Viss atgriežas

Inta
Inta 30. janvāris 2019 12:40
423

Es vienmēr esmu lepojusies ar savu ģimeni. Bet atceroties vakardienas vakaru, man pat šodien ir smaids uz lūpām.

Katrai sievietei dažreiz uznāk nelāgs garastāvoklis, kad gribas lai viņu samīļo, uzklausa un palutina. Vai arī otrādi - kādu brīdi neaiztiek. Bieži mēs saviem mīļajiem pārmetam:''Tu mani nesaprtoti, tu nepalīdzi man, bērni mani neklausa utt.'' Jūs taču piekritīsiet, ka dažreiz tā notiek? Un mums tad liekas, ka mēs tik daudz esam ģimenei devušas, bet atpakaļ nenāk nekas....

Nē, mīļās manas, nāk un nāk ar tādu atdevi, bet mēs to brīžiem nepamanām.

Tad nu vakar man uznāca tāds apmācies garastāvoklis. Īsti nesapratu, kas un kurā brīdī ir noticis, varbūt hormoni satrakojās. Bet nu jau darbā esot sapratu, ka īsti neko nevēlos šodien darīt, ka dzīvē kaut kas jāmaina, bet man nepietiek spēka. Bērni, darbs, vīrs .... . Bet atnākot mājās, sagatavoju siltas vakariņas, sagaidīju visus mājiniekus. Saliekot vakariņas katram, pati paņēmu sev tējas tasi un aizgāju uz citu istabu. Viņi virtuvē visi tik jautri čaloja - man likās, ka mans garastāvoklis paliek vēl bēdīgāks.

Bet tad dzirdu, ka vīrs bērniem jautā:''Kur ir mūsu mamma? Viņai treniņš?'' Bērni arī pateica, ka esmu aizgājusi uz istabu tēju dzert. Pēc pāris sekundēm ienāk istabā vīrs un redzot mani saka:''Nu un kas notika ar mūsu mammu? Tu uz treniņu netiki? Tu resna? Tev nav jaunas kleitas? Tev viss apnika?'' Es, būdama sliktā omā, protams, visam piekrītoši pamāju. Tad vīram iezvanījās telefons, un viņš izgāja no istabas. Pēc pāris sekundēm ienāca vecākais dēls un domīgs teica:''Es saprotu, ka elektrība ir dārga, bet vai tāpēc jāsēž bez gaismas.'' Ieslēdza gaismu un pastiepa šokolādi. Nu, protams, smaids sāka rotāt manu seju. Burtiski uzreiz atnāca vidējā meita un sāka stāstīt kaut ko par skolu un to, ka viņai jāiet uz apbalvošanu - kā vienai no labākajām handbolistēm. Atnāca jaunākā un, pastiepjot paštaisītu nieciņu, pateica: ''Laimīga mamma, laimīga ģimene.'' Un protams, ka neviens nelika mani mierā, kamēr es neatnācu uz virtuvi dzert jau siltu tēju ar visiem kopā.

Un tādos brīžos tu saproti, ka visas pūles ieliktas ģimenē un bērnos nebūt nav veltas. Un ja arī tev bērns katru dienu nenāk palīgā mazgāt traukus vai neklausa tad kad ir jāsakārto istaba, vai jāizdara cits mājas solis. Nesatraucies un tici, ka tas labais, ko tu esi iesējusi savā ģimenē, atmaksāsies vēl vairāk.

Un kāpēc es to rakstu? Tāpēc, lai katra no jums paskatītos sev apkārt, samīļotu sev tuvos un mīļos un ticētu, ka katra rūpīte un apskāviens atgriezīsies 100 kārtīgi, tad kad tas tiešām būs nepieciešams. Meitenes, galvu augšā, smaidu sejā un visām jauku nedēļu!

Blogo Sieviešu Klubā un laimē ielūgumus uz Ledus skulptūru festivālu Jelgavā!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Inta 31. janvāris 2019 13:09 Nymph

Pēc tādiem brīžiem tu saproti, ka viss vajadzīgais ir tev blakus. Un mēs bieži pieļaujam kļūdu, ka tik ilgi savas emocijas turam sevī un apvainojamies uz citiem, ka viņi neko nepamana.
Dažreiz vajag vienkārši pienākt piemēram pie vīra un pateik :;Man skumīgi ,samīļo mani.'':).
Un vēl es praktizēju vienu labu lietu, kad es esmu piekususi vakarā savai jaunākajai meitai saku:''Mammīte piekusa, palasi man lūdzu pasaciņu.'' Un ja jūs tikai redzētu ar kādu atdevi un prieku bērns to dara....

Nymph 31. janvāris 2019 13:01

Ļoti mīļi uzrakstīts un es tieši pirms pāris dienām piedzīvoju līdzīgu un ļoti emocionāli intensīvu brīdi - man bija tāāāāāāāds "besis" vienu vakaru, nepalīzēja pat sports - gājām ar meitu (2.8 g) uz vannasistabu tīrīt zobiņus un viņa man tad parasti stāv uz veļasmašīnas, lai pati sevi redz spogulī. Kamēr tīrījām zobus, man vienkārši aizgāja ciet un sāku birdināt asaras, nu, neizturēju dienas spriedzi. Un viņa TĀ paskatījās uz mani, sāka glāstīt vaigus un seju un to visu pavadīja supermīļā tonī izteikti jautājumi "viss labi, mammīt? viss kārtībā, mammīt?" un pēc tam "nevajag raudāt, mammīt!" "mammīte priecīga, Ronja priecīga..." ka es vienkārši izkusu.... Tāpēc - jā - dēļ šādiem mirkļiem ir vērts plosīties, dzīvot, jo tad, kad tas notiek, tas ir vienkārši EPISKI!!! (L)(inlove)

Inta 31. janvāris 2019 12:07

Paldies meitenes. :)

Linduchy 30. janvāris 2019 16:31

Tik sirsnīgi uzrakstīts! Paldies! (hug)(F)(Y)

mazaa raganina 30. janvāris 2019 15:57

Cik patīkami lasīt kaut ko tik mīļu!