Ziemassvētki, svētku tērpi un citi sīkumi

nosiguldas
nosiguldas 13. decembris 2011 11:10
520

Kaut man jau sen nav 20 un pat trīsdesmit, Ziemassvētki priekš manis ir laiks, kad es ticu brīnumiem, pat tad, ja tie nenotiek ar mani. Es pati cenšos radīt šos brīnumus, vēl ilgi pirms Ziemassvētkiem gādāju dāvanas un tās saiņoju.

 

 

Kad bērni bija mazāki, dāvanu meklēšana notika visās neiedomājamākajās vietās. Bet tās atrast nekad neizdevās. Dāvanu slēptuve ir mans darba kabinets. man patīk palikt pēc darba vienai un klusumā ieklausīties kā čaukst dāvanu papīrs un gaisā virmo tāda īpaša pacilātība.

 

Eglīte tiek pušķota, kad visi guļ, tā lai no rīta mostoties ir patiesi brīnuma sajūta. Eglīti parasti man pa prātam neviens nevar atrast, tapēc arī pagājušo gadu, bridu sniegā līdz vēderam, bet īsto atradu.

 

Tad nu ķeramies pie pošanās, vispirms mazais brīnumiņš, tad jāpaskatās kā izskatās mana lielā princese, tad vīrs nu un tad, ja laika pietiek arī es pati. Ar nožēlu jāatdzīst, ka es nenēsāju kleitas, bet ja nēsātu tad noteikti, mazo kokteiļkleitiņu, dīvaini sagadījās, ka es pat tādu atradu un šogad piemērīju, bet..., un nav jau teikts, ka es to nopirkšu, arī vilkšu. Laikam jau galvenais, ka svētku apģērbam ir jābūt īpašam, tādam, kas rada tās īpašās sajūtas, tie var būt gan svārki, gan bikses, gan kokteiļkleitiņa. Ko vilkšu, nezinu. Bet noteikti zinu, ko gribētu saņemt no Ziemassvētku vecīša.

 

Es nemīlu skatīties spogulī, jo tur īsti redzēt nav ko, bet man ļoti gribētos, lai es varētu būt tā pelnrušķīte uz vienu vakaru un man būtu iespējams saņemt fotsesiju, bet gan ne vienai, bet kopā ar manām meitenēm mazo Katrīnīti un mīļāko meitiņu pasaulē Kiku.

 

Eglīte ir, dāvanas arī, var sākties svētki, un tie ir svētki, kas omītes laikā tika svinēti pie viņas, tagad, kad omītes nav, pie manas mammas, tie ir vienīgie svētki, kurus obligāti svinam kopā. Tētim tagad jau 75, cik viņu atceros viņš vienmēr skaita tikai divus dzejolīšus "Pīrāgam nabagam"un "zaķīts mežā ezi sauc", tas ir īpašs priekšnesums un visi, pat tie, kam tai brīdī negribās- smaida. Arī dāvanas ir mainījušās, tētim parasti sadāvina saldumus, kurus viņš rūpīgi noglabā un pēc tam lepni cienā pa vienai savus mazbērnus.

 

Gaiss smaržo pēc piparkūkām un pīrāgiem, eglītē deg īstas svecītes, kuras iededzina mamma, tiek dalītas dāvanas, dziedātas dziesmas un skaitīti dzejoļi. Dāvanas noteikti saņem arī mazākie ģimenes draugi, gan lielāki un mazāki suņu un kaķi. Šogad dāvana pienāksies arī kāmītim "Pačam".

 

Šie Ziemassvētki pie mums būs īpaši, jo nu jau Katrīne apzinās, kas tie par svētkiem un kas ir Ziemassvētku vecītis. Vēl tikai gribētos tādu mazumiņu, lai mans dēliņš ir kopā ar mums. Es zinu, ka to vēlētos visa mūsu ģimene, bet ne vienmēr sanāk tā kā gribās, viņa Ziemassvētki būs Anglijā.

 

Mīlestībai ir ļoti liels spēks un viņš zin, ka mēs visi esam domās kopā. Es novēlu arī visiem pārējiem šajos svētkos mīlestību, kas dod mums spēku un satur mūs kopā. Jaukus un mīļus Ziemassvētkus!

 

 

Padalies arī savā Ziemassvētku stāstā un atklāj, kāda ir tava mazā, melnā vakarkleitiņa. Iespējams tieši tevi aicināsim uz nākamo Sieviešu Kluba fotosesiju. Kā kļūt par mūsu fotomodeli? Lasi šeit>>

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
nosiguldas 13. decembris 2011 15:51

jauki vai ne, tās ir neaizmirstamas emocijas

spaara 13. decembris 2011 14:11

ļoti jauki uzbūri svētku atmosfēru (angel)
Manam tētim ir 85 gadi un arī viņš pie eglītes skaita vienu no diviem pantiņiem: "pīrāgam, nabagam" vai "Iesim bites klausīties Ziemassvētku vakarā". Katrreiz ir intriga - kuru tad būs izvēlējies šogad? :)