisīties kafejnīcas iziešanai. Bet tur, kur Tu esi, man šķiet, ka kafiju ļoti mīl.

Ciao 7. novembris 2015 09:36

Esmu lasījusi, ka kafijas gruzdēšanu tādu kādu mēs to pazīstam šodien esot nejauši atklājuši mūki kad pēc vilšanās svaigas ogas garšā esot tik ļoti vīlušies, ka iemeta to krāsnī un pēc neilga brīža sajūta patīkamu kafijas smaržu un sāka no tā gatavot dzērienu, kas tiem palīdzēja uzturēt možu garu. Vispār kā gandrīz jebkuru gardu lietu... vīnus, sierus utt tradīcijas aizsāka tieši mūki.
Kafiju mīlu ļoti... pie mums kafija ir ļoti lēta, tamdēļ tā ir tradīcija dzert rīta kafiju kafejnīcā un nevis mājās. Un dzeram kārtīgu espresso (melnu un rūgtu) no rīta vienu reizi dienā. Mājās tikai presējamā kanniņā gaavoju, ja vajadzīgs ēst gatavošanai.
Taču mani pirmsākumi kā tagad atcetos mani vecāki vienmēr sūtīja kafiju ar saldējumu (es nezinu vai kāds vēl šo atceras no padomju kafejnīcām), bet man ļāva to saldējumu ar nedaudz kafiju nosmelt.. man toreiz likās, ka nekas debešķīgāks par šo kombināciju nemēdz būt... ahhh
Taču mājās kā īpašu dārgumu turu kafiju no Konas (Hawaaii), kuru atsūtīja draudzene un kas skaitās viena no labākajām pasaules kafijām... nu šī kafija ir kaut kas īpašs, viņai ir ļoti interesanta un patīkama garša.

Linduchy 7. novembris 2015 09:29

Es dzeru kafiju ar 1 karotīti brūnā cukura un pienu. 1 krūzi no rīta. Izņēmumu gadījumos dienas laikā vai vakarā, ja ir darba tikšanās - latte vai cappuccino :)

LosOjosVerdes 6. novembris 2015 22:43

Ui, man Āfrikai nosaukumā garumzīme kaut kur kafijā izšķīdusi:) un vēl daži burti beigu textā. Laikam par daudz kofeīna:D

Marta Marta 6. novembris 2015 22:09

Es arī apleju vienā krūzē, un pēc tam pārleju smukākā :D Izdzeru kādas 3 tasītes dienā, ar pienu un cukuru.
Atceros, ka mana kafijas dzeršana sākās pamatskolas pēdējās klasēs, un manuprāt tā bija Liepājas kafija, katrā ziņā tā bija brūnā buņdžā un šķīstošā, bet varbūt tā ar to dejotāju par kuru rakstīji :D
Vispār laba tēma(Y) Jo man likās, ka es daudz kafijas dzeru. Bet nu Tavas piecas krūzītes dienā :D bet es dzeru arī melno tēju ar medu un pienu, kādas 2 krūzītes.

Inleila 6. novembris 2015 21:27

Ikdienā kafiju dzeru no rītiem, aplietu pupiņu kafiju vienā krūzē un tad pārlietu citā īpašā kafijas krūzē. Dzeru tikai ar pienu un bez cukura. Pirms pāris gadiem garšoja melnā un bez cukura, tagad, ja nav piena tad labāk dzeru tēju.
Tās šķīstošās Indijas kafijas metāla bundžās tiešām ir un pat esmu pamēģinājusi, kad apciemoju tanti, kurai ir 90 gadi. Neredzu atšķirību no Liepājas kafijas, jo tādas kafijas cienītāja neesmu, ja tikai gadās retu reizi iedzert šķīstošo esot ciemos:)