Tu un tavs spoguļattēls

Autors: nosiguldas, 2012. gada 30. oktobris, 12:20:00
Tu un tavs spoguļattēls

Vai esat kādreiz domājušas, kas jūs esat, ko darāt un kas paliks pēc Jums? Ir cilvēki, kas iet pa dzīvi monotoni un viņiem neko nevajag, viņi ir laimīgi. Bet ir cilvēki, kas dara nedaudz vairāk kā citi. Viņi būs tie, kas noteikti pieies pie tevis un pajautās, vai nav kas noticis, ja tu jutīsies slikti. Tie ir tie, kas redz, jūt un ir blakus brīžos, kad tev ir grūti. Diemžēl ļoti bieži mēs to uztveram kā pašu par sevi saprotamu un novērtējam, ko esam pazaudējuši tikai tad, kad cilvēka nav vairs blakus.


Es domāju, ka katrai no mums ir bijusi sajūta, ka tev ir nodarīts pāri vai arī, ka jūties izmantota. Bet vai tu zini, kas ir tas, kas liek tev tā justies? Tas ir mūsu egoisms. Jo mēs taču mīlam pašas sev! Un pat tās, kas teiks, ka tā tas nav, tomēr nerunā patiesību. Mūsu "ego" ir tas, kas bieži liedz paskatīties apkārt un redzēt. Protams brīdī, kad mūsu draudzenes saka, ka vairs nevēlas ar tevi tikties vai vienkārši neceļ klausuli, vai arī vīrs aiziet pie citas, mēs vainojam visus, tikai ne pašas sevi.

Te, nu, vietā ir jautājums KĀPĒC?

Vai es ieklausījos otrā cilvēkā?

Vai es savas intereses vienmēr nenoliku pirmajā vietā?

Vai es pratu taktiski izrunāt visas nesaskaņas? Vai varbūt es vienkārši sapūtos un sarunāju neciešamas lietas, jo galu galā man ir apnicis, ka nekas nenotiek pēc mana prāta?

Bet iespējams, ka man pat pašai patīk justies kā cietējai, kuru visi žēlo?

Ir tik daudz dzīves gudrības, kas dzīvē sevi ir attaisnojušas atkal un atkal. Piemēram, tas, ka ar vārdu var nogalināt. Vai esat ievērojušas, ka sarunājot lietas, kuras pateiktas dusmās un iespējams tā nemaz nav domāts, ir par pamatu tam, ka divi cilvēki izšķirās vai arī draudzens kļūst par ienaidniecēm?

Vai arī - ko dosi, to saņemsi. Ja tu ej ar naidu, pretī būs tāda pati naidīga attieksme.

Ir ēzelītis, būs jājējs. Tas tiesa, ka mēs bieži tikai ņemam, bet pretī dot neko negribam.

Es nevienā brīdī negribu teikt, ka tas nav pareizi, ja cilvēks dzīvo tikai sev un savai ģimenei. Jo arī tas sevī ietver tik daudz rūpes, Jādomā ar ko pabarot, kā izklaidēties, ko uzvilkt mugurā un tā vēl un vēl. Bet kā ir ar cilvēkiem jums blakus?

Varbūt, ka sen nav zvanīts mammai un tavai draudzenei tagad grūti klājās? Jā, protams, riebjas - viņa žēlojas, bet tapēc jau tu esi draudzene, lai būtu viņai blakus! Tad, kad tev būs grūti, viņa savukārt steigsies palīgā tev.

Ieklausieties sevī un savos tuvajos, kaut reizi dienā izdariet kaut nedaudz vairāk nekā citi no jums gaida un redzēsiet, kā mainīsies jūsu dzīve un nebūs jāsaka, ka tumšais rudens ir depresijas laiks.

nosiguldas