Augošo pārtikas cenu dēļ cilvēki visā pasaulē maina savus ēšanas paradumus, liecina starptautiskās labdarības organizācijas "Oxfam" publiskotais pētījums.
Pētījuma laikā tika novērtēta situācija 17 valstīs, aprīlī un maijā aptaujājot 16 421 cilvēku.
Vairāk nekā puse no aptaujātajiem jeb 53% atklāja, ka pēdējo divu gadu laikā viņu ēšanas paradumi ir mainījušies, un 39% no viņiem tajā vainoja augošās pārtikas cenas.
Visaugstākais šādu cilvēku īpatsvars bija Kenijā, kur būtiskas izmaiņas savā uzturā atzīmēja 76% respondentu, no kuriem 79% tajā vainoja pārtikas cenas.
Otrajā vietā ierindojās Dienvidāfrika, kur ēšanas paradumus mainījuši 69% aptaujāto, bet šī tendence jūtama arī Rietumu valstīs.
ASV 55% no aptaujātajiem konstatēja, ka vairs neēd tos pašus pārtikas produktus, ko pirms diviem gadiem, un 31% amerikāņu atzina, ka izmaiņas notikušas augošo pārtikas cenu dēļ.
"Oxfam" pētījums liecina, ka kopumā pārtikas cenas ir viens no galvenajiem iemesliem ēšanas paradumu mainīšanai, kā to atzina 66% no aptaujātajiem.
Pētījums publiskots neilgi pirms 20 bagāto un attīstības valstu grupas (G20) lauksaimniecības ministru tikšanās Francijā nākamajā nedēļā, kuras laikā tiks spriests par pārtikas krīzi pasaulē.
"Mūsu uzturs mainās strauji, un pārāk daudziem cilvēkiem tas mainās uz slikto pusi," atzīmēja "Oxfam" izpilddirektors Džeremijs Hobss.
"Augošo pārtikas cenu dēļ liels daudzums cilvēku, sevišķi pasaules nabadzīgākajās valstīs, cieš kvantitatīvi un kvalitatīvi patērētās pārtikas ziņā," viņš piebilda.
Kāds Gvatemalas iedzīvotājs "Oxfam" atklāja, ka trūcīgākie iedzīvotāji vairs nevar atļauties cukuru, bet kāds Kenijas pilsonis norādīja, ka piena, margarīna un ievārījuma cenas ir pārmērīgi augstas un tālu neatpaliek arī rīsu, pupiņu un gaļas cenas.
"Tas nav pieņemami, ka bērns pavada dienu bez dienišķās piena glāzes. Tas nav pieņemami, ka bērnam ir mazāk nekā trīs ēdienreizes dienā, tās ir pamattiesības," labdarības organizācijai atzīmēja Brazīlijas bijušais prezidents Luišs Inasiu Lula da Silva.
"Oxfam" aicināja G20 līderus ķerties pie pārtikas cenu samazināšanas, regulējot patēriņa preču tirgu un reformējot "kļūdaino biodegvielas politiku", kuras ietvaros pārlieku lielas platības lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek izmantotas biodegvielas ražošanai.
Organizācija arī aicināja G20 līderus ieguldīt līdzekļus neliela mēroga ražotājos attīstības valstīs.
Avots: Nozare.lv
Sieviešu Kluba diskusijai:
Minnij,tur Tev taisnība par...
Kopumā jau tie ēšanas paradumi ir 100% atkarīgi arī no dzīvesveida. Man nav iespēja atnest uz darbu līdzi savu trauciņu ar zupu un to tur uzsildīt, tādēļ vienīgā alternatīva ir iet ēst tuvākajā apkārtnē. Protams, lai gan ikdiena Vecrīgā ir īsta estētiskā bauda, tas nebūt neiepriecina maciņu
Taču mājās esot gan bieži gatavojam zupas vai salātus, ko var ēst vismaz 2 dienas. Pēc kārtīgām pusdienām jau arī nekādus kartupeļus, karbonādes un cepešus neprasās...
Vispaar eedam kaa vienmeer, nekas iipashi na eeshanaa mainiijies, varbuut kaads nashkjis mazaak vieniigi...
Otrkārt,jā zupas ir lētas un arī veselīgas.
Pagaidām mūs vairāk ietekmē ekonomēt citas lietas ,uz ēšanu vēl nav traki jāekonomē.
Bet drīz jau būs jāskatās uz lētākiem produktiem,nevis uz labākajiem.