Vēlmju epopeja

hiperkeri
hiperkeri 27. augusts 2011 00:00
552

Man galvā nesen iesēdās viens citāts,kurš būtu manu dzīvi apvērsis daudzas reizes savās Dzimšansdienās,kuras man katrs gads sagādāja kā kārtējo vilšanos. Man katru gadu Dzimšanas dienas bija diezgan rūgti datumi,jo mūsdienu tehnoloģiju dēļ mani draugi atcerējās arvien mazāk manus svētkus,visi apsveikumi nāca tikai draugiem.lv,neviens pat nepiezvanīja,lai apsveiktu un rezultātā vakarā attapos viena-pilna rūgtuma un ar jautājumu-kāpēc vispār tādas Dzimšanas dienas ir domātas?

 

 

ai.citāts.

 

Neatceros,ne kas to teicis,vienīgais,ko zinu,ka tās bija amerikāņu kino aktrise,un tā galvenā doma bija apmēram šāda-nedāviniet mantas,dāviniet mirkļus (nevēlos uzņemties atbildību par mantām)-dāviniet man tikai to,kas nepārsniedz brīža ilgumu,ko sniegtu pudele laba šampanieši vai rožu buķete.

 

Šis tad man arī sēž zem matiem:)

 

un šī Dzimšanas diena izvērtās pat dikti pozitīva:)

 

Nav jau slikti,ka katrs apsveic,kā māk-viss ir atkarīgs no tā,kā Tu to uzņem:)

 

Un pēc tiem visiem gadiem,kad noskaņojums tika sabojāts gan man,gan citiem,es sapratu-nu cik ilgi tas tā turpināsies?

 

Nevar taču no dzīves visu gaidīt,gaidīt...neviens Tev neko nesniegs,ja pats nebūsi sācis kaut ko darīt lietas labā!

 

Tad nu arī šī pērle man iespiedusies dziļi pie sirds,lai neļautu savai dzīves telpai apkrauties ar visādiem krāmiem (kurus Tu tāpat aizmirsīsi ar gadiem,taču tie būs veikuši savu ļauno darbu-sakrājuši putekļu kaudzi sev virsū..),taču izbaudīt dienu kopumā,bez ilgas domāšanas,ja Tev pajautā-un ko Tu vēlēsies Dzimšanas dienā?..

 

Patiesībā-tam nav nekāda sakara ar Tavu vai manu Dzimšanas dienu. Par īpašiem brīžiem kopumā.

 

 

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kādas sajūtas tev aktuālas pirms un pēc dzimšanas dienām?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 27. augusts 2011 19:50

Man nebūtu iebildumi par 4 Laimas kastēm:D:D

intasanta 27. augusts 2011 16:56

Mja. Mans mīļākais dāvanu veids :)

smukaa 27. augusts 2011 15:38

Man arī nepatīk,ka uzdāvina 10-to krūzīti vai 4 kasti "Laimas" asortu :@
Tad jau labāk bez dāvanām:)

Ivetta 27. augusts 2011 11:13

Man patīk dzimšanas dienas. Jo īpaši savas un ļoti tuvu draugu. Vienmēr gribas jau ko inčīgu sadomāt, bet daudz kur atduras pie naudas un tad viss izvēršas tādā mājas ballītē. Vienreiz gan profenes laikā nosvinējām manu dzimeni skolas zālē ar diseni, ko uzrīkoja draugi :) Protams bija savi ekšeni, kas mazliet nomāca baļļuku, bet tas jau laikam normāli.
Man patīk jautri ar dejām, karaokēm, spēlēm nosvinēt, ja ir vairāk viesu. Bet ja starp tuviem draugiem tiek svinēts, tad patīk pasēdēt tādā mazā lokā, par daudz ko parunājot, nu tā velkot uz dziļākām sarunām...
Maza būdama, mammai aiz muguras, saaicināju bērnus uz savu dzimeni :D Pēc tam protams no mammas lielais rājiens, bet baļļuks notika, jo tak bērni saaicināti :D

astronija 27. augusts 2011 09:53

Man arī dzimšanas dienas nepatīk:)
Ja vienīgi šai dienā kopā ar vismiļākajiem dodamies kādā sirdij tīkamā pasākumā. Es gadus labprāt vispār neskaitītu. Kas tie par svētkiem? Tas,ka esi šajā datumā dzimis-ir svētki. Bet tas,ka atkal klāt viens gads-nav svētki :) Tāpēc man personīgi svētku sajūtu izraisa nevis dāvanas,bet tiešām ,kā jau teici, mirklis. Ir vai nav - izdevās vai neizdevās.

27. augusts 2011 09:21

Man nu ir tas vecums, kad mana dzimšanas diena man izraisa vienaldzību...ir, ir - kārtējā parastā diena...otro gadu savu dzimšanas dienu pavadīšu ārpus Latvijas, bez ģimenes, tā tad, vēl mazāk kaut ko svinēšu...Esmu galīgi garlaicīga, nekas un neviens manī neizraisa baigās izjūtas un sajūtas :D

27. augusts 2011 00:35

Man nepatīk mana dzimšanas diena, jo tā mani nedaudz dusmo. Jau kuro gadu, zinot, ka noteikti kaut kas tiks pirkts, es visiem pasaku - lūdzu, lūdzu nedāviniet man neko... Bet šā vai tā dāvina un visādas lietas, kas man nepatīk, neaizrauj, neinteresē. Liekas, ka cilvēki mani pazīst tik ļoti slikti, ka var uzdāvināt kaut ko, kas vispār man neder. Un tad man mūžīgi ir domas, kur lai liek visas tās mantas, un sirdsapziņas pārmetumi, jo tak dāvana un roka neceļas izmest. Un ja nu jautā - kur palika? Brrrrr.... nepatīk man tās sajūtas. Turklāt man datums tāds nelabs, uzreiz aiz Z-svētkiem un Jaungada, visi noguruši un neviens negrib paballēties manā dz.dienā, atklāti sakot, man pat pašai pēc svētkiem nemaz negribas. Tā ka man pa īstam nemaz dz.diena nekad nav bijusi
Vienmēr esmu priecīga, kad tas datums ir aiz muguras.... nepatīk