Praksē pārbaudīta metode, kā risināt konfliktus

pece
pece 29. oktobris 2010 16:02
953

Šoreiz ne par ikdienas sīkumiem, kuri gan bieži vien ir tieši tāpēc, ka nav atrisinātas sasāpējušas lietas un konflikti.

 

 

 

Kā jau daudziem, arī man dzīvē ir bijušas situācijas, kad abas puses runāja katra savu un ilgāku laiku nemācējām atrast kompromisu un saprast otru vai sakašķējāmies uz līdzenas vietas, kaut ko nesapratām vai negribējām saprast. Abas puses bijām viena uz otru mazliet apvainojušās. Tad kādu dienu vienā grāmatā izlasīju par konfliktu risināšanas metodi, kura šķita loģiska un nolēmu to izmēģināt praksē. Neprasiet avotu – tas bija vairāk nekā 10 gadus atpakaļ. Metodi izmantoju šad un tad, un tā strādā gan manā ģimenē, gan ar ne tik tuviem cilvēkiem.

 

 

Metodes būtība ir izrunāšanās. Skan vienkārši, vai ne? Bet ne tik vienkārši īstenojams, jo bieži vien katrs runā savu, otrā neklausās un emocijas sit augstu vilni. Bet tagad visu pēc kārtas.

 

 

Vispirms ir jārada labvēlīgi apstākļi – vieta un laiks, kur jūs varēsiet pabūt netraucēti divatā. Tai nevajag noteikti būt kādai īpašai vietai, tik pat labi tas var būt tālāks brauciens divatā automašīnā! Man patīk klusa, mazliet relaksējoša fona mūzika un aizdegta svece, bet tas tomēr lai paliek katra paša ziņā. Izslēdzam TV, mobilos telefonus un datorus, lai nekas lieks nenovēršs  uzmanību un netraucē.

 

 

Nākamais ir pateikt konkrēti otram cilvēkam par ko gribi parunāties un izrunāties – definēt problēmjautājumu. Jādara zināms, ka esi gatava uzklausīt visu, kas otram sakāms, otru nepārtraucot, ļaujot viņam pašam formulēt savu viedokli par problēmu. Kad vienas puses stāsts ir uzklausīts, vari uzdot jautājumus. Jautājumus jācenšas uzdot tādus, uz kuriem ir saņemama skaidra atbilde, jāizvairās no jautājumiem, kas sākas ar „kāpēc”, jo tie veicina novirzīšanos no apspriežamā temata un emociju izvirdumus.

 

 

Pēc tam runā otrs cilvēks un izstāsta visu no sava skata punkta. Es parasti cenšos vispirms uzklausīt un pēc tam runāt pati, bet var arī otrādi. Noteikumi par nepārtraukšanu un jautājumiem ir jādara zināmi otrai pusei, jo tad situācija risināsies korektāk, bet var izmantot šo metodi arī otram to nezinot.

 

 

Tas ko šī metode dod ir:

 

cilvēks ir spiests sakārtot un strukturēt savas domas, lai savu viedokli varētu prezentēt otram; abas puses ir spiestas uzklausīt otras puses viedokli; ir iespēja noskaidrot neskaidros, sāpīgos jautājumus, lai saprastu otras puses nostāju un rīcību; iespēja visu izrunāt un „salikt pa plauktiņiem”.

 

Visgrūtākais ir nejaukties otram pa vidu un nesagriezt visu pa savam, īpaši, ja jautājums ir jūtīgs un sāpīgs. Pat ja pirmajā brīdī šķitīs, ka viss velti, nevajag šo procesu novērtēt par zemu, īpašos gadījumos to pēc laika ir jāatkārto, lai nonāktu pie konstruktīva problēmas risinājuma.

 

Bilde no http://1.bp.blogspot.com/

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
banderoso 29. oktobris 2010 22:58

Kad strādāju par bārmeni mums uzņēmumā speciāli apmācīja kā risināt konfliktus ar viesiem.
1. Uzklausi viesa velmi (problēmu)
2. Atrisini to
3. Pasaki paldies!

Un tas vienmēr strādā arī reālajā dzīvē :)