Kā es iemācījos gatavot

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 22. oktobris 2015 18:43
2069
Kā reiz bija izdota jauna visiem zināmās Antoņinas Masiļūnes grāmata, un tā nonāca arī manās rokās (ja atmiņa neviļ, nopirku sev uz dzimšanas dienu 1999.gadā (Jēzus, kurtie gadi!!!!). Šo autori jau dēvē par pašu populārāko latviešu mūsdienu pavārgrāmatu autori. Taču man jāsaka, ka lai arī precīzas un pareizas un izprotamas receptes, tomēr tās ir pārāk klasiskas. Nu tādas īstenam latvietim izprotamas ar visiem rosoliem, marinētu gurķu zupu, auksto gaļu utt. Bet nekā no minestrones, ratatui vai siera kūkām. Vienvārdsakot, gribējās arī ko eksotiskāku, nepierastāku. Un liels mīnuss personīgi man bija, ka šajā grāmatā principā nav fotogrāfiju. Bet kā jau mēs zinām, jebkuru recepti pagatavot ierosina (vai gluži otrādi) tieši rezultāta izskats. Viss šis rezultējās ar to, ka paralēli izgriezumiem no dažādiem sieviešu tipa žurnāliem, a la Ieva un kas tur vēl toreiz bija, meklēju jau nākamo grāmatu. p.s. Liels pluss, ka grāmatā ir norādīti pruduktu mēru un masu salīdzinājumi. To vēl šad tad pat šobrīd izmantoju, bet tieši pateicoties šai grāmatai, atceros, ka 1 ēdamkarote miltu ir 25 g.:)
Visdažādākās receptes, kuras turklāt nav grūti pagatavojamas, kaut sākotnēji man nemaz tā nešķita:) ļoti noderīgi man iesākumā bija skaidrojumi, kā pareizi, piemēram, sagriezt baklažānus vai brokoļus, vai fenheli (par tādu iepriekš pat dzirdējusi nebiju:D) Pateicoties šai grāmatai, sāku gatavot dažādas gaļas, ne tikai vistas un cūkas. Jo bildes ir krāšņas, viss ir skaidri uzrakstīts, un ir sajūta, ka nevar nesanākt.
Mīļākais ēdiens vienu brīdi, ko apguvu tieši no šīs grāmatas, ir sautējums ar garnelēm (man pat šķiet, ka tieši šīs receptes dēļ iepazinos ar šiem mazajiem mošķīšiem:)) Jau pēc daudziem gadiem biju reiz Spānijā, kur pie vīna glāzes runājām ar meiteni par garneļu ēdieniem. Es stāstīju, ka man garšo viens ēdiens. Sāku aprakstīt pagatavošanas gaitu, un pēkšņi viņa turpina manis iesākto teikumu. Izrādās, arī viņai mājās ir šī grāmata. Sajutāmies kaut kādā dīvainā kārtā vienotas, jo mūsu mājās ēd ēdienu, kas gatavots no vienas grāmatas. Un tas nekas, ka dzīvojam tādā attālumā.
Šis te komplekts arī varētu būt daudziem pazīstams. Es neatceros, kad un kā sāku to pasūtīt, bet bija laiks, kad katru, šķiet, mēnesi, to pa daļām sūtīja uz mājām, lai varētu papildināt savu mapīti. Tas pluss toreiz man šķita, ka ir forši, ka nekad nezini, ko tev atsūtīs, -tāds savdabīgs Ziemassvētku dāvanu gaidīšanas fīlings:)
Receptes sadalītas pa nodaļām. Šīs "grāmatas" pavāru skolas nodaļa man iemācīja dažādās mērces, garšaugu izmantošanu (kurš pie kāda ēdiena). Neatceros arī, kad pārtraucu sūtīt šīs receptes. Tas noteikti bija saistīts ar interneta ienākšanu manās mājās, bet tāpat savākto recepšu daudzums ir mērāms simtos, bet biezums ap 8 cm. Ja ņem vērā, ka izmēros grāmata ir lielāka par A4 formātu, tad varat iedomāties, cik tā ir smaga, kad to kārtējo reizi jāpaņem. Un ņemu es to bieži, tāpēc lapas ir diezgan cietušas:)
Vēl šo recepšu komplekts manā dzīvē ir svarīgs ar to, ka beidzot sāku gatavot saldos ēdienus, jo fotogrāfijas izskatījās tik aicinošas, garšīgas. Šis te ir viens no iecienītākajiem saldajiem ēdieniem manās mājās, ko slavējuši gan savējie, gan viesi. Otra lieta, ko aizguvu no saldo ēdienu krātuvītes, ir pati vieglākā ābolu kūka pasaulē-sagriez ābolus, saliec ietaukotā veidnē un tam pa virsu drupačas no sviesta, miltiem, cukura. Super easy un super gardi! Bet pirms tam to visu nezināju. Vēl atceros, cik ļoti varēju "paspīdēt" ar pildītas melones salātiem ar putukrējumu savā 20.dzimšanas dienas ballītē. Visi slavēja un brīnījās, kur man tādas dotības un izdoma:)
Šo grāmatu man uzdāvināja vīrs vārda dienā. Noteikti bija tā, ka nezināja, ko dāvināt:) Šī grāmata ir īpaša ar to, ka... nelietoju to. Esmu vairākkārtīgi pāršķirstījusi bildes, bet neviena mani nav ieinteresējusi, nav likusies saistoša un mēģināt vērta. Es vēl neesmu sapratusi, kas par vainu, jo bildes it kā labas, apraksts par vīniem arī interesants, receptes nav grūtas. Iespējams, teksta izvietojums ir tāds, kas man nepatīk, kaut kāds sarežģīts...nez.. Stāv jauna grāmata un skumst. Un taču varētu būt noderīga, jo vīnu dzeru gana bieži. Tomēr ceru, ka ne man vienai plauktā aizmirsta pavārgrāmata.
Šī grāmata manās rokās nonāca pavisam nesen, pārrokot vecus krājumus. Grāmata ir izdota 1935.gadā. To var lasīt ne tikai kā pavārgrāmatu, bet kā īstu sava laikmeta liecinieci gan valodas, gan teksta dēļ. Izrādās, arī toreiz, pirms II Pasaules kara ļaudis dikti domāja par veselīgu uzturu, par ko liecina arī šis te mazliet smieklīgais ieraksts "namamātes ar savu nemākulību ēdināšanā nonāvē vairāk cilvēkus nekā slepkavas, kas tiek sodīti". It kā jau tiešām liek lūpām savilkties smaidā, bet liela patiesība jau tajos vārdos arīdzan ir. Grāmatā ir daudz praktisku norādījumu ('aizrādījumi' toreiz raksta), piemēram, ka pietiek ar 4 ēdienreizēm dienā,ka stipra kafija ir kaitīga veselībai,ka galvenais nosacījums virtuvē ir tīrība utt. Daudz zināmu, daudz aizmirstu patiesību.
Un tagad atjautības uzdevums arī jums. Dažas lietas jau esmu atšifrējusi, bet ir lietas, kuras neesmu sapratusi, kas tiek īsti pieminēts, jo valoda, kā jau minēju iepriekš, ir mazliet novecojusi. Kas, jūsuprāt, ir: skorcioners, hiršs, kuvēriņi, zāgo, kokovārs? Zustrenes, farse, zilce, cvībaks - tos pati vai ar mammas palīdzību esmu iztulkojusi.
Ceru, ka arī jums patīk rosīties virtuvē, ka ar prieku meklējat jaunas idejas, aizraujošas garšas, nezināmas receptes, ko ar prieku pasniegt saviem mīļajiem! Un kā raksta god. Jānis Kukurs "novēlu labākos panākumus ATBILDĪGAJĀ virtuves darbā!''

20151022190442-77820.jpg

Jau sen grasījos uzrakstīt blogu par pavārgrāmatām manā dzīvē. Ieraudzīju jauno konkursu un sapratu, ka slinkums jāmet pie malas :)

Kaut ko pavisam parastu (lasi: uzept olu, sacept kartupeļus) es pratu arī, kamēr dzīvoju pie vecākiem. Taču tā kā tētis man bija liels pavārs (nemācīts gan:), man nekādas īpašas vajadzības un arī vēlmes nebija pašai kaut ko iemācīties.

Kad nu pārnācu uz Rīgu un sāku dzīvot kopā ar vīriešcilvēku, kam nemitīgi vajadzēja ēst, biju sprukās. Kauns taču atzīt, ka principā neko prātīgu neprotu pagatavot. Toreiz taču nebija internets, kur ielūkoties, tāpēc iesākumā iztiku ar zvanu draugam jeb, manā gadījumā, mammai. Taču tad aptvēru, ka arī mammas zināšanas neaizsniedzas tik tālu, cik man gribētos. Un te nu nāca palīgā grāmata.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
LosOjosVerdes 23. oktobris 2015 09:56 taschinka

Neko tāādu extra ordināru tavās receptēs neesmu manījusi. Laikam arī esmu moderna:D

LosOjosVerdes 23. oktobris 2015 09:54 VIT@

Tieši tā,piekrītu par to ēšanu un cilvēka būtību, tāpēc man jau ātri tā Masiļūnes grāmata (pat 18gadīgai meitenei) șķita par prastu:) bet šobrīd principā izmantoju netā uzraktas receptes. Grāmatas smukumam:D

taschinka 23. oktobris 2015 09:51 nosiguldas

Es zinu,ka daudziem tā šķiet.Tomēr tas ko gatavoju es būtībā ir mūsdienīgi un drīz vai nebūs nekas dīvains,jo esmu lasījusi ārzemju šefpavāru receptes, kas tiešām šķiet dīvaini savienojumi.

Ciao 23. oktobris 2015 09:38

Pavārgrāmatas sāku iegādāties (aiz smukuma un mazliet palasīt) kad sāku pievērsties veselīgam dzīvesveidam un gurmē, apmēram 7 gadi atpakaļ. Līdz tam gatavoju klasiski kotles, karbonādes, zupas utt...taču pienāca brīdis kad man nepatika ne tas ko ēdu, ne tas kā tas garšo, ne tas kā es izskatos un jūtos (jo es pilnībā piekrītu teicienam, mēs esam tas ko ēdam).Gatavot ir paticis vienmēr, taču kopš dzīvoju ārzemēs, gatavošana ir palikusi daudz īpašāka. Katrs produkts, dārzenis un auglis tiek izmeklēts. Sekots līdzi sezonai un tendencēm gurmē pasaulē plus tagad esmu sākusi arī pati audzēt atsevisķus augļus un dārzeņus... :)

nosiguldas 23. oktobris 2015 09:24 taschinka

Es laiku pa laikam paskatos tavas receptes un nodomāju, :Dkā ir tavai ģimenei, kam tas viss jāgaršo. Pēc manis daudzas sastāvdaļas kopā vienkārši nav pieņemamas. Tā kā, kad atvērsi savu kafeinīcu noteikti braukšu degustēt.

taschinka 22. oktobris 2015 20:09 LosOjosVerdes

bet atceros,ka manai mammai bija daudz grāmatas un viņa gatavoja,ja kaut kas bija labs pārrakstīja lielā kladē,tā bija pūra klade ar labām lietām

LosOjosVerdes 22. oktobris 2015 20:06 taschinka

Nu tagadvjau arī es gudra:D Katru recepti cenšos apgreidot, bet toreiz, gandrīz 20 gadus atpakaļ, tomēr vadījos tikai pēc receptē rakstītā, jo nepratu neko

taschinka 22. oktobris 2015 19:59


Es esmu tik mūsdienīga, ka receptes no grāmatām man neder,drīzāk esmu izlepusi un man nekad nepietiek ar vienu receptes ideju.Es mēdzu grāmatās,žurnālos atrast kādu interesantu, piesaistošu recepti, bet man negribas to gatavot tādā izpildījumā kā tā tiek pasniegta. Vienmēr kaut kas neapmierina,tad es ņemu to recepti un izvandu visu internetu,tulkoju, līdz nonāku līdz sev tīkamai receptei. Vai drīzāk salasos par konkrēto recepti-ēdienu,zinu kas tas ir un kā to gatavo un tad gatavoju pa savam.

Bet tie vārdi kā no citas planētas,nav pat līdzība nekāda ar to pielietojumu :D ir dzirdēti daudz senvārdi,bet nu šie ROFL

Linduchy 22. oktobris 2015 19:49 LosOjosVerdes

Ja draugs bija mājās...kādreiz nebija mobilie :D

LosOjosVerdes 22. oktobris 2015 19:49

...un zvans draugam:)

Linduchy 22. oktobris 2015 19:48 LosOjosVerdes

Jā, bet kādreiz tak nebija google...bija tikai bibliotēkas un mājas enciklopēdijas :D

LosOjosVerdes 22. oktobris 2015 19:47 Catwoman

Sasmējos par bibliotēku:)))

Linduchy 22. oktobris 2015 19:45 LosOjosVerdes

Man patika viens skaidrojums kokovāram - tas esot katls, kurā vāra koo-koo-koo (vistu) :D :D :D

Linduchy 22. oktobris 2015 19:44 LosOjosVerdes

Nju piedod, nespēju gaidīt līdz rītam, lai dotos uz bibliotēku :D
Vispār labi, ka ir Google...kaut gan principā precīzs skaidrojums acu priekšā arī tur nemaz nemētājās :D

Nju jā, ja tu ieliktu receptes, tad būtu vēl vieglāk izštukot, kas ir kas :)

LosOjosVerdes 22. oktobris 2015 19:43

Es sākumā domāju, ka kokovārs ir pats katls vai panna, bet tad pēc teksta arī izštukoju, ka laikam kau taukvielas

LosOjosVerdes 22. oktobris 2015 19:40 Catwoman

A es tīšām nemeklēju netā, bet paldies!

Linduchy 22. oktobris 2015 19:39

Nu tā, senvārdi reāli uzdzina azartu...metos plašajā tīmeklī noskaidrot, kas ir tevis pieminētie senvārdi :D
skorcioners - melnsakne,
hirši ir kaut kādi putraimi - iespējams, ka mieži? :^)
kuvēriņi - kaut kas pelmeņveidīgs vai vareņņiki? Jo it kā pats termins nozīmē konvertiņu...tad jāskatās, kāda ir recepte, tad varētu izštukot precīzāk :D
zāgo - sāgo putraimi (sāgo ir no cietes miltiem pagatavots putraimiem līdzīgs produkts. Cieti galvenokārt iegūst no tropos un subtropos augošo sāgo palmu stumbru audiem, šim nolūkam izmanto arī maniokas sakņu (krūms ar ēdamām saknēm), kartupeļu un kukurūzas cieti.)
kokovārs - iespējams, ka tā ir palmu eļļa (vai vienkārši eļļa)

Citi varianti? :D

Linduchy 22. oktobris 2015 19:16 LosOjosVerdes

Būs ;)

LosOjosVerdes 22. oktobris 2015 19:11

To apakšu tad nevar izdzēst?:) Paldies, ka tik ātri noreaģēji!

LosOjosVerdes 22. oktobris 2015 18:45

Kaut kur pazudusi titulbilde. Citādi viss kaut kā izmētāts