Tāda, lūk, es esmu!

nosiguldas
nosiguldas 7. marts 2011 00:00
509

Kāda, tavuprāt, ir sieviešķīga sieviete?

 

Sievietes sievišķību nemaz nevar tā vienkārši aprakstīt. Katra kustība, katrs vārds ir kā mākslinieka vilkts otas pieskāriens. Vienādi maigs un stingrs un protams, katras sievietes sievišķības slepenais ierocis ir tā īpašā tikai viņas "odziņa", kas liek vīrietim aizrauties elpai, viņu redzot.

 

Kura ir tava sieviešķīgākā rakstura īpašība. 


Neskatoties uz manu stingro raksturu, es esmu ļoti romantiska. Es vienādi mīlu jūru un ziedus, bet tikpat īpaša es jūtos, kad man gultā pasniedz kafiju.

 

Kāda ir tava sieviešķīgākā vājība.


Man tāpat kā katrai sievietei ir savas mazās vājības- protams tā ir vanna un ja vēl glāze vīna,tad ir kā pasakā, reti, bet ir dienas, kad gribās vienkārši vārtīties pa gultu un neko nedarīt. Tie ir ziedi, augi, visās to izpausmēs.

 

Tava tipiskā diena paiet............ ja godīgi, vienā skriešanā.


Rīts sākas 6.00, pa minūtēm ir visas rīta procedūras un īsās brokastis, 7.00, es jau esmu ceļā, kilometrs līdz vilcienam un jau braucu, kādā no blogiem rakstīju, ka braucienu izmantoju lietderīgi, klausos mūziku un vingroju- tas ir vingrinu dažādas muskuļu grupas, dupsi, kājas, vēdera muskuļus. No pieturas līdz darbam vēl kilometrs, 8.30 sākās darbs, starplaikos, kad atpūtinu galvu, ieskatos sieviešu klubā, kautko uzrakstu. 17.00 skriešus pa veikaliem un uz vilcienu, tad gan laiku līdz mājām vienkārši atpūšos . pārdomāju dienas notikumus, un atkal kilometrs līdz mājām. Tad kafijas krūze un vakariņas un laiku līdz gulētiešanai pavadu ar mazo katrīnīti. Gulēt ejam ap 23.00, jo Kate ir rīta gulētāja, Gadās arī tā, ka meitiņa noliek gulēt mammu.

 

Dvēseliskas pārdomas, uz kurām meklēju atbildes, pavasari gaidot

Dvēseles miers, tā raksturotu savu pašreizējo stāvokli. Jūtos mīlēta, esmu laimīga, tās ir tās sajūtas, kas man nepieciešamas pavasarī.

 

Kādas sadzīviskas problēmas, tev nākas risināt.

Esmu viena pelnītāja ģimenē, tā kā visas finanses ir uz mani, grūti- protams, bet uz šobrīdi tas ir labākais risinājums.

 

Laiks, ko velti sev tev aizrit........

Atkarīgs no garastāvokļa un iedvesmas.

Gan dārzā, gan virtuvē, ir brīži, kad sēžos pie savām salvetēm un vāzēm (dekupāža). Ir rīti, kad varu piecelties pirms sešiem, jo gribu pagatavot ko īpašu brokastīs. Vai agri no rīta dodos savā dārzā, kur klusumā varu pābūt vienatnē ar sevi.

 

Kādēļ tu izvēlējies tieši šo sieviešķo priekšmetu.

Man patīk balta krāsa, smaržas un ziedi

 

Kā tu gribētu pavadīt 8. martu.


Man šī diena patiesi ir īpaša, jo manā bērnībā tieši uz šo dienu, mēs sveicām mammas, atceros, ka katru 8. martu mūs apsveica tētis ar ziediem, un darbojās pa virtuvi, tīrīja katlu apakšas. Manos 18, agri no rīta, kamēr mamma gulēja, braucu uz gravu pēc vizbulītēm. Un protams pūpoli, kas šajos svētkos bija neatņemama sastāvdaļa.  Arī tagad nekas nav mainījies, tā ir diena, kad patiesi jūtos īpaši, jo esmu sieviete. Protams vēlētos palikt mājās un ļaut sevi palutināt, bet tā kā tā ir darba diena, tad zinu, ka no rīta piezvanīs tētis, bet  mājās mani gaidīs pārsteigums, varbūt pavisam maziņš, bet pārsteigums, un tas ir tik jauki.

 

Tu un Sieviešu klubs

 

Ne tik bieži ir iespēja uz sevi paskatīties no malas, tādu iespēju es saņēmu no sieviešu kluba, Bieži pārdomas, par kurām rakstu, ir ilgus gadus kautkur snaudušas. Pastāstot to cilvēkiem, kas mani nepazīst ir iespēja, pavērtēt sevi un dzīves situācijas no citas puses.

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
nosiguldas 7. marts 2011 14:17

Ar gadiem dzīve izvirza prioritātes, un tagad noteikti es zinu, kas man ir pats svarīgākais. Tie ir mani bērni, jo viņi ļoti ātri izaug un tad paliek tikai atmiņas, tapēc cenšos pēc iespējas maksimāli būt blakus katei, lai nepalaistu neko garām. Tā ir tavu tuvo un mīļo veselība, jo nav nekā briesmīgāka, kad uz tavām rokām nomirst bērniņš un tu neko nevari izdarīt. kaut nedaudz, bet sevis mīlēšana, jo kad tu atrodies dilēmas priekšā, ja nu rīt tevis nebūs- nebūs skaisto rītu, nebūs ziedu, nebūs mīļotā cilvēka skūpstu un neredzēšau kā izaug mani bērni. tad neviļus saproti, cik vērts ir tas, kas tev dots šobrīd. Es priecājos par katru dienu, par katru mūsu veiksmi un brīžos kad ir grūti, saku,"par to padomāšu rīt" :)

jana 7. marts 2011 13:21

Es tevi varu tikai apbrīnot, ja tev vēl priekiem pietiek spēka :)

nosiguldas 7. marts 2011 12:44

Sveika Jana, zini, tāds dienas ritms ir izveidojies ar gadiem,. ir brīži, kad sevis paliek žēl, tad es papīkstu un atkal ceļos un eju uz priekšu. Esmu ievērojusi, ja piespiedu kārtā saslimstu tad pēc trešās dienas man patiesi liekas, ka esmu slima un gals būs klāt. Man patīk iet un darīt, ja zinu, ka tas ir maniem mīļajiem, neskatoties uz to cenšos papildus katru pārsteigt ar kādu sīkumiņu, lai viņi varētu justies īpaši. Un zini man pašai no tā ir gandarījums, jo arī es tad jūtos īpaša. Ir arī protams tā puse, ko es labprāt mainītu, ir sapnis atsākt dejot tautiskās dejas, veltīt nedaudz vairāk laika sev, bet ne laika ne naudas pagaidām tam nav. Es savā dzīvē esmu pārliecinājusies, ka katra diena jāizdzīvo ar pilnu krūti, neatkarīgi atpūtā vai darbā ,saņemot maksimālu labumu, vai tā būs labsajūta, vai jaunas zināšanas, vienlīdz būtiski.

jana 7. marts 2011 11:52

Tu nepārgursti no tādas ikdienas? Vai tev nerodas sajūta, ka tu tikai strādā un nevis dzīvo?