Konsultē Sieviešu kluba eksperte Solvita Vektere, geštaltterapeite.

Foto: Māris Lapiņš, www.mlstudio.lv
Atteikšanās no pašas bērniņa noteikti ir grūtākais dzīves lēmums. Bet dzīve turpinās arī pēc aborta. Tev ir jāspēj izlūgties piedošana sev vai Tam Augstākajam, kas vada ikvienas mūsu dzīvi. Galu galā, ja reiz pieņēmi tik sāpīgu lēmumu, tev noteikti bija pietiekami svarīgi iemesli.
Pirmais solis ir meklēt piedošanu. Ja esi ticīga sieviete, nekautrējies doties bieži uz baznīcu, runāties ar Dievu un izlūgties piedošanu Viņam. Lielisks atbalsts grūtā brīdī var būt arī tavs mācītājs. Meklē iespēju ar kādu izrunāties par šo tik jutīgo un sāpīgo tavas dzīves lēmumu. Iespējams tev būs nepieciešama konsultācija pie psihologa. Tev ir jāapzinās, lai arī cik tev bija labi nodomi, lēmumu pieņemot, esi kļūdījusies un nu savu kļūdu jāatzīst un jānožēlo.
Brīdī, kad atnāk piedošana, dzīvi turpināt ir daudz vieglāk. Bet rēķinies – tas būs ilgstošs process. Citreiz sev pa īstam izdodas piedod tikai tad, kad iestājusies otrā grūtniecība – tā, kuru esi nolēmusi saglabāt. Jā, tā psiholoģiski būs ļoti smaga, jo saasināsies aborta nodarītās sāpes. Bet arī sāpes ir jāizdzīvo. Ir jāļaujas piedošanas periodam. Tikai tad nāks piedošana un iespēja turpmāk dzīvot mierīgāk.
Arī tev ir nācies pieņemt tik sāpīgo lēmumu par abortu? Kā tu tiki galā ar jūtām, kas sekoja pēc tam? Varbūt joprojām pa īstam no tām neesi atbrīvojusies un vēlies par to parunāt? Nekautrējies, bet meklē palīdzību! Esam gatavas uzklausīt.
Foto: Flickr.com
Kintija Bulava

Dzīvē visādi gadās..
Vienīgais neatbalstu abortu kā kontracepcijas līdzekli (kad katru reizi ka paliek stāvoklī taisa abortu)!
Es arī neatbalstu abortus, kā izsargāšanās metodi, bet reizēm tie izglābj sievietei visu dzīvi. Man tā bija. Esmu bijusi baznīcā, likusi svecīti un izlūgusies piedošanu DIEVAM. Nu jau 2 gadi pagājušu UN es vairs par to nedomāju, bet sirds dziļumos, to neaizmirsīšu nekad!!! Jo man būtu 2 bērniņi- bet joprojām ir tikai viens.
Jūs padomājiet,kas būtu,ja tās sievietes,kas taisīja abortu nebūtu to darījušas,bet piedzemdējušas un pametušas,izmetušas,vai tam līdzīgi...Vai tas būtu labāk? Vai tad būtu mazāk ciešanu bērnam???
Nekad nēesmu domājusi,ka aborts ir izzeja vai kas labs un atbalstāms,bet ir gadījumi,kad tiešām labak tomēr izvēlēties šo grūto lēmumu,spert šo soli,tomēr ir tādi gadījumi,lai arī kā citas te visādi cenšas iestāstīt,ka labak jebkurā gadījumā dzemdēt.
Nenosodu tās sievietes, kuras ir veikušas abortu, tas noteikti ir fiziski un emocionāli ļoti smagi, bet ir reizes, kad citas izejas nav..Bērniņš prasa ļoti daudz...gan fiziski, gan garīgi, daudzas sievietes tam nav vienkārši gatavas...puiši bieži ir gļēvuļi un atstāj visu izvēli uz sievietes pleciem...Nezinu vai es vēlētos, ka mans bērniņš staigā pusbadā, noskrandušās drēbītēs, jo nav naudas, lai nopirktu ēst vai atjaunotu garderobi mazajam...skriet strādāt sievietei arī ne vienmēr ir iespēja...un ja tā, tad kāda jēga vispār bija laist mazo pasaulē, ja mamma tā pat visu laiku strādā??
Šī tēma,manuprāt, ir ar diviem galiem...un nevienu nenosodu, katra dzīve ir paša darīšana...Mēs paši esam Dievi savā ikdienā...un sievietēm,kuras to ir izdarījušas, nevajadzētu ielaist savā sirdī un prātā to sieviešu ļaunās runas..slepkava...kā Tu tā varēji.. cietsirdīgā...
Viriesi sauc mus par cietsirdigam, bet cik viriesi pasi neliek iet to izdarit?Cik no vinjiem, kas ir palidzejusi so dzivibinu sagadat, vispar neliekas ne zini par meiteni, kas stavokli palikusi, un tas nav cietsirdigi?
Es pati paliku stvokli 18 gadu vecuma, ne jau tapec ka nebuutu izsargajusies, tas vienkarsi ta notika, ar visu izsargasanos, puisis par to nelikas nezinis es biju viena uz pasaules, bez gimenes atbalsta, par tadam socialam majam taja laika nebija ne jausmas!Arsti pat nemeginaja parliecinat par pretejo!Es sevi neataisnoju, bet ar savu izveli un sekam sadzivoju es un neviens mani nenosodis!!!
Pati isti gala ar to nesmu tiksi,vieglak palika, kad ar kadu gudru ginekologi izrunajam visas sis lietas un vinja bija vieniga kas beidzot mani nenosodija, lai arii ir zolida vecuma, vinja man ieteica aiziet uz gimenes kapiem un aizdedzinat sveciti un atvadities no berninja, to izdariju un mazliet ap sirsninju vieglak palika, bet tas vienmer bus kopa ar mani!
soory-kniebjas,bet nepadoma un del sitas bezatbildibas cik tukstosu lv berni saules gaismu neredz..ja man,ta sliekas tragiski.
esmu dzirdejusi ko runa viriesi par so temu--vini ir soka,ka sievietes ir tik cietsirdigas.
man pretigi no tadam,ka tu sievietem.slepkavas un citu vardu nav.
es ari ieteiktu paklausities sirdpukstus un paradit so filmu,lai vinu psihe iespiezas un lidz muza galam murgo.
Materiālie apstākļi nav attiiasnojums aborta veikšanai. Dzīvē viss var mainīties. Bagātie visu var zaudēt vienā dienā, bet trūcīgajiem apstākļi var uzlaboties. Katram cilvēkam sava misija dzīvē. Neuzņemsimies Dieva lomu - kam dzīvot, kam nē.
kadas tiesibas dot nogalinat bernu--slepkavas!pirms taisat abortu pajautajat vinam!
ir tads video kur taisa abortu un bernins beg no adatas un vel nezin kadam knaiblem,kad salauz kaulus un ir uzfilmets ka visn kliedz....blaaaaaaaa,pradit tadu video sievietem un pasam kaulus salaust.sekss visam mums patik,tad nesat atbildibu.
domajat ar galvu,ne vienu vietu!