Nu, jā! Ja jau vīrs gatavs piedot sānsoli, tad jau tiešām pamodies un sievu mīl.
Tikai žel, ka pa vēlu. Man tikai jautājums:"Vai bērni ir, kā bērni uztver šo šķiršanos, vai atbalsta māti"?
Manējais jau sen būtu mani apracis mežā ( arī es viņu, ja nu kas), ka nav, ta nav, kaut man ar vīru ir nodzīvots vairāk. Nedari otram to.......
Tā jau tai dzīvītē ir, ka domājam tikai pēc tam, iesaku mainīties uz 100 % un mēģināt sieviņu atgūt.
Nav teikts, ka tur pie tā cita pēc aplidošanas laika būs labāk.
Pacietību, izturību un veiksmi ( ja godīgi, žel man Tevi).

Ja Tu mīli šo sievieti, tad atlaid viņu, ļauj viņai iet. Tā ir īstā mīlestības izpausme - ļaut otram būt laimīgam

Jauki gan izklausās pēc 15. gadiem esmu gatavs viņu mīlēt. Es piekrītu rebekai, atgūt sievieti, kas ir pielikusi punktu tik ilgām attiecībām būs grūti, vai pat neiespējami. Te var palīdzēt tikai pacietība un mīlestība, kas jāizrāda it visā protams ar to neuzbāžoties, nekādu pārmetumu, strīdu tas tikai attālinās. Uz doto brīdi vislabāk ļaut sievietei pašai saprast, kas viņai nepieciešams, ģimene un es atvainojos, kretīns, kas neko mājās nedara, nepievērš uzmanību, neprot uzklausīt un sen aizmirsis, ka viņa ir sieviete un mīl uzmanību, ziedus un mazus pārsteigumus, vai vētrainas attiecības. Ļoti iespējams, ka vienā mirklī viņa pati atgriezīsies saprotot, ka tur mājās ar visām problēmām ir labāk, jo tur māja, bērni vīrs, tas kas viņai pierasts un mīļš.

Nu re, cik patīkami ir izlasīt sekas vīriešu "skarbajai" attieksmei... un dzīvē noteikti tādas sekas piemeklē daudzas ģimenes....Kad jau vilcieniņš ir "tu-tū"- vēols ko mainīt.... Kāpēc nerīkojies, kad sāki just ko nelāgu? Kāpēc jau sen nevēlējies aplidot savu sievu 15 gadu garumā??? Fui... man šis stāsts neko pozitīvu neizraisīja, tikai iespēja izlādēt negatīvo.... brrr....Tagad skarbais kungs ir gatavs ko mainīt.... nu un.... paies pusgads pēc jūsu atkal apvienošanās un viss nostāsies pa vecam.... ne tuvības, ne mīlestības.... fui tukši vārdi.... sen jau būtu rīkojies, kā te sēdējis un žēlojies....
Kā saka- kārtīgs vecis ko saka, tā dara...! Nu tad uzpriekšu ar puķēm, saldiem vārdiem.... neliecies mierā...kamēr... neatgūsi sievu.... varbūt pat kopā aizejiet pie pāru konsultanta, lai variet izrunāt problēmu, kas viņu pagrūda uz šādu soli! Es tikai varu domās novēlēt tavai sievai Tev nepadoties un mukt no Tevis.... tik īpašnieciskam tipam... ja kādam citam tavu sievu vajag, tad tikai tad tu apjēdz, ka tā ir tava... fui.... Kaut kad taču tu viņai čivināji austiņā, ka mīli un lutināsi visu mūžu, tāpēc jau viņa Tevi izvēlējās no visiem... fui.........

Es laikam būšu skarba un skeptiska, jo man šķiet, ka atgūt sievieti, kura zaudējusi jūtas, ir metusies jaunās attiecībās, tātad staigā ar rozā brillēm, ir diezgan sarežģīts variants. Lai saprastu vai ir kādas cerības, pavisam noteikti vajag izrunāties, pateikt savas jūtas, ne lūgties un pazemoties. Teikt arī to, ka tu piedotu to sānsoli un, ka tavas jūtas ir ļoti stipras.

Bet man ir jautājums, vai tu tiešām esi gatavs mainīties? Manā uztverē cilvēkam ir tāds kā kodols, kas nekad nemainās, cilvēks ir tāds kā viņš ir, un tad ir apvalks, ko var maninīt atkarībā pēc situācijas utt... Vai tiešām nebūs tā, ka tagad centīsies, sievai būs uzmanība un mīlestība gana , bet paies pāris gadi un viss pa vecam?? Diemžēl šādi gadījumi redzēti ne mazums.

Manā ģimenē bija līdzīgs variants mamma aizgāja pie cita, jo tēvs arī nebija pievērsis lielu uzmanību, siltumu, maigumu utt, visu tevis rakstīto, tēvs gan arī īpaši necentās cīnīties, taču zinu, ja arī censtos tas būtu bijis bezjēdzīgi, jo viņa kodols nemainītos šā vai tā. Mamma sabiedriska būtne, tētis labāk izvēlas pagulēt pie TV nekā iet uz kino kopā. Nu un ja mans tēvs būtu cīnijies, vedis mammu uz kino utt.... cik ilgi tas būtu? līdz ko saprastu ka atguvis gulētu pie TV tālāk.

Padomā vai ir jēga, protams mīli viņu, bet vai tiešām viņai nebūs laimīgāka dzīve ar to jauno, vai tiešām nesāpināsi un manīsies uz visiem laikiem?