Pozitīvisma kampaņas

pece
pece 19. janvāris 2012 10:56
659

Būt pozitīvam ir moderni – par to nav šaubu! Apkārt par to vien raksta, ka vajag justies laimīgai, smaidīgai, nedomāt drūmas domas tā teikt būt kā saulītei. Idejiski nav slikti, bet brīžiem kaitinoši gan. Kādreiz jau ieraugot kārtējo padomu šajā jomā, biju gatava rakstītājam mest ar puvušu ābolu, jo kā gan varu būt pozitīva, ja man ir slikti, jūtos nesaprasta vai esmu dusmīga?

 

 

Neviens man nevar aizliegt būt īgņai vai dusmu lācim, ja tobrīd man ir tāds noskaņojums. Bez tam ir tak zināms, ka emociju slāpēšana un paturēšana sevī noved pie dažādām kaitēm! Emocijām ir jāļauj vaļu, tikai cik tālu mēs drīkstam tām ļaut vaļu un kur ir tā robeža, kad no tām gluži nepamatoti cieš mums blakus esošie un mūsu mīļie! Vai paužot savas emocijas es nevaru būt pozitīva?

 

Tomēr izlādējot savas emocijas būtu jābūt konstruktīviem – uzliesmoju un pierimu, nevis kā neremdināms vulkāns turpinu bārstīt savas sliktās emocijas pār citu galvām, vēl jo vairāk brīžos, kad blakus esošie nav patiesie emociju izraisītāji, bet gan tikai tie, kuri cieš no sekām. Ir vērts apturēt sevi un pajautāt sev – kas šīs emocijas izraisīja, kāpēc un ko es varu darīt, lai pati justos labāk un varbūt apdomātu turpmāko rīcības plāniņu.

 

Vismaz man „plāniņš” palīdz savākties un uz notikumiem paraudzīties no cita skatu punkta. Plāniņi reti kad ir grandiozi, parasti vairāk vērsti uz to, kā es varu gūt maksimālo labumu no esošās situācijas un pats galvenais justies labāk. Nu, ja – es esmu šajā ziņā egoiste, man ir svarīgi justies labi. Bet tam ir arī labās puses, mani plāniņi lielākoties nemēdz būt destruktīvi – atriebības plāniņi –tu man tā un es tev šitā, ne pie kā laba nenoved. Pat ja no atriebības mēdzam iegūt pozitīvas emocijas  - tās ir īslaicīgas un ilgtermiņā nav dzīvotspējīgas!

 

Mēģinot ikvienā notikumā saskatīt gaišās puses un saredzēt plāniņu izdzīvošanai un labai pašsajūtai, man šķiet esmu kļuvusi pozitīvāka attieksmē pret dzīvi un pats galvenais – pa lielam, es jūtos mierīgāka un harmoniskāka, mani mazāk tracina ikdienas sīkumi un jūtos labāk!

 

PS kampaņas man gan riebjas joprojām, es neprotu tā uz pasūtījuma būt laimīgāka!

 

Kā ir ar tevi?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Cerīte 19. janvāris 2012 21:27

Es esmu pozitīvi noskaņota-ne jau garīgi slima.Man tāpat sāp,ir skumji un citu dienu nāk ķibele aiz ķibeles. Bet es zinu -kamēr cilvēks dzīvo vienmēr var notikt kas labs un ir iespēja laimīgam gadījumam.Esmu pozitīva priekš sevis,ne jau prieks citiem un mans pozitīvisma nav smaidā ''atņirgti'' zobi,bet gan miers un līdzsvars.

smukaa 19. janvāris 2012 17:21

Vispār agrāk biju diezgan pesimistiska..un visā saskatīju kaut ko negatīvu :$
Bet tagad īpaši neiespringstu..Ja nav noskaņojuma vai esmu dusmīga (reti),tad gan varu trakot un viss pozitīvisms,lai iet ellē!! Bet tā cenšos savu dzīvi "uzgriezt" uz pozitīvisma viļņa.. (emo)

banderoso 19. janvāris 2012 16:54

Man laikam ir iedzimts pozitīvisms (party) Varu jebkurā pat ļoti sliktā notikumā atrast kaut ko sev pozitivu. Tomēr uzskatu, ka, ja cilvēks ir pesimists, nevajag sevi lauzt.

pece 19. janvāris 2012 16:28

Ir tāds teiciens, kas man pašai ir palīdzējis sakārtot attieksmi pret dzīvi - Dieviņ ļauj man atšķirt tās lietas, kuras es varu ietekmēt, no tām, kuras nevaru ietekmēt. Un dod spēku ietekmēt to, ko es varu ietekmēt un pieņemt to, ko nevaru ietekmēt.

naktsvijole 19. janvāris 2012 15:05

Interesanti, ka tieši šorīt es arī par to domāju. Nu pat visi kļūst tik pozitīvi un harmoniski ar jogām, meditācijām, Indiju u.t.t, ka sāk kļūt šķebinoši. Dzīve, diemžēl, nav viena vienīga pozitīvisma kampaņa. Uz katra soļa saskaramies ar nejēdzībām gan cilvēku rīcībā, gan sistēmā. Tāpēc ir apsveicami, ka ir arvien vairāk cilvēku, kuri prot savaldīt savu prātu un emocijas. Svarīgākais šajā "pozitīvisma" lietā ir tas, lai mēs iemācītos reaģēt uz notiekošo nenodarot pāri sev, savai veselībai. Lai iemācītos "necepties" par lietām, bet uztvert tās ar skaidru prātu. Uz dusmām un apvainojumiem neatbildēt ar to pašu, bet izvērtēt un par to aizmirst. Jāiemācās nomierināties un neuzkurināties, jo citādāk šajā laikmetā ir grūti izdzīvot.

sandijasieviesuklubs 19. janvāris 2012 11:23

man Tu vienmēr esi likusies tāda nosvērta un nobriedusi sieviete:)

pece 19. janvāris 2012 11:22

Man līdz harmonijai vēl kādu laiku jāaug ;)

sandijasieviesuklubs 19. janvāris 2012 11:19

šis neitrālais prāts būtu vairāk ikdienā jāpraktizē. Ar meditāciju tas ir iespējams. Pacelties pāri, paskatīties uz visu no malas, nomierināt savas emocijas, sakontaktēties ar savu augstāko Es jeb saprātu. Saskatīt iespējas, kur tās ir, bet nepakļauties - oh un ah! līmenī.

Tā ir savā ziņā dzīves alķīmija -tas ir līdzsvars, harmonija, par ko visi tā sapņo un runā.
Kā man reiz teica mūsu SK veselības koučs Laila Zariņa - būt harmonijā nemaz nenozīmē būt izteikti laimīgam un priecīgam. Tas ir tāds mērens stāvoklis. Visu - ar mēru

sandijasieviesuklubs 19. janvāris 2012 11:17

ar mani ir tā, ka gadiem, tiešām gadiem jau cīnos ar savu negatīvismu. Nu ir man pārsvarā kritiskais prāts, ko lai dara. Es to neuzskatu, ka tas būtu ļoti labi - iet vienā vai otrā galējībā. Būs absolūti pozitīvam, vai atkal - pārmēru kritiskam.
Vienu ļoti labu pieeju šai dzīves pozīcijai man māca Kundalini joga - proti, par savu prātu domāt kā par 3 dažādiem ķermeņiem.

1. Negatīvais prāts - tas ir ķermenis, kas visam pieiet analītiski, kritiski, apšaubot un apsverot. Tas nav slikts prāts - tāds tas vienkārši ir, un savās devās tas ir nepieciešams. Ja pieņemsim, saskaries ar situāciju -iespēja uzsākt jaunu projektu - tad atrašanās negatīvā prāta stāvoklī uzliks šai iecerei visai smagu NĒ, jo ja tā labi padomā, tad nekas nav iespējams, tur noteikti būs traucēkļi, kas tur galā vispār var sanākt? utt. Atpazīstat šo stāvokli? Ja tāds ilgstoši dominē, tad neko jaunu un riskantu šajā laikā iesākt nav iespējams, jo kritiskajam prātam vienmēr atradīsies iemesli, kāpēc to nedarīt.

2. Pozitīvais prāts - stāvoklis, kad viss šķiet iespējams! Un savā ziņā taisnība ir arī šim prātam - mēs izdomājam jaunu lietu, noticam tai un aiziet! Lidojums ir sācies! Tikai, protams, atkal - spārniņi ātri aplaužas, jo nekas jau nav tā, kā iedomāts. Ilgstoša atrašanās izteikti pozitīvajā prātā liek arī doties nepārdomātā riskā.

Dzīvē bieži vien notiek tā, ka mētājamies krasi izteikti starp negatīvo un pozitīvo prātu, piedzīvojot arī krasus pacēlumus un tikpat krasus kritumus. Emocionāli vienkārši kratamies pa dzīvi, kalniem un lejām.

Bet ir vēl kāds prāts - 3. neitrālais - tas ir kaut kas pa vidu, bezkaislīgs un uz to parasti tiecas visi jogi un apgaismības meklētāji

Tas