Tu vari palielināt savu intelektu

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 1. decembris 2015 00:00
1628

Kas ir “intelekts”?

Ar vārdu “intelekts” šeit nav domāta faktu un zināšanu palielināšana un atmiņas trenēšana jeb tā sauktais kristāliskais intelekts, bet gan tieši pretējais – fluīdais intelekts jeb spēja apgūt jaunu informācijusaglabāt to un tad izmantot jauniegūtās zināšanas jaunu problēmu risināšanai un jaunu spēju apgūšanai.

Darba atmiņa nav sinonīms intelektam, taču tā lielā mērā korelē ar intelektu. Lai veiksmīgi to attīstītu, laba darba atmiņa ir diezgan svarīga, līdz ar to uzlabojot darba atmiņas funkcionēšanas spējas, būs iespējams sasniegt arī individuālo intelekta maksimumu. Pētījumos atklāts, ka:

  1. fluīdais intelekts ir trenējams.
  2. treniņš un turpmākie ieguvumi ir atkarīgi no “devām” jeb jo vairāk tu trenējies, jo vairāk iegūsti.
  3. ikviens var palielināt savas kognitīvās spējas, neatkarīgi no sākotnējā stāvokļa.
  4. efektu var panākt, veicot uzdevumus, kas nelīdzinās testa jautājumiem.

Kā praktiski var izmantot šo pētījumu?

Ikdienā kognitīvo spēju uzlabošanai var izmantot piecus pamatprincipus:

  1. Meklē jaunas iespējas/inovācijas
  2. Izaicini sevi
  3. Domā radoši
  4. Izvēlies grūtāko ceļu
  5. Komunicē, veido kontaktus!

Katra no šīm lietām atsevišķi ir laba, taču, lai sasniegtu savas labākās kognitīvās funkcionēšanas spējas, ir jāveic visas piecas un pēc iespējas biežāk.

Meklē jaunas iespējas un inovācijas

Tā nav parasta sakritība, ka tādi ģēniji kā Einšteins bija spēcīgi daudzās jomās, jo ģēniji vienmēr meklē jaunas iespējas un apgūst jaunas jomas, tāda ir viņu daba. Cilvēki, kuri ir atvērti jaunām pieredzēm, nepārtraukti meklē jaunu informāciju, jaunas aktivitātes un iemācās jaunas lietas, un šī rakstura iezīme tieši korelē ar IQ.

Meklējot jaunas iespējas, ar katru jaunu darbību, kurā cilvēks iesaistās, tiek radīti jauni sinaptiskie savienojumi. Šie savienojumi tiek būvēti viens uz otra, tādējādi paaugstinot neirālo aktivitāti un būvējot vairāk savienojumu, uz kuriem var tikt būvēti atkal citi – notiek mācīšanās process.

Jaunākajos pētījumos gūts apliecinājums, ka neiroplasticitāte ir faktors individuālām intelekta atšķirībām. Plasticitāte ir starp neironiem izveidoto savienojumu skaits, to ietekme uz turpmākajiem savienojumiem, un to ilgtspējība. Būtībā tas nozīmē to, cik daudz jaunas informācijas mūsu smadzenes spēj uzņemt un saglabāt, veidojot ilgstošas izmaiņas smadzenēs. Pastāvīgi pakļaujot sevi jaunām lietām, smadzenes tiek pakļautas mācīšanās stāvoklim.

Jaunas aktivitātes izraisa arī dopamīna paaugstināšanos, kas veicina motivācijas pieaugumu un stimulē neiroģenēzi – jaunu neironu ģenerēšanu – un sagatavo smadzenes mācībām.

Lieliski mācīšanās apstākļi = Jauna aktivitāte—>izraisa dopamīna izdalīšanos—> rada augstāku motivācijas stāvokli—>ierosina neirālo aktivitāti—>notiek neiroģenēze + palielinās sinaptiskā plasticitāte (jauni neironu savienojumi – mācīšanās).

Zinātnieki Zviedrijā konstatēja, ka pēc 14 stundu darba atmiņas trenēšanas (vairāk kā 5 nedēļas), attiecīgajās smadzeņu daļās pieauga dopamīna D1 producēšana. Dopamīna receptora D1 tips tiek saistīts ar neirālo augšanu un attīstību, tādējādi palielinot kognitīvo funkcionēšanu.

Secinājums –  esi “Einšteins” – vienmēr meklē jaunas aktivitātes un veidus, kā nodarbināt savu prātu – paplašini savus kognitīvos horizontus – piemēram,  iemācies spēlēt jaunu instrumentu, apmeklē kādas apmācības, aizej uz muzeju, lasi par jaunām zinātnes nozarēm jeb vienkārši esi zinātkārs.

Izaicini sevi!

Vispārpieņemts apgalvojums, ka smadzeņu trenēšanas uzdevumi, piemēram Sudoku, “padara tevi gudrāku, taču šis apgalvojums nebūt nav tik viennozīmīgs. Atsevišķas smadzeņu trenēšanas spēles nepadara tevi gudrāku — tās padara tevi par lietpratēju attiecīgajās smadzeņu spēlēs. Tās, protams, kalpo savam mērķim, taču ietekme ir īslaicīga. Lai iegūtu no šiem kognitīvajiem procesiem, ir jāievēro pamatprincips – kad esi apguvis nepieciešamās iemaņas kādā uzdevumā, meklē jaunas un izaicinošākas aktivitātes.

Pāris gadus atpakaļ zinātnieks Ričards Haiers (Richard Haier) vēlējās noskaidrot, vai ir iespējams paaugstināt cilvēka kognitīvās spējas, intensīvi trenējot smadzenes ar jaunām mentālām aktivitātēm vairāku nedēļu laikā. Viņš izmantoja video spēli Tetris un pieaicināja cilvēkus, kuri iepriekš šo spēli nav spēlējuši. Eksperimenta beigās tika secināts, ka tā dalībniekiem pieauga smadzeņu garozas biezums un garozas aktivitāte, attiecīgajās smadzeņu daļās paaugstinoties glikozes patēriņam. Smadzenes treniņu laikā izmantoja vairāk enerģijas un “uzaudzēja” jaunus neironu savienojumus – jaunapgūto ekspertīzi Tetris spēlē.

Pēc sākotnējās kognitīvās izaugsmes “eksplozijas” tika novērots kritums gan smadzeņu garozas biezumā, gan patērētās glikozes daudzumā uzdevuma laikā. Taču dalībnieki palika tikpat labi Tetris spēlē kā iepriekš un viņu spējas nepasliktinājās. Smadzeņu skenēšana uzrādīja samazinātu smadzeņu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējām dienām. Secinājums – dalībnieku smadzenes bija kļuvušas efektīvākas, tiklīdz tās saprata, kā spēlēt. Apgūstot saikni “Tetris un gūt panākumus”, smadzenes kļuva slinkas – tām vairs nevajadzēja tādu piepūli, lai spēlētu šo spēli, tāpēc kognitīvā enerģija un glikoze tika novirzīta citur.

Optimizēšana nav tavs draugs, ja runa ir par kognitīvo izaugsmi. Lai smadzenes turpinātu veidot jaunus savienojumus, ir nepieciešams uzturēt tās aktīvas un, tiklīdz ir sasniegts ekspertīzes līmenis, jāmeklē jaunas izaicinošas aktivitātes.

Domā radoši!

Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, radošā domāšana nav vienlīdzīga “domāšanai ar labo smadzeņu puslodi” – tā iesaista abas smadzeņu puslodes. Radošā izzināšana aptver atšķirīgu domāšanu (plašs tēmu / priekšmetu klāsts), veidojot asociācijas starp idejām, pārslēdzoties starp parasto un nekonvencionālo domāšanu (kognitīvā elastība), un radot oriģinālas, inovatīvas idejas. Lai šādi procesi norisinātos, ir nepieciešama abu smadzeņu pusložu iesaiste.

Pirms vairākiem gadiem slavenais pētnieks Roberts Šternbergs (Dr Robert Sternberg), atklāja PACE (Psychology of Abilities, Competencies, and Expertise) centru Bostonā. Pētnieks vēlējās saprast fundamentālo intelekta konceptu un atrast veidus, kā cilvēks var paaugstināt savu intelektu, izmantojot apmācības skolās.

“Centra pamatideja ir tāda, ka spējas nav noteiktas, bet gan elastīgas, tās ir modificējamas, un ikviens var pārveidot savas spējas uz kompetencēm, un savukārt kompetences uz ekspertīzi,” Šternbergs skaidro.

Pētījuma daļā Varavīksnes Projektā viņš radīja ne tikai inovatīvas metodes radošām mācībām klasē, bet radīja arī novērtēšanas procedūras, kas veicināja skolēnu radošo un praktisko pieeju problēmām, kā arī attīstīja analītisko domāšanu tā vietā, lai iegaumētu tikai faktus.

Zinātnieks vēlējās noskaidrot, vai mācot skolēnus domāt radoši (un praktiski), skolēni:

  • iemācītos vairāk par kādu tēmu,
  • piedzīvotu nepiespiestu jautrību mācoties, un
  • pārvirzītu iegūtās zināšanas uz citām akadēmiskajām jomām. Viņš vēlējās redzēt, vai mainot mācību un novērtēšanas metodes, varētu novērst “mācīšanos kontroldarbam” un motivētu skolēnus apgūt vairāk.

Iegūtie rezultāti pārsteidza. Skolēni testa grupā (mācīti, izmantojot radošas metodes) saņēma augstākas gala atzīmes nekā skolēni kontroles grupā (mācīti ar tradicionālajām metodēm un novērtējumiem). Bet, lai rezultāti būtu godīgi, viņš iedeva testa grupai analītiskā tipa eksāmenu, kas tika dots kontroles grupas skolēniem (tests ar vairākām izvēlēm), un arī šoreiz testa grupa ieguva labākus rezultātus. Tas nozīmē, ka viņi varēja pārvirzīt zināšanas, kuras iegūtas, izmantojot radošas un multimodālas mācību metodes, un iegūt augstākus rezultātus pavisam savādākā kognitīvajā testā tajā pašā priekšmetā.

Izvēlies grūtāko ceļu!

Mūsdienās viss ir centrēts uz to, kā padarīt dzīvi efektīvāku, izdarīt vairāk darbu, īsākā laikā patērējot pēc iespējas mazāk fizisko un mentālo resursu, taču diemžēl tas nepalielina intelektu un nepalīdz smadzeņu izaugsmei.

Kā piemēru var minēt GPS navigāciju – lielisks izgudrojums, kas palīdz orientēties telpā, taču cilvēku dabiskā spēja orientēties jaunās vietās dramatiski pasliktinās. Pamēģiniet jaunā pilsētā izmantot tikai savas smadzenes un karti – spēja orientēties ātri vien uzlabosies, paaugstināsies apzināšanās par ielu un objektu atrašanās vietām telpā.

Tehnoloģijas padara mūsu dzīvi vieglāku, ātrāku, efektīvāku, taču dažreiz mūsu kognitīvās spējas cieš no šiem saīsinātajiem ceļiem, un tas ilgtermiņā nodara pāri mūsu smadzenēm.

Vēl viens piemērs – braukšana ar mašīnu uz darbu, protams, aizņem daudz mazāk fiziskās enerģijas, ietaupa laiku un, iespējams, ir patīkamāka par iešanu kājām. Taču, ja mašīna tiek izmantota visur, arī īsos attālumos, tad netiek patērēta fiziskā enerģija – ar laiku muskuļi atrofēsies, fiziskais stāvoklis pasliktināsies un palielināsies liekais svars, rezultātā pasliktināsies kopējais veselības stāvoklis.

Arī smadzenēm ir nepieciešams treniņš. Ja netiek izmantotas problēmu risināšanas spējas, telpiskā domāšana, loģiskās domāšanas spējas un kognitīvās spējas – kā gan smadzenes var būt labākajā formā? Mūsdienu ērtības ir noderīgas, bet, kad mēs paļaujamies uz tām pārāk daudz, tas var kaitēt spējām attiecīgajā jomā.

Ir gadījumi, kad tehnoloģiju izmantošana ir nepieciešama, taču ir arī reizes, kad labāk pateikt nē tehnoloģiju īsceļiem un izmantot savas smadzenes, ja vien var atļauties šo laika un enerģijas luksusu. Iet kājām uz darbu vai izmantot kāpnes lifta vietā pāris reizes nedēļā tiek rekomendēts, lai uzturētu sevi fiziskā formā. Arī smadzenes ir jāuztur formā, tāpēc izmanto savas problēmu risināšanas un loģiskās domāšanas spējas savā labā – un tavas smadzenes pateiks tev paldies.

Komunicē, veido kontaktus!

Komunicē ar citiem cilvēkiem – caur sociālajiem tīkliem vai “aci pret aci”. Satiekot jaunus cilvēkus, dzirdot jaunas idejas un atrodoties jaunās vidēs, tiek atvērtas durvis jaunām kognitīvās izaugsmes iespējām.

Komunicējot ar cilvēkiem no dažādām nozarēm, paveras iespējas uz problēmām paskatīties no cita skatupunkta un risināt tās veidos, kas pašam nekad nav ienākuši prātā. Mācīšanās ir sevis pakļaušana jaunām lietām un informācijas uztveršana veidos, kas ir jēgpilni un unikāli – komunicēšana ar citiem cilvēkiem ir lielisks veids, kā to panākt. Lieliski “bonusi” tam ir arī sociāli ieguvumi un emocionālā labsajūta.

Intelekts nav stāsts tikai par to, cik matemātikas kursus esi pabeidzis, cik ātri spēj atrisināt algoritmu vai cik plašs ir tavs vārdu krājums svešvalodā. Tas ir stāsts par spēju risināt jaunas, nebijušas problēmas, izvērtēt to svarīgās sastāvdaļas – un pēc tam iegūtās zināšanas izmantot jaunas, daudz sarežģītākas problēmas risināšanā. Tas ir stāsts par inovāciju un iztēli, un spēju tās  pielietot, lai padarītu šo pasauli mazliet labāku. Šādam intelektam piemīt vērtība, un mums visiem būtu jāiedrošina sevi un apkārtējos pēc tās tiekties.

Informācijas avots:

20150627104803-24778.jpg


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies