Puisēns un Nisse Nisesons.

Autors: Kerstyna, 2013. gada 11. septembris, 07:59:14
Puisēns un Nisse Nisesons.

Mazais ķipars klusītiņām darbojās ar savām spēlmantiņām, kad pēkšņi izdzirdēja,ka viņu kāds uzrunā...  "Ei! Puika! " 

Tā nebija mamma un tas nebija arī tētis. Balss skanēja kaut kur no sienas,no kādas zara vietas.. Puikas skatiens ciešāk  pievērsās sienai un viņš ieraudzīja dīvainu radību - tādu kā mazu cilvēciņu,tikai ar asti!  Kā Maksim,mazajam runcim.... '

"Sveiks, es esmu Nisse Nisesons, un ,kas esi tu, es zinu,es jau par tevi zināju pirms tavi vecāki par tevi uzzināja. Mēs visu zinām agrāk": teica Nisse,  un iekārtojās ērtāk zara vietā. Viņš bija gauži sīks, bet tomēr labi redzams, mazu krunkainu sejiņu un pelēku pušķainu bārdu..

Puika pamāja viņam ar roku, uzsmaidīja  un vaicāja:" Vai tu te dzīvo? Mamma neteica,ka te vēl kāds dzīvo..."

Nisse pakasīja savu degungalu,  un tad teica: " Redzi,mēs te dzīvojam jau ļoti sen un ļoti daudz ko redzam un zinām, bet cilvēki par mums bieži nemaz nezin,bet Tava mamma gan zina..." Nisse jautri nogrudzināja.

"Paties??", pārsteigts pārvaicāja puisēns, un kā viņa to zina?"

"Nu, tas bija kādas vasaras atpakaļ":  teica Nisse. Tava mamma un tētis dzīvoja citā mājā, kur dzīvo mana krustmāte Borgena un brālēns Matiass. Reiz tava mamma gribēja rīvēt kartupeļus, bet mana krustmāte bija aizņēmusies kartupeļu rīvi...uz atdošanu,protams,mēs nekad neko neņemam pavisam,  pasmaidīja Nisse, un turpināja stāstu . Mana krustmāte arī gribēja sarīvēt kartupeļus... Mēs ar Matiasu gardi izsmējāmies,kad noskatījāmies kā tava mamma meklē rīvi pa  visu virtuvi un dusmojās.  Tad krustmāmiņa nolika rīvi atpakaļ, tava mamma to atrada,  un  vēlāk teica tavam tētim, ka mājās dzīvo Nisse.  Es domāju,ka tavi vecāki zina,ka mēs te tagad tā runājamies,  un viņi par to nemaz neuztraucās.... 

 Nisse apklusa, tad domīgi turpināja-  Cilvēki ir drusku jokaini, manuprāt,kamēr mazi, tikmēr visu prot   - runāties ar dzīvniekiem un mājas gariņiem, bet tikko sāk runāt, tā neko vairs neprot, Nisse bēdīgi pašūpoja galvu - tu arī iemācīsies runāt un aizmirsīsi, ka kādreiz pazini mani un saprati arī ,ko kaķis saka....

Puisēnam palika tik skumji, ka tas sāka gauži raudāt un vecākiem nenācās viegli to mierināt, tik mammas rokās guļot tas piemiga, un sapnī atkal satika  mazo mājas gariņu Nissi Nisesonu.

 

Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver arī SAVU blogu!