Saņemot ielūgumu uz viesībām, pārņem patīkamas satraukuma trīsas... Taču, lai viesības būtu izdevušās gan Jums, gan citiem, jāzina mūsdienu uzvedības normas. Tādējādi aizsāku blogu ciklu par tēmu viesības un viss (vai gandrīz viss), kas ar to ir saistīts, un mūsdienu etiķete.  

Mūsdienu straujā dzīves ritma ietekmē aizvien biežāk uz pusdienām vai vakariņām ielūdz ārpus mājas. Viens no būtiskākajiem iemesliem šādai rīcībai ir laika ekonomija, jo tādējādi nav jādomā par mielasta sagatavošanu, galda klāšanu, trauku mazgāšanu utt. Taču daudziem ielūgums uz maltīti mājās ir ne tikai tradīcija, bet arī personisks viesu uzņemšanas veids. Un šobrīd pastāv tik daudzpusīgas iespējas uzņemt viesus mājās, vienlaicīgi neizvēršot to namamātei vai namatēvam par stresa pilnām stundām.

Mūsdienu uzvedības normas nosaka, ka jebkurš šāds ielūgums ir piemērojams iespējām. Tādējādi neviens nebrīnīsies, ja strādājošai namamātei/namatēvam nebūs pa spēkam piedāvāt 7 dažādus ēdienus vai būs uzklāts tikai „zviedru galds”. Jebkurā gadījumā, vai ielūdzat kādu uz brokastīm, pusdienām, vakariņām, fondī, kokteiļvakaru vai picas degustāciju, sākumā ir jānovērtē sava maciņa, laika un telpas iespējas.

Rūpīga plānošana palīdzēs saglabāt ne tikai omulīgu un nepiespiestu gaisotni, bet arī ļaus izvairīties no drudžainas atmosfēras, namamātei/namatēvam nemitīgi rosoties pa virtuvi un gatavojot neskaitāmus ēdienus, kamēr viesi garlaikoti zvilnēs uz dīvāniem.

Tātad, rīkojot viesības, tiek ieguldītas pūles, nauda un laiks. Un šā iemesla pēc ir saglabājusies paraža un uzvedības norma, ka viesi namamātei/namatēvam pateicas ar ziediem vai mazu dāvaniņu, piemēram, konfekšu kasti. Uz privātām viesībām pie labiem paziņām/draugiem/radiem puķes parasti paņem līdzi. Taču jāpatur prātā, ka puķēm jābūt iesaiņotām tā, lai namamātei/namatēvam pietiktu laika pašiem tās salikt vāzēs.

Etiķete paredz, ka puķes var arī nosūtīt iepriekš vai nākamajā dienā pēc viesībām, ja, piemēram, ciemiņš ierodas tieši no ceļojums vai „pēdējā minūtē”. Daudzas uzvedības normu grāmatas nesniedz viennozīmīgu skaidrojumu – vai puķu pušķis pirms pasniegšanas namamātei/namatēvam ir vai nav jāizsaiņo. Tāpēc var uzskatīt, ka puķes, kuras ir ietītas caurspīdīgā vai dekoratīvā papīrā, nav jāiztin. Taču, ja puķu pušķis ir ietīts necaurspīdīgā, videi draudzīgā papīrā vai ziemas laikā – pat vairākās papīra kārtās, tas ir jāiztin pirms pasniegšanas namamātei/namatēvam.

Jebkurā gadījumā nav nepieciešams papīru pēc puķu iztīšanas bāzt sev kabatā, nomest pie kaimiņa durvīm vai slepus aizbāzt aiz skapja, ciemiņš droši var palūgt namamāti/namatēvu atbrīvot viņu no šā nevajadzīgās mantas. Savukārt, uzmanīga/s namamāte/namatēvs pati/s no tā atbrīvos ciemiņu, turklāt neatstās puķes visu viesību laiku priekšnamā vai virtuvē un neizsaiņotas dāvanas – istabas kaktā. Namamātei/namatēvam ir jāpatur prātā, ka lielākais dāvinātāja gandarījums ir vērot saņēmēja prieku, izsaiņojot dāvanu. Tas, protams, lielākās viesībās nav iespējams.

Savukārt, ja puķu vietā vēlamies namamāti/namatēvu aplaimot ar kādu nelielu dāvaniņu, šāda rīcība ir kārtīgi jāapsver. Jo nebūtu saprātīgi un taktiski, piemēram, dāvināt konfekšu kasti vai torti sievietei, kas jau mēnešiem ilgi cenšas tikt vaļā no liekā svara vai vīna pudeli vīrietim, kas nelieto uzturā alkoholu. Paša sagatavota dāvana vai ciemkukulis ir īpaša uzmanības izpausme, kas liecina par to, ka viesis ir veltījis laiku un pūles, lai iepriecinātu namamāti/namatēvu.

Taču tas var sagādāt gan prieku, gan arī nepatīkamu pārsteigumu īpaši situācijā, ja „mākslinieka” pašnovērtējums nebūt nesaskan ar realitāti, jo ne katram piemīt talants un izveicība radīt īstu mākslas darbu. Te minēšu piemēru, kas spilgti palicis atmiņā. Kādai vecākai kundzei attāls radinieks, kas ir mūzikas dīdžejs, uz dzimšanas dienu uzdāvināja CD disku ar „samiksētu” mūziku no vecām krievu filmām un šampanieša dzesējamo spainīti. Pēc viesībām kundze saviem tuviniekiem atzinās, ka viņa necieš krievu mūziku, īpaši no vecām krievu filmām. Turklāt visiem bija zināms, ka kundze nelieto alkoholu jau vairākus gadu desmitus... Protams, iepriekš sacītais attiecas uz jebkurām pirktām lietām vai dāvanām dzimšanas dienā vai citos svētkos. Arī dārga dāvana var izraisīt drīzāk nepatiku, nekā gandarījumu, jo dāvanas saņēmējam tā liek raizēties, ka vajadzēs revanšēties tādā pašā līmenī, kas ne vienmēr ir „pa kabatai”.

Daudziem ciemiņiem ir paradums iegādāties kādu nieku vai dāvanu par santīmiem namamātes/namatēva bērniem (ja tādi ir). Taču ne jebkuram bērnam būs piemēroti našķi, žurnāli vai plastmasas rotaļlietas. Tāpēc pirms šādu nieku iegādes noteikti būtu jākonsultējas ar bērna/u vecākiem, lai šādi nieki iederētos audzināšanas koncepcijā.

Viesības ir lielisks pasākums un personiska dāvana ir brīnišķīgs žests, taču labai apdāvināšanai ir nepieciešams apdoms, izpratne un neliela deva intuīcijas, lai sagādātu namamātei/namatēvam patiesu prieku :)

P.S. Nākošajā blogā būs runa par ielūgumiem.