Virtuālie mandarīni

hiperkeri
hiperkeri 30. novembris 2011 10:15
718

Sveikas,mīļās!

 

Pagājis kāds laiciņš un mans sirdskambara kāmītis(heh,sirdsapziņa,kura vai nu guļ vai grauž..) liek par sevi manīt-sen neesmu rakstījusi par to,kā dzīve sokas ,kas man galvā griežas un vispār-kas notiek:)

 


 

Ļoti atvainojos saviem `faniem`:D

 

Kopš aizgāju pēc plantur testerīšiem un izdevās papļāpāt ar Kintiju,man galvā briest viena doma-tā kā pie manis jau ir atvests mans suns no vasarnīcas,tad arī tas,kas ikdienā redzams,sprāgst ārā.

 

Apkārt tik vieni čivavas un visādi citādi kvekšķi-pašlaik man apkārt manāmi gan tikai pastāvīgi 4 retrīveri ar zeltainām cirtām. Nē,nu ir jau skaisti un `tīri`,bet. Kāpēc tik daudz cilvēku izgrūž naudu par `firmas suņiem` ,jeb,gluži vienkārši,maksā par kārtējo brendu savā dzīvē. Par to naudu varētu savā mājā nodrošināt vietiņu,dzīvi un arī visas potes un ērtības vienam mīļam,arī Tavas mīlestības alkstošam suņu patversmes iemītniekam.. Kāpēc cilvēki tā dara...šis jautājums man visu laiku pa smadzenēm griežas.

 

Mans sunītis arī ir paņemts no Juglas suņu patversmes un ir ar uzviju attaisnojis uz viņu liktās cerības-gan ir ļoti labs sargs-jā,visiem burlakiem ir bail(un arī bijušajiem draugiem nenāk prātā nākt uz māju un mani `apciemot`-bet pret savējiem ir ļoti draudzīgs un vienmēr priecājas redzēt visus ik reizi,kad nākam mājās. Tā ir beznoteikumu mīlestība. Un nav labāka modinātājpulksteņa par viņa degunu. Viņš vienmēr nāk pārbaudīt,vai es beidzot ceļos....:)

 

Šie mirkļi ir neatsverami.

 

Tā kā-ja Tieši Tev ir kāds paziņa vai draugs,kurš atkal meklē kārtējo no +15 grādos nosalušo vai no infarkta nomirušo čivavu,no sirds iesaku-aizej uz patversmi un novērtē īsta suņa mīlestību. Par to naudu,ko Tu izdod par vienu tīras šķirnes suni ar `cenu zīmi`,Patversmes sunītim Tu varēsi sagādāt apkopšanu,visas potes,atblusošanu un attārpošanu-arī viņi vēlas dzīvot ērtībās,bet nez kāpēc cilvēki domā,ka ērtības pelnījuši tikai suņi ar ciltsrakstiem relta rāmītī..

 

Tāda ir mana lielā sāpe.

 

Un ir arī Ziemasvētku gaidīšanas laiks-ir taču pēdējais laiks kaut ko labu izdarīt,ja visu gadu esam bumbulējuši,vai,labākajā gadījumā,iespringuši tikai uz diētām.

 

Pašai man savs siltais kažociņa īpašnieks pašlaik silda kājas un varu ēst mandarīnu kaudzīti-un dažus virtuālos mandarīnus sūtu ikkatram,kas kaut ar ausu galam,bet būs ieklausījušies manā domā.

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
smukaa 30. novembris 2011 18:03

Tieši manas domas (emo) Es ar bērnu nevaru tikt galā,kur vēl žurka vai kāds cits mājlops ROFL ROFL ROFL

hiperkeri 30. novembris 2011 17:26

:D:D:D:D:D:D nu jā-visam ir savi izņēmumi:D:D

Ivetta 30. novembris 2011 16:35

Kam ir kārtīgi muskuļi, tie labi skrien ;)

mazaa raganina 30. novembris 2011 16:32

Man mātei ir divas izcili stulbs kuces(mazas bezsugas)...es atvainojos, bet pat man metas kost un rej kā aptaurētas. Nu nē.....

hiperkeri 30. novembris 2011 16:30

manējais,saki,ko gribi-skrien ātrāk:D:D:D:D

Ivetta 30. novembris 2011 16:27

Viss atkarīgs no sugas. Ir mazie žiperi, kas kā bultiņas skrien :D

mazaa raganina 30. novembris 2011 16:26

Ja godīgi, man tie mazie ķēmi t.i. suņi nepatīk....Visu mūžu esmu augusi kopā ar lauku krančiem. Man nav suns un nebūs kamēr dzīvošu dzīvoklī, mana prioritāte šobrīd ir bērni un suns mūsu dzīvē ienāks tikai tad,kad būs kaut maza, bet mājiņa.

hiperkeri 30. novembris 2011 16:21

navj au tā,ka dzīvoklī nevar turēt suni.nē-mēs savu suni apmēram 3/4 gada turam dzīvoklī.vienīgi vasarā tikai tāpēc,ka mums tā vasarnīca ir ,un paši tur uzturamies,tad arī suns tur tiek aizgādāts.
Man kaimiņmājā arī dzīvo no manas akadēmijas pasniedzējs,kurš arī dzīvoklī tur lielo suni.un nekas-katru dienu ved laukā,un gan viņi abi priekpilni un aktīvi,gan arī es ar savu suni.
tos uzskatus vajag pamainīt-ar suni tāpat vajadzēs vest laukā,jautājums tikai,kāds tev pašam ir dzīvesveids-esi un gribi būt slinks(maziem sunīšiem īsākas kājiņas-ātri nepaskries..),bet uz suņa rēķina citu acīs gribi izskatīties aktīvāks nekā pats esi..?
Ok,nelikšu virsū firmas sunīšiem.tā jau ir katra izvēle. Vienīgais,man ne vienīgajai sāp sirds,ka tik daudz sunīšu patversmē sēž krātiņos,kamēr kāda dāmiņa krāj naudu un gaida nākošo suņu surogātmāti,kura dos nākošo trīceklīti....

30. novembris 2011 14:38

Uzskatu, ka šķirnei vai cenai nav nozīme, katrs dara kā viņš grib vai var... Man bija kucīte no Talsu patverams,lai piedod man visi, bet tik ļoti nožēlojām,ka paņēmām viņu...suns bija jau ar savu raksturu no iepriekšējiem saimniekiem..neklausīja vispār..grauza visu, plosīja un plēsa...neviens nevarēja atnākt ciemos, jo cilvēki tika aplēkāti, nolēkāti.. rēja bez jēgas, gaudoja vakaros...murgs..!!
Tagad man ir divi sugas suņi, mazās šķirnes suņi, no Tava bloga var spriest,ka mazās šķirnes suns,tas nav suns...bet kaut kāds ērms.. mazs sugas sunītis arī spēj dot lielu mīlestību...!! Un, cilvēki mēdz dzīvot arī mazos dzīvokļos, kur turēt lielu vai vidēja izmēra suni nav iespējams...!!
Iet uz patversmi un ņemt tur suni tikai tāpēc ka ta ir pareizi...negribu, otru tādu suni nevēlos savas mājās..gribu mazu kucēnu, kuram no mazām dienām ir dresūra, bet tai pat laikā,liela mana mīlestība..!!Izklausās skarbi? Tās ir tikai manas domas (F)

Cerīte 30. novembris 2011 12:31

Mūsu kokers atnāca pats no kaimiņiem kad kaimiņu kundze nomira,jo nevienam citam tai ģimenē nebija vajadzīgs,bet kaķi citu kaimiņu suns sakostu pār sētu pārsvieda/labi ka tā/.Es zinu pilnīgi noteikti ka mani dzīvnieki nāks tikai atbalstot viņus nevis dzīvnieku tirgoņus.Starp citu man ir draudzene kura devusi mājas jau 3 izcilu šķirņu suņiem kuri novārdzināti atņemti no suņu ;;dzemdinātavām'',to viņai parasti ziņo vetārsti kas viņu jau labi zin, un parasti tie nomocītie nodz\īvo dažus gadus,bet lutināti un ārstēti cik tik vien iespējams,ir ņemusi ari kucēnu -buldogu ,kurš atnests ''nopotēšanai'',jo nav pircēju un turēt nav ''izdevīgi''.Tā ka ari ar 'šķirnes suņiiem var būt visādi.

30. novembris 2011 11:50

Piekrītu tev, hiperkeri, par to, ka labāk ir dot mājas un savu mīlestību dzīvniekam no patversmes, nekā izgāzt žūksni naudas par dzīvnieku ar "vārdu". Bet daļēji piekrītu arī ivetta rakstītajam, ka ne jau visiem ir iespēja paņemt vidēja vai liela izmēra suni. Un tad pērk maziņos par dārgu naudu. Bet, nu, man pašai ir superīga kaķene, kuru paņēmām no ielas, un, ja kādreiz apstākļi atļaus paņemt vēl kādu kaķi vai/un suni, tas pavisam noteikti būs no patversmes. Ai, man vispār šī ir sāpīga tēma, jo ļoti mīlu dzīvniekus un nesaprotu, kā vispār cilvēki spēj suni vai kaķi pamest. Vai vienkārši nežēlīgi izturēties. :( Ja man kādreiz būtu ļoti, ļoti daudz naudas, pirmais, kur es to tērētu - palīdzībai dzīvniekiem. Goda vārds!

Ivetta 30. novembris 2011 11:29

Sveika, jaukā! Kā reiz šodien pirms dažām minūtēm par tevi iedomājos. Nodomāju, ka jāraksta būs tev vēstule, ka te nekādu ziņu no tevis :) Laikam jau tiešām sadzirdēji :D ;)
Ja par suņuku tēmu, tad jāsaka, ka viss ir atkarīgs no cilvēka. Mana draudzene iegādājās mazo šķirnes sunīti, bet ne jau tāpēc lai ar to izceltos vai zīmetos. Nē, nepavisam. Viņa ir pārāk mīloša pret dzīvniekiem, lai tā pret viņiem izturētos. Viņa nesaprot, kā var lielus suņus turēt dzīvokļos. Un es viņu saprotu. Viņa dzīvo Rīgā daudzzīvokļu mājā un par cik gribas to dzīvnieciņu, tad meklēja pēc sunīša. Maza, bet ar raksturu. Viņa ļoti ilgi meklēja kādu ņemt. Šķirņu raksturi tika izpētīti, no kādām slimībām jāsargā utml. Visu cieņu. Sunis ir savā vietā. Savus aizstāv. Ir jau savi niķi, bet lieki nerej un cilvēkiem nelec no priekiem virsū (uznāk jau savi melnie un prot saimniekus nokaitināt, bet kuram nav savi niķi). Nav kā manējais mazais milzenītis, kas visus grib no priekiem nogrūst no kājām un visi viņam ir draugi. Savējo caur ss.lv sludinājumiem dabūju. Pētīju, pētīju līdz ierita acīs suņuka bilde. Lai gan cerējām, ka būs mazāks, bet nu neko. Te jāsaka, ka man jāmācās no draudzenes - visu sīki un smalki izpētīt pirms iegādājies suni.
Ar patversmes suņiem ir tā, ka maz jau to mazo sunīšu gadās. Tā vismaz raidījumos skatoties un kādos laikrakstos, kuros ievieto info par patversmes suņiem var redzēt un lasīt. Ticu, ka šiem suņiem ir ļoti liela pateicība. Gribas teikt, ka viņi saprot to ko nozīmē dzīves pieredze. Ja to tā var teikt.
ļoti patīk skatīties raidījumus par mājdzībniekiem "Ķepa uz sirds" un ir vēl viens pa LNT. Abi gan vienā laikā tiek raidīti, bet atkārtojumi gan ir citos laikos. Feini ir palūkoties kāda pieredze ir patversmes dzīvniekiem. Prieks par rastajiem saimniekiem.
Gari gan iekomentēju :D Bet ja reiz ir ko teikt par tēmu, tad ko tur skopoties ;)