Rotaļlietas lielajām un mazajām meitenēm

Autors: nosiguldas, 2013. gada 10. jūlijs, 00:00:00
Rotaļlietas lielajām un mazajām meitenēm

Tā kā man leļļu tēma ir kļuvusi aktuāla, nedaudz parakņājos tīmeklī un secināju, ka kaut kas tai mūsu sabiedrībā nav kārtībā. Kas gan ir lelle šodien, kapēc mēs šai jaukajai rotaļlietai esam atraduši pavisam apgriezenisku pielietojumu.

Vai atceraties Viktora Igo "Kozeti", viņas sapnis bija lelle. Katrai meitenei ir mīļākās lelles un ir sapņu varone princese, bet tad paiet bērnība un mazā meitene kļūst par sievieti un sāk domāt par saviem bērniem.

Bet, lai cik savādi neskanētu, vai nu vecuma iespaidā, vai tā ir vientulība, vai patiesi slimība, ir sievietes, kas nekad neizaug un nekļūst par pilnvērtīgu sievieti.

Skan skaudri, bet tā tomēr ir. Kādu laiku atpakaļ dzirdēju par to, ka Amerikā ir pilsēta, kur katru gadu pulcējas leļļu fanes, neatkarīgi no vecuma, viņas ģērbjas un krāsojas kā lelles. Sešdesmitgadnieces un vecākas velk kuplus svārciņus, krāsojās kā lelles un sien astītes. Pavisam godīgi man tas liekas perversi.

Ļoti lieli popularitāti ir ieguvušas tā saucamās 

 

Atdzimušās lelles

 

Tās ir lelles, kas atgādina mazu bērnu ar raudāšanu, sirdspukstiem  un visu citu, kas raksturīgs mazulim, tādus bērnus vadā ratiņos un aprūpē kā īstus bērnus. 

Arī līdz mums ir atnācis mazo lellīšu sindroms. Kas tas ir- pieaugušo nepiepildītie sapņi. Sajūta, ka esi nenovērtēta, tapēc par katru cenu jāapmierina savas ambīcijas. No maza bērna tiek iztaisīts manekens, vai dzīvā lelle, arī tam ir sava cena, viss kā pieaugušā pasaulē. Mazulīte tiek ģērbta, pucēta, rādīta citām lielām tantēm, ir iespēja palielīties, cik man ir skaista dzīva lellīte.

 

 

 

Vēl kāda īpatnība, populāras ir arī šādas lelles, ja godīgi, vienkārši šausmas, bet tādas pērk un kādam tas arī patīk.

lelle vampīra bērns

 

 

Lai kļūtu slavena, var kļūt par lelli, bet par kādu cenu. Pasaulē zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki veic neskaitāmas plastiskās operācijas, lai kļūtu līdzigi savam elkam.

 

Dzīvās lelles

 

Protams, ka kolekcionāri ir bijuši vienmēr un lelles kā kolekcijas objekts man ir noteikti saprotams. Bet lelle, kas  aizstāj dzīvu bērnu, vai sešdesmitgadniece lelles drēbēs, man liekas nepieņemami.

Manā bērnībā ieejot veikalā, lellītes bija līdzīgas viena otrai, bet viņas bija mīļu sejiņu, tagad, lai atrastu lelli, kas atgādina lelli, nevis mazu riebeklīti ir diezgan jāpiepūlās. 

Topa augšējos plauktus ieņem mūsdienu Populārās lelles, kas ar savu zilo seju atgādina mironi un tādas mēs piedāvājam bērniem. 

 

Kad paskaties veikalā uz lellēm, vienas ar lielu ūdensgalvu un nesamērīgu rumpi, citas ar izvalbītām acīm, nerunājot par monstru lellēm un citiem briesmoņiem, pat bēbīša sejiņas reizēm ir tādas, ka naktī pamostoties var nobīties. 

Gribētos saprast, ko domā šo leļļu ražotāji un pēc kā vadās vecāki, kas nosaka šo pasūtījumu popularitāti. Kas ir tas vadītājspēks, kas liek pieaugušai sievietei palikt par bērnu. Kāpēc, mīļākas ir lelles nevis dzīvs bērniņš. Lellītei ir jābūt , kam mīļam, bet mums piedāvā pārveidotu izkropļojumu.