Tā stāsta, ja cilvēkam no kaut kā ļoti ļoti bail, viņš iepriekšējā dzīvē ir nomiris šādos apstākļos.
Es, piemēram, baidos no haizivīm. T.i.kad redzēju tās akvārijā, viņas mani nebiedēja, bet kad eju peldēties..pie tam, ne obligāti okeānā.
Tā var būt jūra vai pat upīte vai ezers, varbūt baseins...Mani pārņem šausmīgas bailes, ka haizivs piepeldēs un iekodīs man!
Pats trakākais ir , ka man peldēt ļoti patīk un katru reizi,kad ienirstu, mani atkal pārņem neizskaidrojamās, šaušalīgās bailes..ja nu?!

Bet augstums no kura jābaidās man jau ir 3.-4.stāvs un uz augšu....
Laikam tāpēc, ka dzīvoju 2.stāvā un esmu ar to apradusi
Un sapņoju arī bieži, ka es krītu no mājas jumta.
Nu tad Tev no Indijas pa gabalu jāturas
Man ir bail no karuseļiem, un mazliet no augstuma. Ā, man ir bail no tādām vietām, lietām situācijām, kurās no manis nekas nav atkarīgs, tā teikt, grūti plūst pa dzīvi un paļauties, piemēram, ka lidmašīnas pilots ir pietikami prasmīgs, lai nosēdinātu lidmašīnu.
Man pagaidām ir vēl bail, uzstāties lielas auditorijas priekšā, tad es sāku stresot un mute paliek sausa tā, ka nevar vars parunāt normāli.
Bet man dzīvē ir bailes nomirt ūdenī,kaut vai mīlu peldēties un būt viņā!
Un baidos no liela,liela augstuma!!!
nu un tad no aukstuma.
ā un vēl no žurkām/pelēm. un no dažādiem rāpuļiem.
Bet varbūt apēda dzīvu apraktu