svētku noskaņās...

Autors: , 2010. gada 19. novembris, 19:29:03
svētku noskaņās...

nevaru neatzīties, ka šo blogu rakstu jau 4dienas vakarā, jo piektdienas vakaram tik daudz kas saplānots - ka tik nesanak kā pagajušajā nedēļā, kad pazuda internets, izlādējās telefons, ievilkās vecaku sapulce, noplīsa mašīna utt utt.. vienkārši nebija lemts uzrakstīt blogu.

tagad gan - emocijas sakrātas gan lielākas, gan mazākas - laiks padalīties! :)

svētku noskaņa jūtama uz katra stūra - tā vismaz gribētos domāt. šodien sapratu, ka viss ir tikai un vienīgi tad, ja to vēlamies. 18. novembris - Mūsu Latvijas dzimšanas diena. šogad Latvijai 92 gadi. gluži kā  omītei, kura mīl savus bērnus, mazbērnus, priecē ar garšīgākajiem pīrādziņiem un siltām vilnas zeķītēm. bet tajā pašā laikā var būt mazliet kašķīģa un pamācīt griboša, sakot : ''nu kad es augu, tad gan ta nebija! ''. kurš tad to teicienu neatceras un nav kaut reizi iedomājies, ka izaugot liels noteikti tā neteiks :)Man Latvija asociējas tieši ar to, ar vecmāmiņu, kuras klēpī vienmēr varēs iesēsties un ļauties mirklim. īstam un patiesam.

jo ja tā paskatās - tieši vecvecāki ir tie, kas vienmēr piedod, ja sastrādāsim kādus nedarbus, gan mazi esot, gan izaugot - tā pat kā Latvija - aizbrauksi, pametīsi - vienmēr gaidīs Tevi atgriežamies.. pie vecmamiņas vienmēr tiksi palutināts ar kādu gardumu - mazs būdams tiksi pie kādas končas, ko mamma nedod, opīts ar gaļas āmurīti sadauzīs lazdu riekstu čaumalas, lai tiktu pie tā garšīgākā - tā pat arī mūsu meži - ej un ēd mellenes melnu muti, zvejo ezeros, negribīgi roc kartupeļus, bet tad uhh cik tie labi garšo.. Omīte vakarā pirms miega mēdza uzklāt segu, lai vēsā vakarā nenosalsti - pie mums ziemā uzsnieg skaista, bieza sniega sega, silda lāčus migās, padara gaišākus vēlos vakarus - vienkārši iepriecina..

Pašsaprotamas lietas, ko ikviens zin, ko ikviens ir redzējis, katram ir savs stāsts gan par omīti, gan par Savu dzimto zemi, bet šodien tiešām brīžiem gribējās dusmoties. Par saviem tuvajiem un mīļajiem mēs domājam labas domas, rūpējamies ciešam līdz, ja notiek kas slikts.. kapēc mēs nevaram tā par visiem 100% cīnīties arī par savu dzimteni.. parasti taču cilvekam ir vajadzīgs uzmundrinajums, ir vajadzīgs iedrosinājums, ir vajadzīga vienkārši ticība.. es uzskatu, ka tieši tas pats ir vajadzīgs arī mūsu Latvijai.. mūsu ticība un sajūta, ka viņa mums IR vajadzīga.. tas gan tādā karmiskā līmenī, jo kurš gan tic tam, ka zeme var just, ka tam ko mēs daram ir kāda nozīme - Es ticu!! un mani kaitina cilveki, kas var sludināt tādas lietas, kā valsts svētku ignorēšanu, tikai tādēļ, ka tur atrodas valsts amatpersonas, kas noveduši valsti tur kur tā ir joprojām! kaitina cilvēki, kas šo dienu uztver kā iemeslu dzeršanai, kaitina cilveki, kas nosoda tos, kas grib lepoties ar savu dzimteni.. var jau dusmoties uz pastāvošo iekārtu, var dusmoties uz konkrētam personām. es uzskatu, ka ir jāņem tas, ko dod un jācīnās par to, ko vajag! Ir visas iespējas - gan baudīt, gan dzīvot, gan strādāt - ir tikai JAGRIB un JADARA!es lepojos ar to, ka esmu piedzimusi Latvijā.. jo kā kāda maza meitene intervijā uz jautajumu'' kapēc Tev patīk Latvija?'', atbildēja - ''tāpēc, ka nevienā citā vietā neviens nesaprastu, ko es viņam teiktu.''  TIK vienkārši, bet tajā pašā laikā TIK nozīmīgi!!

vienkāršās bet nozīmīgās lietas.. kā man patīk teikt - nieciņš, bet patīkami :)