Esmu secinājusi, ka mani ļoti piesaista, tā dēvēts, uzticīgā vīrieša tēls, ar noteikumu, ka viņš tāds tiešām ir, nu kaut vai uz gadu, bet uzticīgs! :)
Tas, cik viņš sabiedrībā eleganti aplido savu dāmu. Tas, kādas sarunas par viņu klīst starp viņa paziņām, ko viņš savas sievietes labā ir paveicis, vai kā palutinājis. Tas, kā viņš atsaka kārtējai bikšu medniecei ar tekstu "esmu kopā ar mīļoto sievieti, lūdzu, pat nemēģini". Tas, kā viņš ikdienas staigā iedomājas par sievieti un izdomā, kā viņu varētu pārstaigt vai iepriecināt tāpat vien. Tas, cik viņš savaldīgi un saldi samīļo savu sievieti, kad viņa sievišķā aizdomīgumā apvaino viņu nevainīgā darba vajadzībām nepieciešāmā paflirtēšanā u.tml.
Un visseksīgākā ir doma pati par sevi, ka viņš nekrāpj savu sievieti, pat visizaicinošākajās situācijās. Pieļauju, tas šķiet kaut kas ārkārtējs un vienlaikus pikants, jo tādi vīrieši mūsu sabiedrībā ir luksuss un ekstra. Bet labas lietas/cilvēki ir vienmēr apbrīnas vērts objekts. Un arī iekāri rosinošs objekts...es viņu gribu sev..., bet viņš nebūs mans, kas vēl vairāk uzkurina :)). Izklausās pēc tāda liktenīgā vīrieša tēla, ne?
nezinu ka, bet tieku. Tacu ienveidiba jau ir apnikusi un gribas ko jaunu,...
Es pat reizem viņu pakaitinu,kad reizēm drusku vēlāk ierodās no skolas,saku-nu atkal brūtes mājās izvadāji un tad viņš dusmojas un stāsta cik es viņam laba,ka netaisoties ielaisties ar citam utt..
Tas nudien ir seksīgi
Patīk, kā viņš liek man justies seksīgai un mīlētai - ikdienā iečukst kaut ko austiņā, pasaka kādu komplimentu skaļi, noglāsta, apskauj, iedod buču vai vienkārši paska "mīlu Tevi". ļoti patīk, ka viņš nebaidās izrādīt savas jūtas, emocijas, arī sabiedrībā.
Patīk, kā viņš aizstāv mani... Lai tik kāds pamēģina kaut ko pateikt par mani... uh, uzreiz dabūs dzirdēt...