Reiz dzirdēju teicienu: „Apģērbs ir tas, kas veido cilvēkus...” Jā, protams, no ārpuses.

Kā pareizi ģērbties – ne pāri/zem savām iespējām, atbilstoši savam sociālajam statusam, ne fantastiski, pelēki/koši, ne pārspīlēti grezni/vienkārši, dārgi/lēti, bet gan tīri, kārtīgi un gaumīgi tieši tur, kur mums jāprezentē savs ārējais veidols kā solīds un elegants. Izvēloties apģērbu, gandrīz katrreiz uzdodam sev šo bezgalīgo jautājumu virkni. Tāpēc šis apģērba etiķetei veltītais blogs būs sadalīts vairākās daļās, kur katra daļa būs veltīta konkrētai tēmai.

Šis blogs būs veltīts tādiem bieži dzirdētiem jēdzieniem modes pasaulē kā elegance un stils.

Internetā pieejamā latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca terminu „elegance” skaidro kā: „izsmalcinātība, gaumīgums (par cilvēku, apģērbu u. c.).”. Manuprāt, eleganci raksturo klasiskas skaistuma tradīcijas, kuras „nepakļaujas” laika ietekmei. Ja vēlaties par to pārliecināties, pašķirstiet 10 – 20 gadus vecus modes žurnālus. Iespējams, daudzi tērpu modeļi liksies dīvaini (bikšu svārki, platas kreklblūzes, legingi, zābaki ar augstiem stulmiem virs ceļa, platmales u.c.). Taču būs arī tādi apģērbi, kas atšķirsies no citiem, un, šķiet, laiks tos nebūs skāris. Tie būs tikpat aktuāli arī šodien. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem modes industrijā ir Šaneles radītais sieviešu kostīms.

Visticamāk tāpēc daudzas sievietes tieši brieduma gados apjauš šo maģisko vārdu salikumu – elegants apģērbs. Protams, tīņu gados par eleganci reti kura no mums ir domājusi. Atceros sevi – kā eksperimentēju ar apģērbu – neiedomājami spilgtas krāsu gammas, platas, uz gurniem nošļukušas bikses, apspīlēti, vēderu atsedzoši topiņi utt.

Taču pēc kāda laika mēs nonākam pie secinājuma, ka mūsu ārējam veidolam, tēlam ir jābūt nesaistītam ar laiku. Un šai brīdī mēs esam gatavas novērtēt eleganci.

Uzvedības normas (gandrīz) visos laikos ir noteikušas, ka elegants apģērbs vienmēr ir ērts. Dziļš dekoltē līdz astes kaulam, augsti papēži, kas draud ar kājas izmežģīšanu (labākajā gadījumā), savilkts viduklis, ka bail izpūst elpu – tam visam ar eleganci nav ne mazākā sakara. Jo brīvas, vieglas kustības ir neapņemama elegances sastāvdaļa. Un to nevar panākt, nemitīgi cīnoties ar no pleciem krītošām apģērba lencītēm, korsetē iespīlētu vidukli vai no galvas krītošu cepuri.

Protams, dārglietas un kažokādas ir krāšņi aksesuāri, taču tas automātiski neliecina par eleganci. Daudzi modes mākslinieki uzskata, ka elegancei ir raksturīga ieturēta harmonija, nevis skaļa sensācija (ka visiem klātesošajiem aizraujas elpa).

Savukārt, meklējot latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā terminu „stils”, uzdūros skaidrojumam: „Ar modi, gaumi saistīts (tērpa, frizūras u.c.) veidojums.”. Tātad, stilam, atšķirībā no elegances, piemīt individualitāte. Daudzi modes mākslinieki uzskata, ka stils ir tērpā izteikta kvalitāte, piemēram, izvēloties apģērbu, kas mums piestāv un kurā mēs labi izskatāmies, taču papildinot to ar kaut ko savu (kādu detaļu vai aksesuāru), mēs veidojam savu individuālu stilu.  

Manuprāt, katram cilvēkam ir iespēja atklāt šo savu unikālo stilu, kurš viņam vislabāk piestāvēs un kurā viņš vislabāk izskatīsies un jutīsies.

Stilu, tāpat kā eleganci nevar nopirkt. Vienam stila un elegances izjūta ir iedzimta (šūpulī ielikta), citam – tas nāk ar grūtu pieredzes gūšanu.

Taču der atcerēties reiz dzirdētas modes kritiķes atziņu: „Katra sieviete, kurai būs izdevība valkāt Šaneles tērpus vai lietot Diora aksesuārus (oriģinālus, nevis pakaļdarinājumus), gūs priekšstatu par to, kas ir elegance un stils. Ja ne – tad viņa vienkārši ir muļķe!”