Randiņstāsti

Ardlem
Ardlem 29. septembris 2015 18:21
2491

Uz randiņiem es sāku staigāt vēlu, aiz muguras jau bija ne visai veiksmīga laulība un sava pieredzes bagāža. Ja parasti meitenes "noraujas", tiekot no vecāku uzraudzības prom, sākot mācīties arodskolās vai augstskolās, tad es "norāvos" ap gadiem 30. 

Iesākums, kā jau mūsdienās visbiežāk pierasts, - iepazīšanās portāli un sarakstes tur. Un tad ar dažiem interesentiem sekoja arī randiņi. Tātad - 

randiņš nr.1. Esam jau kādu laiku sarakstījušies un šķiet, ir pienācis laiks satikties, it sevišķi tāpēc, ka abi apmēram vienā laikā varam būt kādā pilsētā netālu no Rīgas. Sarunājam kafejnīciņu, kurā satikties. Ok, pirms randiņa ir tak jāuzpošas! Tā nu mierīgā garā draudzene lako man nagus, līdz... es paskatos pulkstenī un secinu, ka līdz norunātajam randiņam ir... ne vairāk, ne mazāk kā 5! minūtes! Sāku stresot, draudzene mierina - neuztraucies! Meitenēm labais tonis ir mazliet nokavēt! - un turpina darboties ap maniem nadziņiem. Beidzot nagi ir kārtībā un es ķeros pie matiem. - Aīiii! Es aizmirsu Tev pateikt, ka nagiem kādu brīdi ir jānožūst! - draudzene pagūst iesaukties un nagu izdaiļošanas procedūra var turpināties, jo, darbojoties ar matiem, esmu tos nobružājusi - jāglābj, kas vēl glābjams :D Kādā brīdī atskan telefonzvans - Vai Tevi vēl ilgi gaidīt? - Es jau skrienu, drīz būšu!... Pēc kādas pusstundas aizelsusies ienesos norunātajā kafejnīcā - hmmm... kurš tad tas vīrietis varētu būt? Pie galdiņiem sēž tikai divi - viens ir vecāks kungs gados /nebūs īstais, nevar būt, ka mans kavalieris, mani gaidīdams, būs tā novecojis :D /, otrs runā pa telefonu. Varbūt viņš? Neuzkrītoši nodefilēju gar viņa galdiņu. Nekādas reakcijas. Eh! Laikam labais tonis tomēr nav nokavēt veselu stundu! - nodomāju un dodos laukā no kafejnīcas. Atskan vēl viens zvans - nu, kur tu esi? - Kafejnīcā. - Ok, paliec tur, es jau eju! - un redzu, ka no mašīnas izkāpj kāds vīrietis. Neveikli sasveicināmies, iejam kafejnīcā, izvēlamies kūkas un kafiju, un galdiņu. Saruna ķeras, nekādi negrib risināties vaļā tas kamolītis. Tā nu neveikli parunājam par vīrieša hobijiem - medības un makšķerēšana, vīrieša darbu - militārā sfēra, vīrieša bērnību un skolas gadiem.... Pieklājības 15 minūtes izturu un tad saku, ka man jāiet. - Mēs vēl satiksimies? - jautā viņš. - Hmmm, nez vai... - esmu izvairīga. - Tev ir bail no manis? - Nē. -Tad kāpēc nesatiksimies? .... Kamēr es mēģinu atrast maigāku atrunu, viņš cenšas pajokot - Tev ir bail no manis? Nebaidies, es nekožu! - Kas zin, varbūt jau kādu esi ne tikai nokodis, bet arī apēdis?! :D - Jā, veselas septiņas! - Nu re, es astotā nevēlos būt! Izsmejamies un ejam katrs uz savu pusi. Otrā dienā saņemu no viņa sms ar paldies par tikšanos. Sīkums, bet patīkami. Sarunas gan vairs neraisās un viņš pazūd no mana sarunu biedru loka.

randiņš nr.2. Atkal neta sarakste. Šoreiz indietis. Ārsts, kas mācās Rīgā. Tā kā mani Indija saista, tad nu vārds pa vārdam un pēc kādiem trim mēnešiem nolemjam, ka gribam satikties klātienē. Randiņu sarunājam Rīgā. - Kā es tevi atpazīšu? - Man vienīgajam būs tumša ādas jaka..... Ok, esmu norunātajā vietā, nevienu tumšā ādas jakā neredzu. Lēnām pastaigājos, līdz mani uzrunā kāds vīrietis tumsnēju sejas ādu, bet... gaišā jakā :D Izrādās, ir gaidītais. Īsti nevaram izdomāt, ko lai pasāk? Labi, iesim sameklēsim kādu kafejnīciņu, padzersim tēju, parunāsimies.... Runājamies, kamēr aizrunājamies līdz tam, ka viņš vēlas mani pacienāt ar mājās gatavotu vistu karijā. Indiešu ēdieni man ir sveša lieta, ko labprāt izbaudītu, tāpēc dodamies pie viņa uz mājām. /Meitene, kur gan palicis tavs skaidrais saprāts šai brīdī? (giggle)/. Kad esam pie viņa mājas, mani lūdz mazliet uzgaidīt - viņš apskatīšoties, vai saimniece ir savā dzīv0klī... /Meitene, tev vēl ir iespēja mukt ko kājas nes :D/. Saimnieces dzīvoklī nav, līdz ar to mēs varam iet. Dzīvoklī vīrietis uzliek mūziku /mantras! mmmm..../ un aiziet gatavot vistu. Gluži vai neticami! Kamēr izlūkoju apkārtni - šādas tādas indiešu dievu figūriņas, dažas gleznas..., vīrietis atgriežas un saka, ka diemžēl vistas nebūs, jo viņš to neesot nopircis. Mazliet joku un spriedze kļūst taustāma... Saprotu, ka man ir tikai viena izeja - ļauties... Nu ko, bija interesanti :D Bet vīru indieti gan vairs negribu, no tās apmātības šis vīrietis mani ir ātri izārstējis (giggle)

randiņš nr.3. Uz šo randiņu braucu kopā ar vienu no saviem bērniem. Drošs paliek nedrošs, vismaz kāds atkāpšanās ceļš :D Mazliet paklīstam pa Veccrīgu, pusdienojam Lido /samaksāt par manām pusdienām vīrietis pat nepiedāvājas/, izpētām kādu bērnu spēļu laukumu un es dodos mājās. Manā redzes lokā šis vīrietis joprojām ir palicis, ik pa laikam parunājamies, kā nu kuram iet?

randiņš nr. 4. Iepazīstamies ne tik tradicionāli - kādās holodinamikas nodarbībās. Uz katru nākamo nodarbību, zinot, ka viņš tur arī būs, gribas būt skaistākai un manā arsenālā sāk parādīties skropstu tuša un lūpukrāsa... Arī apģērbs tiek izvēlēts apdomīgāk, lai pievērstu uzmanību. Nodarbībās aizvien biežāk gluži neviļus tiekam vairāk kopā un... kādā vakarā pat piedzīvoju orgasmu no tikai skatīšanās viņam acīs. Pārrunājot nodarbību, viņš atzīstas, ka ir juties līdzīgi. Skaisti...  Kādā pievakarē pēc nodarbības vīrietis piedāvājas mani pavadīt līdz naktsmītnei. Ejam pa naksnīgo Rīgu, mazliet runājamies, līdz viņš atzīstas, ka es viņam ļoti atgādinu viņa jaunības mīlestību, pasaka man paldies, ka esmu viņu dziedinājusi /jo tās attiecības ir beigušās ne visai jauki/, un novēl man laimīgu dzīvi, viņš vairāk uz holodinamikas nodarbībām neiešot, jo jūtot, ka tā var sagraut savu laulību, bet to viņš nevēlas. Eh! 

randiņš nr. 5. Gadu sarakstāmies, visu vasaru sazvanāmies un beidzot vasaras beigās nolemjam satikties. Pie jūras. Uz tikšanos braucu ar domu - ieraudzīšu, secināšu, ka nav mans tips un viss beigsies. Aizbraucu, ieraudzīju... pazudu viņa apskāvienā. Stunda aizskrēja kā sekunde, un tai laikā pazuda viss - i laiks, i telpa, i apkārtējie cilvēki, bija tikai jūra, viņš un es. Šīs attiecības gan es pārtraucu pati, un mūsu atvadas arī bija tik pat skaistas kā pirmā tikšanās reize - arī pie jūras. Jā, ik pa laikam mēs turpinām sazināties, bet... 

randiņš nr. 6. Viņš brauc pie manis.... Rezultātā ir trīs skaisti, bet emocionāli ļoti saspringti attiecību gadi un mazā meita :) /paldies viņam par to (hug) /

Šķiet, ka nu pēc kāda laika, kad sadziedēšu savu salauzto sirdi un ievainoto pašlepnumu, varēšu atsākt savu randiņošanas otro raundu :D Cerams, ka tas būs veiksmīgāks :)  

Konkurss - Sapņu vīrieša medībās

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies