Sapņi piepildās

mazaa raganina
mazaa raganina 19. oktobris 2011 12:30
745

Vēlējos Jums pastāstīt savu stāstu, stāstu par to, kā piepildīt savu sapni. Jau sen stumjot savu pirmo dēlu ratiņos aizdomājos par to, ka manā ciematiņā nav kur atpūsties bērniem, pie sevis pukojos, ka nekas nenotiek un gaidīju, kad beidzot kāds svarīgs cilvēks izdomās, ka šeit ļoti noderētu rotaļu laukums.

 

 

Gāja gadi, bet nekas nemainījās. Vienīgais, kas bērniem bija pieejams bija smilšu kaste...

 

Reiz es noskatījos TV sižetu par to, ka pagasta centrā tiek atklāts sporta laukums ar modernu skrejceļu. Tad es sadusmojos....sadusmojos par to, ka pagastā tiek piesaistīta projektu nauda, bet mums nomalē nenotiek nekas. Nolēmu rīkoties, uzrakstīju novada domes vadītāja vietniekam e-pastu par to, ka mēs savā ciematiņā ļoti vēlētos rotaļu laukumu. Uzdrošinājos šo kungu uzrunāt, jo viņš ir jauns un ļoti aktīvs cilvēks, kurš piedalās daudzu projektu īstenošanā pagastā.

 

Ļoti drīz saņēmu atbildi, ka ideja ir ļoti laba, ka jāmeklē iespēja piesaistīt līdzekļus utml. Es nelikos mierā un uzdevu konkrētu jautājumu: kas man kā vecākam jādara, lai izkustinātu šo lietu? Saņēmu atbildi, ka vajadzētu veikt vecāku aptauju, izveidot tādu kā ierosinājumu no iedzīvotāju puses. Un tā viss sākās, es izveidoju projekta ierosinājumu, kurā bija aprakstīta esošā problēmas situācija, klāt pievienoju fotogrāfijas, kurās parādīju skarbos apstākļus, kur mūsu bērniem jārotaļājas, palūdzu bērniem uzzīmēt savu sapņu rotaļu laukumu, dažas mammas pievienoja klāt savas vēstules par to kāpēc bērniem nepieciešams laukums. Es sagatavoju iespējamo iekārtu sarakstu un aprakstu kam katra iekārta paredzēta.

 

 

Turklāt, es apsolīju saviem bērniem, ka agri vai vēlu laukums būs, jo es jau vizuāli visu redzēju kāds izskatīsies šis laukums.

 

 

Šo sagatavoto materiālu es nodevu jau iepriekšminētajam kungam no domes. Mēs satikāmies, es parādīju viņam iecerēto laukuma vietu, pārrunājām situāciju. Gāja laiks, ik pa brīdim mēs sazinājāmies, tomēr nekas nenotika. Krīze-šis vārds mūsu projektu iesaldēja pavisam un ilgākā laika posmā nenotika nekas. Ik pa laikam lielais dēls man apjautājās-mammu, kad būs laukumiņš un man sirds nosāpēja, jo es taču apsolīju...

 

 

Februārī mani pārsteidza telefona zvans no domes priekšsēdētāja vietnieka. Viņš man pazvanīja, lai pateiktu, ka notiks seminārs par līdzekļu piesaisti projektiem, ka man vajadzētu aizbraukt paklausīties, jo varbūt ir iespēja tikt pie finansējuma. Turklāt viņš man apsolīja, ka būs projekta atbalsta persona!!!

 

 

Noteiktajā dienā un laikā devos uz semināru, interesentu bija daudz....pilna zāle un es, cilvēks bez nekādas pieredzes un zināšanām. Uzmanīgi klausījos un pierakstīju svarīgo informāciju un lekcijas beigās uzrunāju lektori par savu ieceri. Viņa man ieteica aprunāties ar novada domes projektu vadītāju, varbūt man varot palīdzēt. Devos pie šīs kundzes un izstāstīju pāris jautājumos savu ieceri. Man paskaidroja, ka viņa šobrīd ir pārslogota, jo ir viena pati darbā un mēneša laikā viņai jāsagatavo ļoti daudz projekti(skaitu neatceros), bet, ja es palīdzēšot, tad viņa var mēģināt ko darīt lietas labā. Es atdevu savu sagatavoto ierosinājumu un priecīgi satraukta devos mājās.


Līdz projekta nodošanai mēs sazinājāmies pa e-pastu un visu nepieciešamo informāciju viņai nodevu elektroniski. Un tad tas notika, projekts tika apstiprināts domē un virzīts uz pirmo kārtu. Pirmo kārtu izturējām veiksmīgi un es saņēmu ziņas, ka projekts ir viens no labākajiem un ir lielas cerības iziet arī otro kārtu. Nepacietīgi gaidīju ziņas par otrās kārtas veiksmīgu risinājumu un liels bija mans prieks, ka sapņi un cerības piepildījās!

 

 Tālāk sekoja otrais svarīgais posms, projekta realizācija. Sākās sadarbība ar projekta vadītāju(nu jau citu), sadarbība ar pagasta pārvaldes vadītāju un būvniekiem. Bija tikšanās ar projekta vadītāju, parādīju laukuma vietu, tad sākās zemesgabala dokumentu kārtošana (sīkāk neiedziļināšos), man bija jāsavāc iedzīvotāju paraksti, jāvada sapulce, jāraksta sapulces protokols. Vārdu sakot tiku iesaistīta visādās papīru lietās, ko man lūdza izdarīt, to es darīju. Pagasta pārvaldes vadītājs man deva rīcības brīvību attiecībā uz iekārtu izvietojumu, lai būtu kā vajag, nevis, lai tiktu uzliktas iekārtas likšanas pēc.

 

Visu šo laiku ,kamēr laukumu būvēja, es patiešām uzmanīgi sekoju līdzi strādnieku darbam.

 

Jāsaka, ka bija arī daži kuriozi. Ja solam bija jāstāv pie koka, tad viņi man centās iestāstīt, ka to nekādi nevar tur uzstādīt, jo traucē koka saknes. Es pastāvēju pie sava un man apsolīja solu ierakt. Pēc brīža skatos pa logu, ka sols tiek raksts pilnīgi citā vietā....Gāju skaidroties un pastāvēju uz savu, ka solam jāstāv vecā sola vietā, stāvēju blakus, kamēr viss bija vietā un nekādas saknes netraucēja........Tāpat bija ar basketbola grozu un stendu....

 

Firmas MKDizains vadītājs manā un citu vecāku klātbūtnē apsolīja mums dāvanu, karuseli, par ko mēs bijām sajūsmā. Tika ieraksts karuseļa pamats un pēc laika izrakts, diemžēl solījums netika izpildīts un es saņēmu mācību-nevar ticēt nevienam, pat ne firmas vadītājam.

 

Kad laukums bija pabeigts, mēs paši uzrīkojām laukuma atklāšanu, nopirkām našķus, balonus un mums bija svētki!

 

Savu solījumu bērniem es turēju un laukums ir tapis. Teikšu godīgi, tas prasīja ļoti daudz nervus un arī asaras tika nobirdinātas, bet rezultāts ir tā vērts.

 

Pa lielam darbs ir izdarīts, pa mazam, tas joprojām turpinās, jo pieskatu bērnus, lai nekas netiktu lauzts un, ja zemē tiek piemētāti papīri, tad uzrīkojam trīs minūšu talku un atkal viss ir tīrs un sakopts.

 

Viss ir iespējams, ja kaut ko ļoti, ļoti vēlas. Varbūt mans stāsts kādu izkustinās un palīdzēs saņemties izdarīt kādu labu darbu sabiedrības labā.

 

Vēlos pateikt paldies: Agrim L., Artim M., Indrai K, Ievai L. un visiem tiem jaukajiem cilvēkiem ,kas man noticēja!

 

Skaties, kā viss tapis un izskatās šajos fotoblogos:

 

{fotoblog: 1947}

 

{fotoblog: 1946}

 


P.S. Nekādu finansiālu labumu no šā projekta neesmu guvusi.

 

 

 

 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mazaa raganina 20. oktobris 2011 10:04

Paldies meitenēm par labiem vārdiem!Tie tik mīļi silda sirdi!!! :$

mazaa raganina 20. oktobris 2011 10:02
hiperkeri 20. oktobris 2011 09:27

redz,kur mums ir tapis viens ļoooti svarīgs cilvēks!!! apsveicu!!!:):):) pozitīvā domāšana??:)

intasanta 20. oktobris 2011 09:24

Vaiiiiiiii man pilnīgi kauns sametās, ka neko tik skaistu neesmu izdarījusi!! Riktīgi baltā skaudība! Vareni, ka viena sieviete ar savu neatlaidību var dabūt gatavu :)
SKAISTI!

nosiguldas 19. oktobris 2011 16:34

vai tev projekta iestrādes ir palikušas, vari padalīties, jo manā pašvaldībā ceļš būs daudz grūtāks

veesma 19. oktobris 2011 15:26

Malacis! :) Lai arī citi sapņi piepildās! (F)

banderoso 19. oktobris 2011 15:09

(Y) (Y) Super!!

kintijasieviesuklubslv 19. oktobris 2011 14:40

vairāk tādu sieviešu Latvijā! malace! :)

pece 19. oktobris 2011 14:18

(F) Malači.

rozhuks 19. oktobris 2011 14:13

(inlove) (inlove) (inlove)
No sirds uzrakstīts un izlolots sapnis!
Apsveicu, malacis , ka nepadevies:)