Skaidro Sieviešu Kluba eksperts Andžejs Reiters, bioenerģētikas speciālists, personības izaugsmes treneris.
Visi zinām tipiskāko skaidrojumu – tā ir pateicība Dievam par ēdienu, ko Viņš devis. Bet, vai zini, cik patiesībā liels spēks ir Tēvreizei?
Tā svētī ēdienu un burvīgākais – attīra to no visas informācijas, kuru ēdienam pievienojusi tā gatavotāja. Droši vien būsi dzirdējusi, ka mājas saimniecei ēdienu gatavojot jādomā labas domas. Tad tas būs ne tikai gardāks, bet arī svētīgāks. Bet, ja visu laiku labās domas vien nav sanākušas domāt? Ja nu ēdiena gatavošanas laikā pievienojušās arī rūpes, stress, satraukumi? Tieši šīs sliktās emocijas „notīrīsies”.
Bet, ko darīt, ja ēdiena gatavotāja tev no sirds vēl ļaunu? Ir būrusies, lai tev piesaistītu kādu nelaimi? Būsi pārsteigta, cik ļoti daudz cilvēku šobrīd pievērsušies slikta vēlējumiem. Pat pašiem tuvākajiem.
Tēvreizei ir pārsteidzoši iedarbīga. Tā svēta ēdienu, bet otra svarīgā īpašība – tā attīra ēdiena enerģētisko lauku, kliedējot ļauno, bet atstājot labo. Vienkāršiem vārdiem – vispirms ar visu savu mīlestību piedāvā ēdienu Dievam, bet tikai pēc tam to ēd pati. Viņš visu slikto, kas caur ēdienu tev sūtīts, noņems. Bet pesteļotāji tev neko ļaunu šādi nespēs nodarīt.
Sieviešu Kluba diskusijai:
Gribi būt brūna,tam ir...
Man par reliģiju un Dievu ir citas domas. Lai man piedod ticīgie - ne tās pozitīvākās. Bet ja cilvēkam palīdz ticība - lai tic. Katrā ziņā neesmu no tām, kas ticīgam cilvēkam mēģinās ieskaidrot, ka viņš maldās.
Par rakstu - negribu ecēties ne ar vienu, bet ir personīgi nepatīkami, ja cilvēks jēgpilnam tekstam piedēvē kaut kādas īpašības, kas ir ārpus šī teksta mērķa - komunikācijas ar Dievu. Tas man šķiet līdzīgi, kā mazs bērns noskatās, kā pieaugušie vāra pusdienas, un savā spēļu katliņā māžojas pakaļ, bet nav ne paēdis, ne ēst uztaisījis. Skumji, ka šādas spēles cilvēki turpina arī pieaugušā vecumā. Piedodiet par skarbo atklātību!
bet vispār arī tie zinātnieki, kas pētīja ūdens struktūru, kā tā mainās, kad ūdeni nolamā un kad saka labus vārdus, atzinuši, ka tēvreize palīdz ūdenim 'sakārtoties'
Ja tu neredzi, piem., vēju, tad tavs ksaidrojums ir, ka koku lapas vienkārši dažkārt kustās?
Un, ja tu nevari paprasīt, vai tai maizītei sāp, jeb gluži vienkārši nedzirdi, ko tev saka, tad tas nozīmē, ka neviens nekā arī nesaka?
"Viesis10.09.2010 13:57:36
laikam cilvēku kukuuu sindromam nav robežu
par tavu viedokli var teikt tieši to pašu
Ja nopietni - jebkurai lūgšanai tikai tad ir spēks, ja tā nāk no sirds, nevis automātiski - tāpēc, ka tā vajag
Jo, ja kautkam ir robežu, tad tas reiz beidzas un kļūst garlaicīgi.
Ja mājās ir bijis kāds cilvēks, kurš varētu vēlēt mums ļaunu vai skaust, vienmēr pēc tam aizdedzinām svecīti. Tad miers ienāk gan mājā, gan sirdī. Vēl mēs cenšamies guļamistabā nelaist cilvēkus, tā ir vieta tikai ģimenei un mīlestībai.
Piekrītu - arī neiecietībai un nesapratnei nav robežu.
Vēdisti piedāvā pirms paši ēd, ēdienu Dievam, tādējādi nevis pasargā sevi no ļauniem cilvēkiem, bet vairāk no tā, kas ēdienā iekšā - jo gan augi, gan dzīvnieki bija dzīvi, kaut ko juta domāja, katram sava karma, kāda nu bija, un tad nu no tā to ēdienu itkā attīra. Attīra ar to, ka, kad Dievs bišķi paēd, tad viņš itkā noņemt to virsējo, kas tur ir bijis.
Un, acīmredzot tas ir pamatā raī tam, kā ir ēdušas visas tautas agrāk - pirmais sāka ēst ģimenē stiprākais - tēvs, un arī tieši tādēļ, ka viņš pirmais ēzdams kā stiprākais noņēma nost, ko nevajag no ēdiena.