
Sveiki!
Nu jau vairs nezinu, kur griezties un ko darīt...
Problēma sākas ar to, ka dzīvoju kopā ar puisi, kuru mīlu, viņš nav pats, pats perfektākais cilvēks nedz raksturā, nedz izdarībās, bet nu, jā, es viņu mīlu. Un nu šeit arī tas viss sākas.
Problēma ir tā, ka es nevaru pamīlēties, man nav tās dziņas, kas liktu man nodarboties ar seksu. Nākas atbildēt uz viņa vēlmēm ar "Negribu", vai nu kad jau liekas, ka tūlīt vadzis plīsīs sakostiem zobiem ļauju, lai mani paņem priekšā :( vēmiens gandrīz pašai nāk, man ļoti reti kad kaut ko tādu gribas, un es nezinu, ko ar to visu darīt.
Esam mēģinājuši ar manu puisi to visu pārrunāt. Kad pārrunājām, tad jau viņš saprata un tad, jā, viņam teicu, ka "Negribu", tad neuzmācas jau arī, bet nu ir bail par to, cik viss tas tā turpināsies, jo viņš jau arī ir cilvēks ar vēlmēm un vajadzībām un ja nespēšu mūsu gultas kopdzīvē ko darīt, tad nebūs nekāds brīnums, ka viņš aizies pie kādas, kura viņam to visu spēs sniegt.
Nav arī tā, ka man gribētos kādu citu, ir tā ka negribas vispār!
Lūdzu, iesakiet kāda kaut ko, jo tas viss kopā mani dzen pilnīgā izmisumā...

Faktiski sievietei, jau tas viss ir ļoti psihologiski saistīt, piemeram, man bija tā, ka pa dienu strīdējāmies- viņš mani zākāja utt. un vakarā līda virsu- sory man negribējās!!!! Tagad skatos uz viņu, kā uz svešu cilvēku, cik nu viņa asinis rit mana bērnā ar un esmu atradusi cilvēku pie kura man velk... Jā tam laikam arī ir nozīmē, lai gan līdz šim man likās, ka tikai emocionālā saskaņa ir svarīga...
Un šoreiz, ja es pareizi autori saprotu, nav problēma seksa negribēšanā kā tādā, bet problēma ir kā rast kompromisu ar partneri, kuram tomēr to seksu vajag.
tvnet.lv...
...varbūt esi viena no tām...