Vēlos sākt ar tādu kā dzejolīti, kuru atradu manā sabiedrotajā- internetā...

Mīlestība – kas tas ir?Īstenība vai sapnis?Laime vai bēdas?Elle vai debesis?

Saprast to ir ļoti grūti, Teikt šos vārdus – es mīlu Tevi – Īsti nespēšu nekad, jo... Baidos es no jūtām pret Tevi. Atzīstos – nevaru vairs tā dzīvot!

Mīlestība – vai tāda tā ir? Īstenība, bet tomēr sapnis, Laime, bet ne bez bēdām, Elle, bet augstu debesīs...

Saprotu, bet ir tik grūti. Tikai Tevi mīlu es, Īsti un patiesi, bet... Baidos tomēr teikt to skaļi, Atzīties, ka gribu dzīvot!

Esot dažādās domubiedru grupās vai vienkārši mājaslapās, bieži pavīd jautājumi saistībā ar mīlestību, kas tā tāda ir, kā tā rodas, kad būs mana kārta mīlēt? Un ir arī pretēji, kāpēc es viņu mīlu, ko darīt lai nesāp, kāpēc viņš tā dara?

Nu, lūk, savas pašas intereses pēc nolēmu papētīt nedaudz vairāk...

Ierakstīju vispopulārākajā meklētājā jautājumu: "Kas ir mīlestība?" Lūk, ko man tas atbild:

* Mīlestība ir 80% darba.

* Milestība ir dievu dāvana.

* Mīlestība ir spēle.

* Mīlestība ir garīga varmācība.

* Utt.

Katram no šiem apgalvojumiem gribas piekrist, gribas teikt, jā, man tā ir, viņam arī, bet tad kādēļ mēs tik daudz klusībā raudam, lūdzam palīdzību?  Man uzreiz  rodas pretjautājums, vai tad tiešām tā ir mīlestība, nevis pieķeršanās?

Liekas, ka tā pa īstam vārdus "es tevi mīlu" un zināt, ka tā ir taisnība, es spēšu pateikt tikai tad, kad būsim veci, nodzīvojuši kopā 50 gadus un vēl joprojām mums nebūs slinkums rūpēties vienam par otru. Mums nebūs slinkums pieliekties un iedot buču uz vaiga.

Mums nebūs slinkums aiziet uztaisīt to pašu tēju un kopīgi sēdēt dīvānā un skatīties kādu pārraidi, jo, manuprāt, tieši tāda ir mīlestība, dzīvošana kopā aiz prieka par otru, aiz vēlmes rūpēties par viņu un nebaidīties par to, ka viņš domā par citu dīvānu, tēju vai sievieti. Aplūkojot mūsu vecākus, vecvecākus vai pat vecvec... ak, kurš nu skaita, mēs varam redzēt, kāda ir mīlestība.

Šādas domas nu man ir radušās aplūkojot daudz bildes un pašai savus vecvecākus un man prieks par viņiem, par tiem, kuri ir nodzīvojuši kopā ilgi un laimīgi!

Izplūdu garās pārdomās, bet varbūt varam padalīties un izrunāties, kā tad nu tur īsti ir, varbūt es neko no tās nesaprotu? :D

Paldies, ja izlasījāt un padalījāties savās domās!

Ar cieņu, mīlestības pilnā Agodanzy!