Puisēns un Nisse Nisesons.

Kerstyna
Kerstyna 11. septembris 2013 07:59
2101

Mazais ķipars klusītiņām darbojās ar savām spēlmantiņām, kad pēkšņi izdzirdēja,ka viņu kāds uzrunā...  "Ei! Puika! " 

Tā nebija mamma un tas nebija arī tētis. Balss skanēja kaut kur no sienas,no kādas zara vietas.. Puikas skatiens ciešāk  pievērsās sienai un viņš ieraudzīja dīvainu radību - tādu kā mazu cilvēciņu,tikai ar asti!  Kā Maksim,mazajam runcim.... '

"Sveiks, es esmu Nisse Nisesons, un ,kas esi tu, es zinu,es jau par tevi zināju pirms tavi vecāki par tevi uzzināja. Mēs visu zinām agrāk": teica Nisse,  un iekārtojās ērtāk zara vietā. Viņš bija gauži sīks, bet tomēr labi redzams, mazu krunkainu sejiņu un pelēku pušķainu bārdu..

Puika pamāja viņam ar roku, uzsmaidīja  un vaicāja:" Vai tu te dzīvo? Mamma neteica,ka te vēl kāds dzīvo..."

Nisse pakasīja savu degungalu,  un tad teica: " Redzi,mēs te dzīvojam jau ļoti sen un ļoti daudz ko redzam un zinām, bet cilvēki par mums bieži nemaz nezin,bet Tava mamma gan zina..." Nisse jautri nogrudzināja.

"Paties??", pārsteigts pārvaicāja puisēns, un kā viņa to zina?"

"Nu, tas bija kādas vasaras atpakaļ":  teica Nisse. Tava mamma un tētis dzīvoja citā mājā, kur dzīvo mana krustmāte Borgena un brālēns Matiass. Reiz tava mamma gribēja rīvēt kartupeļus, bet mana krustmāte bija aizņēmusies kartupeļu rīvi...uz atdošanu,protams,mēs nekad neko neņemam pavisam,  pasmaidīja Nisse, un turpināja stāstu . Mana krustmāte arī gribēja sarīvēt kartupeļus... Mēs ar Matiasu gardi izsmējāmies,kad noskatījāmies kā tava mamma meklē rīvi pa  visu virtuvi un dusmojās.  Tad krustmāmiņa nolika rīvi atpakaļ, tava mamma to atrada,  un  vēlāk teica tavam tētim, ka mājās dzīvo Nisse.  Es domāju,ka tavi vecāki zina,ka mēs te tagad tā runājamies,  un viņi par to nemaz neuztraucās.... 

 Nisse apklusa, tad domīgi turpināja-  Cilvēki ir drusku jokaini, manuprāt,kamēr mazi, tikmēr visu prot   - runāties ar dzīvniekiem un mājas gariņiem, bet tikko sāk runāt, tā neko vairs neprot, Nisse bēdīgi pašūpoja galvu - tu arī iemācīsies runāt un aizmirsīsi, ka kādreiz pazini mani un saprati arī ,ko kaķis saka....

Puisēnam palika tik skumji, ka tas sāka gauži raudāt un vecākiem nenācās viegli to mierināt, tik mammas rokās guļot tas piemiga, un sapnī atkal satika  mazo mājas gariņu Nissi Nisesonu.

 

Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver arī SAVU blogu!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 11. septembris 2013 21:22 Nikte

Lasījusi neesmu, nevaru spriest, bet nises jau ir skandināvu mājas mītnieki un es biju Norvēģijā.

Nikte 11. septembris 2013 20:26

Vai vismaz kaut kas no Lindgrēnes repertuāra ;)

Nikte 11. septembris 2013 20:06

Manuprāt tas ir gabaliņš no grāmatas "Rūķītis Nils Karlsons"

Ivetta 11. septembris 2013 18:53

Ahhh...pietrūkst man tāda iztēle :$

Kerstyna 11. septembris 2013 16:00 Spotorno

Paldies:$

Linduchy 11. septembris 2013 12:40

Ja tev mājās pazūd zeķes, tev vajag kaķi! http://www.youtube.com/watch?v=wTaXI9LUugc
Mums arī mājās ir gariņš...viņam speciāli virtuves skapītī turam našķus, lai nekonefenderē un labi uzvedas :D

vecsprofils 11. septembris 2013 12:18

Haha, es iedomājos tieši to pašu, ko Rebeka! ;) Tev tiešām vajadzētu apkopot savus rakstu darbiņus, vai pievērsties šai lietai nopietnāk par blogošanu, nu ļoti laba tev iztēle :) (Y)

lotte 11. septembris 2013 10:29

jauki! :)

Rebeka 11. septembris 2013 09:57 Kerstyna

Par rīvi es ticēju uzreiz, labi, ka atdeva. Manējie gan savāc zeķes pa vienai no pāra un nenoliek atpakaļ ilgi :D

Kerstyna 11. septembris 2013 09:42 Rebeka

Ak, tas tikai ekspromts :) Bijām Norgē, kalnosa dzīvojām, mājiņā, kur visas sienas, grīda un griesti apšūti ar egles dēlīšiem. Viendien skatos kā mans puika koncentrējies skatās uz kaut ko sienā, smaida, vicinās ar roķelēm un mani nemaz nedzird.... Un stāsts par rīvi ir īsts, tā tiešām notika :)

Rebeka 11. septembris 2013 09:26

Kolosāli, tev Kerstyna vajadzētu rakstīt bērniem pasaku grāmatas :)

ladyme 11. septembris 2013 08:38

(F) jauks stāstiņš :)