Indīgo sēņu tops

kintijasieviesuklubslv
kintijasieviesuklubslv 16. augusts 2011 00:00
4669

Veselībai bīstamās un nāvējošās sēnes iedala sešās lielās grupās. Ja tās kārtīgi iepazīsi, no saindēšanās vari izvairīties. Tuvojas aktīvais sēņošanas laiks! Iepazīsti indīgo sēņu topu jau laikus!

 

1. grupa: sēnes, kas iedarbojas uz gremošanas sistēmu.

Šīs ir vismazāk bīstamās indīgās sēnes. Saindēšanās gadījumā rodas dažāda smaguma gremošanas traucējumi. Saindēšanās pazīmes parādās ātri (20–120 minūtes pēc ēšanas). Raksturīga nelaba dūša, sāpes vēderā, nespēks, svīšana, vemšana, caureja. Pēc kuņģa atbrīvošanas no saindēšanos izraisījušajām sēnēm, saindēšanās simptomi pazūd dažu stundu līdz dažu dienu laikā.

 

Toksīnus, kas izraisa gremošanas traucējumus satur nosacīti ēdamās sēnes – vilnīši, bērzlapes ar ļoti sīvu garšu, rūgtā sērsēne, sēra pūkaine, baltbrūnā pūkaine.

 20160829155916-98329.jpg

Vilnīši /foto: www.lvm.lv/

 20160829160133-32382.jpg

Rūgtā sērsēne /foto: www.kllproject.lv/

20160829160318-91430.jpg

 Bērzlapes /foto: www.senes.lv/

 20160829160458-47970.jpg

Sēra pūkaine /foto: fotoalbums.ldm.gov.lv

 

2. grupa: sēnes, kas iedarbojas uz nervu sistēmu.

Saindēšanās ar šīm sēnēm ir  daudz bīstamāka. Arī šajos gadījumos saindēšanās pazīmes parādās samērā ātri – pēc 30–120 minūtēm. Raksturīgs uzbudinājums, kam seko smieklu un raudu lēkmes, agresivitāte, bezsamaņa, murgi, halucinācijas, elpošanas un pulsa palēnināšanās, acu zīlīšu sašaurināšanās, siekalu un sviedru dziedzeru darbības pastiprināšanās, arī gremošanas traucējumi.

 

 20160829160630-58971.jpg

Panteru mušmire /foto: www.senes.lv/

 

Šajā grupā ietilpst sarkanā mušmire, panteru mušmire, šķiedrgalvītes, iebaltā piltuvene, lapu piltuvene.

 

3. grupa: sēnes, kas iedarbojas uz aknu un nieru šūnām.

Šīs ir ļoti bīstamas indīgās sēnes, īpaši tādēļ, ka saindēšanās pazīmes parādās vēlu, pēc 8–40 stundām, kad jau ir skarti dzīvībai svarīgi orgāni. Raksturīga stipra vemšana un caureja (kas izraisa organisma atūdeņošanos un asins sabiezēšanu), neremdināmas slāpes, jo izdzertais ūdens tūlīt tiek izvemts, asinsspiediena pazemināšanās, lūpu un nagu zilēšana, aukstas rokas un kājas, krampji. Šajā laikā jau sākusies aknu un nieru šūnu nekroze, tādēļ saindēšanās bieži beidzas ar nāvi.

 

 20160829160726-99648.jpg

Sarkanā mušmire /foto: www.senes.lv/

 

Pie šīs grupas pieder Latvijas indīgākās sēnes - zaļā un baltā mušmire, kā arī bisītes.

 

4. grupa: sēnes, kas ir indīgas kopā ar alkoholu.

Raksturīgākā šāda sēne ir pelēkā tintene. To izmanto tautas medicīnā alkoholiķu ārstēšanā. Saindējoties raksturīgas sirdsklauves, karstuma izjūta, sejas apsarkums, vemšana, caureja, slāpes. Šīs pazīmes dažu stundu laikā izzūd, bet pēc atkārtotas alkohola lietošanas tuvākajās dienās parādās no jauna.

 

5. grupa: sēnes, kas izraisa sarkano asins ķermenīšu noārdīšanos

Dažas sēnes, kā, piemēram kailā mietene Paxillus involutus satur toksīnus, kas izraisa  sarkano asinsķermenīšu sabrukšanu (hemolīzi), aknu un nieru darbības traucējumus. Neskatoties uz daudzām publikācijām par šo tēmu, daudzi cilvēki aizvien vēl kailās mietenes lieto uzturā. Šīs sēnes īpatnība ir tā, ka toksiskās vielas organismā uzkrājas un saindēšanās pazīmes var parādīties pēc daudzkārtējas sēņu lietošanas. Reizēm  mēdz būt tradicionālās saindēšanās pazīmes – vemšana un caureja pat pēc vienreizējas šo sēņu lietošanas, īpaši, ja tās saceptas bez iepriekšējas novārīšanas.

 

6. grupa: halucinogēnās sēnes

Kailgalvju ģints sēnes satur halocinogēnu vielu – psilocibīnu. Tās ir plaši izplatītas tropu joslā. To ievešana un audzēšana Latvijā aizliegta ar likumu. Latvijā sastopamās kailgalvju sugas satur ļoti nelielu psilocibīna daudzumu. Nozīmīgākā psilocibīnu saturošā sēne  - smailā kailgalve Latvijā sastopama ļoti reti un ir atšķirama no citām neliela izmēra pļavu sēnēm tikai ar mikroskopa palīdzību. Meklējot Latvijas pļavās smailo kailgalvi, iespēja to atrast ir niecīga, toties to viegli var sajaukt ar līdzīgām bīstamām indīgajām sēnēm – šķiedrgalvītēm, ķiverenēm.

 

 20160829161213-65093.jpg

Smailā kailgalve /foto: lv.wikipedia.org/

 

Psilocibīns cilvēkus ietekmē dažādi. Parasti saindējoties zūd orientācija laikā telpā un sevī, parādās eiforija un izmaiņas vizuālajā uztverē.  Psilocibīns izraisa uzmācīgu tieksmi lietot šīs sēnes atkārtoti. Tas neizraisa fizisku atkarību, bet veicina garīgo slimību attīstību. Pārdozējot kaltēto sēņu devu, var sākties saindēšanās, kam raksturīga sirds darbības paātrināšanās, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai pazemināšanās, nelabums un vemšana, traucējumi elpošanas ceļos un koma. Sēnes var izraisīt arī nāvi.

 

Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv. Materiāls tapis, izmantojot Latvijas Dabas muzeja materiālus. Paldies Initai Danielei par atsaucību!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
sandrulish 11. septembris 2010 11:47

es lasu tikai pazīstamās sēnītes,,,nepazīstamās nemaz neaiztieku...

pārsvarā lasu- bekas, baravikas, cūcenes, vilnīšus, rudmieses, bērzlapes, gailenes, makovicenes

paasma 10. septembris 2010 16:23

es tā kā no sēnēm īsti neko nesaprotu, tad labāk nemaz neeju sēņot. Kur nu vēl lasīt nepazīstamas sēnes

rozhuks 10. septembris 2010 15:37

Alksnenes man vēl ļoti garšo-sālītas,mahavici un cūcenes=)))
Bet ja vien viņas ir burciņās!
Un runājot par bērzlapēm-cik gardas ir tacu karbonādes kad uztaisa no viņām-kā vistas filejiņa!
Ņam-brīvdienās braukšu sēņot būs jāsalasa un jāuztaisa!

golda 10. septembris 2010 13:42

Es arī mežā lasu tikai pazīstamas sēnes.Bērzlapes man vislabāk garšo, tad nu tās arī cenšos visvairāk salasīt.Zinu ,ka ir dažādu šķirņu bērzlapes un esmu ievērojusi ka ir divas tādas šķirnes, kuras nav īpaši labas, tad tās nemaz neņemu.

Rebeka 10. septembris 2010 12:50

Esmu lasījusi ka atsevišķas bērzlapju sugas ir kaitīgas, bet kā viņas atšķirts nezinu, es lasu visas. Vilnīšiem arī nav ne vainas.

Ar tintenēm un alkoholu manai mammai bija pieredze, saēdās tintenes, aizmirsa par to un aizgāja pie draudzenes vakarā vīnu iedzert, pēctam slikti bija pamatīgi!!

happy2012 10. septembris 2010 12:17

es arī vilnīšus ēdu,it īpaši bērnība bieži lasījam,tagad viņu ir tik mazs(viss mazs es neatrodu)ka es pat neņemu ja atrodu vienu.Bērzlapes gan lasu -pirmo reizi dzirdu ka viņas ir kaitīgas!

rozhuks 10. septembris 2010 12:07

Vilnīšu es ēdu,parasti vairākas reizes novārot,iznāk ļoti gardas sālot!!!
Es nepazīstamas sēnes nemaz evācu,ņemu vācu mežā tās,par kurām es visu ļoti labi zinu!!!