Ragana? RaGana!

Ardlem
Ardlem 4. marts 2016 09:51
2628

Šķetinot bērnības atmiņas, pirmā spēcīgā sieviete, ar kuru es sastapos, bija… jā, nekas cits kā – Ragana!

20160304094533-48524.jpg

Skolas pirmajās klasēs mēs ar meitenēm bieži spēlējām dažādas lomu spēles un man parasti iekrita šī raganas loma. It kā ļauna, it kā biedējoša, it kā šausmīga, tomēr tai pat laikā tik pat pēc laimes alkstoša kā princeses. Šais rotaļās manis atveidotā ragana parasti ārdījās ne ļaunuma dēļ, bet gan tāpēc, ka nezināja, kā savādāk iegūt laimi? Es tik ļoti gribēju būt labā raganiņa…

Arī vēlāk raganas tēls ir tas, kas mani ir spēcīgi iespaidojis, bet nu jau ragana kā vieda sieviete, kas zina tos noslēpumus, kuri citiem neatklājas. Sieviete, kas skrien ar vilkiem. Sieviete, kas apzinās savu spēku un prot to izmantot. Sieviete, kas ir brīva savā garā. Sieviete, kas zina, kurai visa ir gana –  Ra- Gana! Saules gana, laimes gana, spēka gana, vieduma gana…. /Ra – senajā ēģiptiešu mitoloģijā Saules Dievs/. 

20160304094653-88481.jpg

Tīnes gados manās rokās nokļuva M. Mičelas grāmata Vējiem līdzi. Tās galvenā varone Skārleta O Hāra man iepatikās jau no pirmās ainas.  Šķiet, ka reiz es pat domrakstu rakstīju par viņu, kā par sievieti, kas mani iedvesmo. Spēcīga, valdzinoša, drosmīga sieviete, kas nebaidās kāpt arī pār līķiem, lai sasniegtu vēlamo, bet tai pašā laikā arī maza meitene, kurai ir nepieciešams atbalsts un maigums, bet tā…. nav.  Jo viņa pati to nespēj pieņemt. Skārletā es daudz ko saskatu arī no savām iekšējām pretrunām. Un viņas slavenais teiciens – par to es domāšu rīt! /Vajadzēs vēlreiz izlasīt šo grāmatu…/

Manas dzimtas sievietes – mana spēka devējas. Un arī manu risināmo jautājumu iniciētājas. Vecmāmiņa – viņa apprecējās vēlu /šķiet, ka bija jau 40 gadi/, piedzima četri bērni /ik pa diviem gadiem/, un, kad dzima jaunākais dēls, viņa zaudēja savu vīru. Viņš pakārās, kamēr vecmāmiņa bija slimnīcā. Izvilkt vienai četrus bērnus tai laikā nebija viegli. Es savu vecmāmiņu atceros kā sev vistuvāko cilvēku, jo viņa faktiski izaudzināja arī mani. Bieži velku paralēles savai dzīvei ar vecmāmiņas noieto ceļu. Un ir momenti, kas tik skaudri atkārtojas…  Krustmāte – sieviete, kurai es gan esmu centusies līdzināties, gan esmu kādā momentā nesapratusi, kāpēc viņa tā rīkojas? Sieviete, kas izskaidroja daudzas mulsinošās meitenes pieaugšanas lietas manos pusaudzes gados.  Sieviete ar savu viedokli. Mamma – pašaizliedzīga uzupurēšanās citu labā un nemitīgs darbs. Saistībā ar mammu, man ir ambivalentas sajūtas. Bet tas tā laikam ir daudzām mammām-meitām.  Kopumā es lepojos ar savu mammu!

Un tad ir īpašības, kas mani saista sievietēs, neorientējoties uz kādu konkrētu sievieti. Tātad – mērķtiecība /varbūt tāpēc, ka manis pašas mērķtiecība ir visai izplūdusi?/, neordināra domāšana, drosme. Šīs kategorijas es cenšos ieaudzināt arī sevī, līdz ar to ir iedvesmojoši tās saskatīt citās sievietēs. 

Zinu, ka pienāks laiks, kad mani ļoti spēcīgi iedvesmos tā sieviete, kuru es katru rītu redzu spogulī. Tā būs! Jo es tā gribu! 

p.s. bildes no neta dzīlēm

8. marta konkurss

20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 5. marts 2016 15:29

Paldies par blogu. Bija interesanti lasīt :)

DADZABITE 5. marts 2016 11:08

Man ar tām raganām līdzīgi kā tev. Bērnībā viena no mīljākajām grāmatām bija "Mazā raganinja".

Shalako 4. marts 2016 14:56

Ļoti interesanti bija palasīt! Raganas tēls izbrīnīja visvairāk, neparasti! :)

Nikte 4. marts 2016 13:04

(Y)