Rotaļlietas lielajām un mazajām meitenēm

nosiguldas
nosiguldas 10. jūlijs 2013 00:00
1770

Tā kā man leļļu tēma ir kļuvusi aktuāla, nedaudz parakņājos tīmeklī un secināju, ka kaut kas tai mūsu sabiedrībā nav kārtībā. Kas gan ir lelle šodien, kapēc mēs šai jaukajai rotaļlietai esam atraduši pavisam apgriezenisku pielietojumu.

Vai atceraties Viktora Igo "Kozeti", viņas sapnis bija lelle. Katrai meitenei ir mīļākās lelles un ir sapņu varone princese, bet tad paiet bērnība un mazā meitene kļūst par sievieti un sāk domāt par saviem bērniem.

Bet, lai cik savādi neskanētu, vai nu vecuma iespaidā, vai tā ir vientulība, vai patiesi slimība, ir sievietes, kas nekad neizaug un nekļūst par pilnvērtīgu sievieti.

Skan skaudri, bet tā tomēr ir. Kādu laiku atpakaļ dzirdēju par to, ka Amerikā ir pilsēta, kur katru gadu pulcējas leļļu fanes, neatkarīgi no vecuma, viņas ģērbjas un krāsojas kā lelles. Sešdesmitgadnieces un vecākas velk kuplus svārciņus, krāsojās kā lelles un sien astītes. Pavisam godīgi man tas liekas perversi.

Ļoti lieli popularitāti ir ieguvušas tā saucamās 

 

Atdzimušās lelles

 

Tās ir lelles, kas atgādina mazu bērnu ar raudāšanu, sirdspukstiem  un visu citu, kas raksturīgs mazulim, tādus bērnus vadā ratiņos un aprūpē kā īstus bērnus. 

Arī līdz mums ir atnācis mazo lellīšu sindroms. Kas tas ir- pieaugušo nepiepildītie sapņi. Sajūta, ka esi nenovērtēta, tapēc par katru cenu jāapmierina savas ambīcijas. No maza bērna tiek iztaisīts manekens, vai dzīvā lelle, arī tam ir sava cena, viss kā pieaugušā pasaulē. Mazulīte tiek ģērbta, pucēta, rādīta citām lielām tantēm, ir iespēja palielīties, cik man ir skaista dzīva lellīte.

 

 

 

Vēl kāda īpatnība, populāras ir arī šādas lelles, ja godīgi, vienkārši šausmas, bet tādas pērk un kādam tas arī patīk.

lelle vampīra bērns

 

 

Lai kļūtu slavena, var kļūt par lelli, bet par kādu cenu. Pasaulē zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki veic neskaitāmas plastiskās operācijas, lai kļūtu līdzigi savam elkam.

 

Dzīvās lelles

 

Protams, ka kolekcionāri ir bijuši vienmēr un lelles kā kolekcijas objekts man ir noteikti saprotams. Bet lelle, kas  aizstāj dzīvu bērnu, vai sešdesmitgadniece lelles drēbēs, man liekas nepieņemami.

Manā bērnībā ieejot veikalā, lellītes bija līdzīgas viena otrai, bet viņas bija mīļu sejiņu, tagad, lai atrastu lelli, kas atgādina lelli, nevis mazu riebeklīti ir diezgan jāpiepūlās. 

Topa augšējos plauktus ieņem mūsdienu Populārās lelles, kas ar savu zilo seju atgādina mironi un tādas mēs piedāvājam bērniem. 

 

Kad paskaties veikalā uz lellēm, vienas ar lielu ūdensgalvu un nesamērīgu rumpi, citas ar izvalbītām acīm, nerunājot par monstru lellēm un citiem briesmoņiem, pat bēbīša sejiņas reizēm ir tādas, ka naktī pamostoties var nobīties. 

Gribētos saprast, ko domā šo leļļu ražotāji un pēc kā vadās vecāki, kas nosaka šo pasūtījumu popularitāti. Kas ir tas vadītājspēks, kas liek pieaugušai sievietei palikt par bērnu. Kāpēc, mīļākas ir lelles nevis dzīvs bērniņš. Lellītei ir jābūt , kam mīļam, bet mums piedāvā pārveidotu izkropļojumu. 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
vecsprofils 10. jūlijs 2013 12:28

Piekrītu raksta viedoklim un komentāriem. Lelles bija arī manas mīļākās rotaļlietas. Bārbiju bums mani neskāra, jo piedzimu vēl PSRS, agrajos neatkarību gados Bārbiju LV nebija, pirmā, kas ko līdzīgu atgādināja bija Vendija, kura arī nonāca manā īpašumā, pēc tam Stefija. Bārbijas nāca jau vēlāk, kad uzsāku skolas gaitas. I tā man viņas nešķita tik ļoti pievilcīgas, cik tās bēbju imitāciju lelles, kuras bija arī manas mīļākās lelles. Īstu bēbju lielumā, gutaperča rokām, kājām un galvu, vēders mīksts sabāzsts ar vatei līdzīgo un seja skaista, mīlīga, nevis saviebta un neglīta kā šodien var novērot. Līdz gadiem 12 noteikti ar pāris draudzenēm bijām apmātas ar tām, tēlojām mammas līdz sīkumam, pirkām īstus pamperus, humpalās un veikalos īstas drēbes mazuļiem. Citreiz no malas cilvēki domāja, ka uz rokām turu māsiņu vai brālīti :D Šī bēbju lelle joprojām ir vēl mājās un atgādina par skaisto bērnību, patiesu un īstu.

Piekrītu par to, ka šodien leļļu jēdziens ir izkropļojies. Manā skatījumā lelle ir skaista - padomju laikos ražoja skaistas lelles, mammai uz 18 gadiem uzdāvināja lielu (garums tā ap 60cm noteikti) plastmasas lelli, biezi, viļņaini mati ar čolku, mīlīga sejiņa, gaiši zilas acis un skaista kleita ar šortiņiem. Tā lelle bija kā etalons skaistumā.
Bet tagad, kā jau minēts - vai nu Bārbiju kults, vai arī briesmoņu lelles - milzīgas galvas, neproporcionālas acis, pretīgas saviebtas grimases...

Rebeka 10. jūlijs 2013 11:08

Tā kā man aug puika, par leļļu tēmu līdz šim nebiju pat aizdomājusies... Vienģi reklāmas redzētas ar tām monstru lellēm...

Puikam topā Bbleidi un bakugani... Tās japānu multenes nav no sakarīgākajām, tači pašas rotaļietas nešķiet nekas ļauns... vilciņi kas griežas ir bijuši visos laikos bērniem, tāpat kā šautenes un pistoles puikām....

Bet cenas visam ir dramatiskas.... Puika prasīja Iron menu.... tas ir parasta plastmasas statuja, pat ne skaņas ne gaismas... un maksā 10ls... vienkārši plastmasas gabals... Tās mantas kurām ir efekti vispār ir astro summās...

Linduchy 10. jūlijs 2013 09:54

Pasaule iet sviestā...tikai ar to var izskaidrot pieaugošo popularitāi zombīšu filmām...un ja reiz zombīši, vampīri un visādi tādi mošķi ir tik populāri, rotaļlietu industrija uz to reaģē, piedāvājot šādas šaušalīgas lelles :(
Man bērnībā ļoti patika spēlēties ar lellēm - sākumā tās bija bēbīšlelles, vēlāk jau Bārbiju ēras sākums. Tagad, kad man jānopērk kādas draudzenes meitiņai lelle, tiešām pārņem skumjas. Pirmkārt, jau Tevis minētās šausmu lelles ir vairumā...un bērniem tiek ''potēts'', ka tās ir tās foršākās :( Otrkārt, leļļu cenas - sorry, bet nu normālu lelli, kas izskatītos pēc skaistas lelles, nevis izniruma no šausmu filmas, maksā vidēji 50Ls un uz augšu...nu labi, dažas versijas Bārbijām var arī par 30Ls nopirkt. Cilvēkam, kam ir nauda makā, ok...bet tiem, kas strādā par minimālo algu...viņi tak tādu lelli pat atļauties nevar, tad nu pērk visādus briesmoņus :( :( :(
Par 60gadīgām lellēm un tām, kuras taisa entās plastiskās operācijas, lailīdzinātos Bārbijām - nu te nu es varu tikai pasmaidīt...ak, nabaga sievietes :D