Tāds pavisam parasts harmonijas noslēpums

nosiguldas
nosiguldas 20. septembris 2011 12:43
583

Mūsu organisms ir kā ļoti gudrs mehānisms Ne reizi vien esmu pārliecinājusies, ka bez iepriekšējas domas daru lietas, kas pēc tam ir bijis kā pēdējais brīdinājums vienai vai otrai organisma reakcijai.

 

Tā kā mana dzīve un darba gaitas ir visu laiku bijušas saistītas ar dažādām stresa situācijām, vietā būtu teiciens, vakarā ir sajūta, ka "spalvas uz rokām ceļas stāvus" un tu jūties kā ezis, neapzinoties mans es ir meklējis kaut ko ar ko smelties spēkus un līdzsvarot emocijas.

 

 

 

Tā nu es nonācu pie telpaugiem, un kā citi seka ir krāsu terapija, smaržu terapija, es teikšu ir augu terapija. Cik sevi atceros, jau bērnībā, manī izraisīja īpašas emocijas augi, kas ziedēja omei  uz palodzes, tie protams bija dažādi kaktusi, bet noteikti piekritīsiet, ka kas var būt brīnišķīgāks kā ziedošs ziemassvētku kaktuss ziemā, kad ārā auksts un sniegs.

 

Kad pieaugu un uzsāku darba gaitas, arī manā mājā bija daudz telpaugu un kas bija interesanti,  brīžos, kad negribās nevienu redzēt un runāt, kājas pašas veda pie palodzes, pēc stundas darbojoties ar augiem, jutos, ka no jauna piedzimusi, visa grūtsirdība bija kā ar roku noņemta. Bērni  parasti teica, ja mamma atnākot no darba neko nesaka bet darbojas ar savām puķēm, labāk netraucēt, viņa sāks runāt pati. Tā tas parasti arī notiek, esmu ievērojusi, ka ir augi, kam nepieciešams stiprāks vārds, lai viņš uzziedētu, bet citam ir tik maigas lapiņas, ka tām jāvelta īpaša uzmanība un kādas neaprakstāmas sajūtas pārņem, kad tas mazais vārgais augs zied tā ka lapas nav redzamas.

 

Kad agrāk teicu, ka augi ir dzīvi, uz mani skatījās ar nesapratni, tagad tas ir pierādīts zinātniski, tāpat kā tas, ka katram cilvēkam ir noteikti augi, kas pie viņa aug un ir tādi, kas neaug.

 

Man ir kāds sapnis, kuru zinu, kad noteikti īstenošu, vēlos izveidot savu ziemas dārzu, kur visu savu bagātību savākt vienā vietā, tā būs mana un tikai mana telpa, kur relaksēties un justies līdzsvarā ar sevi un apkārtni. Tai ir jābūt vietai, kurā atrodoties var aizmirsties un mierīgi atrast atbildes uz visiem jautājumiem. Katram laikam savs, kāds harmoniju rod, grāmatās, kāds jogā, es augos.

 

 

ARĪ TU VARI DALĪTIES SAVĀ HARMONIJAS STĀSTĀ! PIEDALIES KONKURSĀ VAI NĀC UZ SIEVIEŠU KLUBA STĀSTU VAKARU. 

 

VAIRĀK PAR KONKURSU LASI ŠEIT>>

 

PIESAKIES UZ STĀSTU VAKARU ŠEIT>>

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
nosiguldas 21. septembris 2011 09:53

piekrītu

svente 21. septembris 2011 08:26

Man patīk telpaugi,bet labāk patīk dārzs, kura man nav (bija kādreiz). Un taisnība ir, ja ir nomākts garastāvoklis, starp puķēm ir vieglāk. Citreiz ir tāda sajūta, ka viņas cenšas tevi nomierināt, noglāstīt.

janika 20. septembris 2011 21:26

ai , pa vasaru esmu apaugusi ar dažādiem augiem kā suns ar blusām :D ienākot šajā mājā , teicu : kā man puķes augs , tāda man dzīve šeit būs.puķes aug griezdamās . dzīve ? tā ir tāda , kāda ir . man prieks , kā zied eņģeļtaure "{paldies krustmeitas vīramātei Rasmai par dāvanu }, skaistā sanpaulija , hibiski , balta līgavas puķe un ceriņkrāsas līgavainis.skaisti :)

mimii 20. septembris 2011 19:45

Man nepatīk telpaugi! Manā mājā to nav un nebūs! Arī vāzēs man ziedi nepatīk! Vienīgais telpaugs manās mājās ir dilles, kas aug uz balkona:)

moonshine 20. septembris 2011 15:57

Nekad neesmu bijusi liela augu speciāliste, tomēr,ja man uz palodzes ir augi, tad tie aug labi. Parasti man teica,ka man vienkārši ir laba aura. :) Bet par uzrakstīto varu teikt... es spēju iedomāties, kā Tu rod harmoniju. Lasot ,mēgināju iztēloties sevi tādā ziemas dārzā un zini, pilnīgi iespējams tas arī man varētu palīdzēt. :)