Mans neatvairāmais mafins

hiperkeri
hiperkeri 12. marts 2014 12:23
3770

Viņš ir piezemēts savā ārienē.Vienkāršs. Taču bagātīgs,mazliet mulsinošs,bet ilgtermiņā-nāk Tev par labu,un neatkārtojams,jo tas taču ir viņš.Un tādā es viņā iemīlējos.

Es rakstu par savu mīlestību.Pret Mafinu:)

Taču,šos vārdus rakstot,man atnāca atmiņā kāds notikums.Tieši šajā laikā. Es gāju uz pirmo randiņu ar savu nu jau 3gadu dzīvesbiedru.

Šis būs stāsts par mīlestību,jo to dalu es,to dala mans balsts un sargs uz mani,un to abi dalām,kad gatavojam viens otram.Un īpaši-pret mafiniem,jo tā ir mūsu vājība un spēks.

Ar to pirmo reizi sastopoties-varētu teikt,necils pirmais iespaids paskata dēļ,taču tā smarža vilināja iepazīt tuvāk,tas bija absolūti netaustāmi,taču varēja manīt-ķīmija noteikti bija sākusies.

Es runāju par abiem:)

Es ceru,ka mans mīļums neapvainosies,ka salīdzinu ar mafinu.Lai gan mums abiem traki patīk mafini,mafinu ēšana un mafinu cienāšana draugiem.

Taču šodien varu arī parādīt,ka Mafini ir veselīgi un noderīgi Tavam ķermenim(un prātam).

Eksperimenti jau bija daudz-gan ar auzu pārslām un banāniem..taču tas NEBIJA mafins,ne tekstūras,ne garšas ziņā.Drīzāk kaut kāds musli batoniņš.Taču,tā kā arī tie mūsu ģimenē ir cieņā,apvērsums netika rīkots.

Nonācu pie vienas interesantas koncepcijas-šokolādes mafini,kuru pamats ir melnās jeb sarkanās parastās pupiņas un mazliet kafija. Jūs maz zināt,cik labi šīs garšas harmonē viena ar otru?? Tas ir šīgada atklājums manām garšas kārpiņām:)

Te viņš ir :)

 

 

20140312112302-26252.jpg

Maziņš,necils,taču ārkārtīgi šokolādīgs,gards un absolūti neatvairāms!!:)Nu tiešām. Mans mīļais arī bija šokā,ka man viņam kaut ko tik labi garšojošu,taču no PUPĀM(!!!??) izdevās iebarot,jo laikam mēs abi tikām audzināti tā,ka ne vienmēr veselīgais var būt arī garšīgs... Vismaz kāļi mūsu ģimenē tika atkal ieviesti krietni pēc 20 gadu vecuma,jo bērnības atmiņas nebija tās spožākās par dārzeņu lietošanu uzturā kopumā..

Mafins sanāk sulīgs,iesaku glabāt noslēgtā traukā ar plēvi vismaz pāri,lai tie neizsausinās. Man pašai vislabāk garšo nākošajā rītā šie našķi,jo tad visas garšas ir kopā savilkušās un grūti pateikt,kas tur iekšā vispār darās,jo pirmajā vakarā tieši pēc cepšanas bija izteikta pupiņu un kafijas garša.Otrajā rītā jūti-superpilnīga šokolādes garša,apmēram,kā dzert kvalitatīvu karsto šokolādi,kad nāk dažādas nianses uz mēles.Vienvārdsakot,garšu ekstāze.

Kā tas top?

Īsi un vienkārši.

Pupiņas.Nopirku sarkanās-kārbu.Noskaloju no sālījuma,līdz paliek vienkārši pupiņas,vairs nesālītas.

Vari mēģināt izmērcēt pati tās,kas vasarā izaugušas un nolobītas.

20140312113050-45887.jpg

Tad sagatavo mafinu formiņas,jo viss process aizņem ne ilgāk kā 5-10 minūtes.Šis ir ātrs našķis:)

un iekurini krāsni uz 200 grādiem.

Tālāk.Ņemam blenderi un sablendējam pupiņas vienveidīgā masā(tā mēs konsistences ziņā apmuļķojam bērnus,lai pat pēc mēles taustes tie nevarētu pateikt,ka iekšā ir kaut kas tik briesmīgs kā pupas :) ).Jāpasaka,ka tieši tāpēc šie mafini ir veselīgi,jo tajos ir šķiedrvielas,kā arī tiek regulēta veselīga vēdera izeja. Vairāk nekādu aizdambējumu,kad saēdamies saldumus!! Tā kā mīklā netiek izmantoti milti-prieciņš tām,kuras uztraucas par celulīta veidošanos;)

Pupu masu liekam lielajā bļodā un ņemam lielo karoti. Klāt beram-

*1/4 krūzes kakao(der vecais labais,krievu,bez cukura!)

*2/3 krūzes cukura(tiešām nevajag tik daudz,es samazināju šo daudzumu,un tik un tā sanāca salduma bomba. Iesaku ņemt stēviju vai agaves sīrupu,ja esi par absolūti dabīgo dzīvesveidu,vai arī brūno cukuru mazam asumiņam:) )

*3 olas

*3 ēdamkarotes eļļas (es ņēmu kokosriekstu eļļu,tā vēl bija cietā stāvoklī,tāpēc tas izskaidro to balto gabalu bļodā:) )

*pustējkarote šķīstošās kafijas (jāsaka,ka tieši šīs dēļ rodas īsta garšas bomba un kofeīns gādā, lai šie kēksiņi būtu patiešām neatvairāmi un,jā,mazliet-atkarību raisoši:) :D )

Tā beidzas oriģinālā recepte. Pusi cepuma izcepu tādus,pusei vēl ekstra pievienoju 3 tējkarotes trekna krējuma (jo man mājās taču ir vīrietis!) un pustējkaroti cepampulvera. Vienīgā atšķirība ir- cepamais pulveris keksiņus mazliet pacēla,bet citādi- atšķirības ne garšā,ne tekstūrā vispār nav.

20140312114203-33314.jpg

Tad nu ņem visu un samaisa.Pat ar kokosriekstu eļļas gabalu tas sanāca diezgan vienkārši:D
Mīkla ir samērā šķidra,nemulstam par to,bet šaujam formiņās;)

Cept vajag 20 minūtes,bet man jau pēc 10 minūtēm bija signālsmarža un izskats arī vēstīja-esam gatavi orālām izvirtībām :D

Kociņa tests arī pārliecināja-mīklas nav,kurai lipt klāt,tātad-ņemam ārā!

20140312114733-43874.jpg

Te var arī apskatīt,kāda ir atšķirība starp tiem keksiņiem,kuros ir cepamais pulveris un krējums,un kuros nav.

Uzreiz ēdot karstus,mutē bija pārsteigums par kafijas un pupu garšu sajaukumu,taču tas ir tikpat pozitīvs,kā tās Sieviešu kluba Pavasara balles Sīpol-Zemeņmaizītes (īsta bomba,aizgāja tautās ātri vien:) ).Atdzisušus mafinus ieliku vienkārši maisiņā,jo,ja mūsmājās ēdienu atstāj atklātu,tad viss ātri vien sakalst. Arī jums tā ir??

Nākamajā rītā bija īstā degustācija. Riktīgi sulīgi,megašokolādīgi prieki. Mīļums ņēma vēl līdzi un saviem kolēģiem (he,he,sakritības pēc-tikai vīriešiem:D ) uzcienāja.Viņi notiesājuši,slavējuši un atzinuši par labiem diezgan,un tad uzzināja par pupām. Tas bija absolūts pārsteigums,bet tik un tā-ļooooti labi mafini. Tātad-vīrieši apstiprina:)

Dāmas,vairs nav jāliedz sev gabaliņš kūkas.

Šī kūka dod enerģiju,tonusu,un regulē vēderu,gādājot par pilnīguma sajūtu puncī:) Labu apetīti!!

20140312115405-84660.jpg

Katram,kurš nogaršos šo keksiņu,novēlu tikpat noturīgu mīlestību,kāda tā ir man pret šo našķi,pret cilvēkiem un šo zemīti,kurā dzīvojam!:)

Šis bija stāsts par manu ceļu un mīlestību uz ēdienu,kādu īpašu cilvēku un attieksmi pret lietām kopumā. Dalīsimies ar labo arī turpmāk!

 

 

Meklējam Desertu karalieni!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Noelle 13. marts 2014 08:36 hiperkeri

Hmmm, interesanti (par tām formiņām) :) Man atkal tieši nepatīk krāmēties ar tiem papīriem, kad muffins ir gatavs un jāēd, tāpēc cepu tikai silikona formiņās, no kurām, piedevām, tie mafini, kad gatavi, burtiski paši "izlec" laukā :D

veesma 13. marts 2014 07:55

Būtu jāpamēģina, tikai tās pupas mani kaut kā attura.

Kerstyna 12. marts 2014 20:24

Lielisks apraksts, un īsta sliņķu recepte (Y) Zināšu ko savam saldummīlim iebarot :)

hiperkeri 12. marts 2014 19:01

Noelle-šo triku es laikam no Lapsas raidījumiem iemācījos.

hiperkeri 12. marts 2014 19:00

Pece-jā,mani var vainot. Vismaz būs autors:D:D
Našķītis top ātri,tāpēc var cepināt katru pārvakaru
Noelle-īsti nezinu.BET.man patīk papīriņos ietītie mafini,jo patīk tas process viņus izsaiņot,taču bez silikona formiņām tad viņi izplūst un nesanāk tādi,kādiem tiem jābūt.Silikons,īsāk sakot,uztur formu. Kā arī-silikona formiņās tik daudz kas ir cepināts,ka tās krāsas ir palikušas neizteiksmīgas un nevar nomazgāt līdz tādam līmenim,kādas tās atradu veikalā. Nezinu,kāpēc tas silikons uzsūc krāsu..Un papīrītis kalpo kaut vai idejiski kā barjera starp mīklu un formiņu.

Noelle 12. marts 2014 14:48

Izklausās interesanti, būs jāpamēģina! :) Paldies par recepti! :)

Klau, Hiperkeri - kāpēc Tu silikona mafinu formiņās vēl liec iekšā arī papīra formiņas? ;)

pece 12. marts 2014 13:52

Laikam jāsaņemas tās pupas mafinos iebāzt!

Un ja nebūs tik pat labi kā zemeņmaizītes............... tad .............zināšu, ko vainot!

Cerīte 12. marts 2014 13:22

Iekļāvu savā cepamo lietu sarakstā-PALDIES:P