Gribu padalīties savās pārdomās, par mūsdienu attiecībām starp vīrieti un sievieti, tāpēc meklēju portālu, kur to var izdarīt, tā lai ar Tevi vēl kāds parunā, kaut vai caur komentāriem. Esiet gatavas sarunai par TO?

Tēma ir izsijāta, nodeldēta, sāpīga, apnikusi, bet vienmēr aktuāla, kā būt labākai, kā padarīt sevi nevis par kārtējo, bet par vienīgo, kā likt sevi cienīt, lai neizskatās, ka laužos, bet tai pat laikā neizskatīties lēti, kā dabūt to, ko nav iespējams.

Gadījuma sakars. Vienkārši sekss, bez jūtām, emocijām, mīļuma, bez attiecībām un pienākumiem. Vai tas ir tas ko mūsdienu vīrieši grib? Jāsaka, ka esmu viena no tām, kas kaut ko tādu kultivē, ir forši, kad Tevi iekāro un grib, bez saistībām, es neesmu mauka, man tāda veida pieredze dzīvē ir pirmā, šāda veida attiecībās valda dzirkstele, adrenalīns, nav rutīnas, kad gribās, satiecies un Tev ir mirklis, kas drīz beigsies, bet Tev viņš ir.

Iespējams, tas ir izaicinājums man, pēc ilgām attiecībām, pēc ilgiem šķiršanās pārdzīvojumiem, pamēģināt ko savādāku, domas, ka esmu stipra un ka nepieķeršos cilvēkam, nebūs tik sāpīgi vēlāk, tas taču ir tikai sekss.Līdz brīdim, kad Tu eiforijā viņa acu skatienā sāc saskatīt kaut ko vairāk, kad glāsti sāk likties maigāki, skūpsti kvēlāki, un Tu pamazām jūti, ka rozā brilles sāk aizklāt Tavu acu skatienu, bet reāli prāts kliedz pilnā rīklē, ka tā ir oāze, kura beigsies tikko jūs izšķīrusi.

Kāpēc vīriešiem tā nav? Kāpēc viņi tik ļoti prot distancēties, tēlot nepakļāvīgu vēsumu, pat nežēlastību. Tādā brīdī gribas būt ideālai, mans mednieka instinkts pamostas, gribas viņam pierādīt, ka tā viss nebūs, esmu savādāka, bet beigās ar asiņainu pieri Tu nogurusi un bezspēkā noslīdi gar sienu, pret kuru tikko tik sparīgi sities...

Un Tu atkal saproti, muļķe, tāda veidā attiecībās, nepastāv termins „uzticība” vai „vienīgā”, tikko Tu kļūsti par daudz aktīva, tā Tavs gadījuma vīrietis mūk, viņam neinteresē vārdi, asaras un mēģinājumi kaut ko pierādīt, viņš vienkārši aiziet un atrod citu, Tu esi aizmirsta momentāni, izdzēsta no visurienes un Tavā vietā ir cita. Vēsi. Bez emocijām. Kaut es tā mācētu.

Kāpēc tā ir? Tā ir ērtāk? Vai vīrietim ir forši gulēt katru reizi ar citu, vai tās ir vienkārši paniskas bailes no attiecībām un sava veida aizsardzība? Vai arī te atkal runā mana cerība, ka es Savējam varēšu likt kaut nedaudz man uzticēties un kaut mazliet manī iemīlēties, lai apstādinātu viņa nebeidzamo maratonu, likšu atelpoties un mierīgi atslābt...

Kā ir ar tevi? Parunājam?