Visu šo nedēļu atgriežos pie vienas domas-par savas dzīves paradigmu. Par tām brillēm, caur kurām skatos uz pasauli. Un sapratu, ka tā ir viena no būtiskākajām lietām, kas ietekmē manas domas un manu rīcību.

To, kā es redzu un uztveru ne tikai pasauli, bet arī apkārtējos un …..kā tulkoju to rīcību. Nolēmu savās domās un atrastajos paradigmas- briļļu nomaiņas gadījumos dalīties arī ar Jums.

Jau kādu laiku atpakaļ lasīju grāmatu, kur cita starpā bija stāsts par piedzīvojumu metro vagonā. Kādā jaukā dienā, kādā jaukā metro vagonā sēdēja cilvēki un mierīgi lasīja avīzes, sarunājās vai vienkārši klusumā risināja kādu domu.

Kārtējā pieturā atvērās vagona durvis un pa tām ienāca vīrietis ar diviem bērniem. Bērni bija kā šampanietis- kustējās, skraidīja pa vagonu, klaigāja, ķēras pie vagona pasažieru drēbēm- vienu vārdu sakot, mirklī radīja vagonā haosu. Visu pasažieru skats momentā pavērsās pie vīrieša, kurš bija iekāpis vagonā reizē ar bērniem. Vīrietis vienkārši sēdēja, ar neko neredzošu skatienu skatījās vagona logā un šķita, ka pilnīgi neinteresējas par to…kas notiek ar bērniem. Šī raksta autors bija gana sašutis par tādu bezatbildīgu attieksmi un jau gatavojās šim vīrietim aizrādīt, kad vīrietis sāka runāt. Viņš pateica pāris vārdus, kas pilnībā izmainīja raksta autora paradigmu- brilles, caur kurām skatīt pasauli un notiekošo tajā.

Vīrietis pateica:…”Piedodiet par bērniem, mēs braucam no slimnīcas. Šodien nomira mana sieva, viņu māte. Bērni vienkārši nezin kā reaģēt. Es arī nē.”  Raksta autors atzīmēja, ka pie šiem vārdiem viņa plānotā rīcība (agresīvi aizrādīt par pienākumu pieskatīt bērnus)  pilnīgi mainīja virzību (viņš bija gatavs piedāvāt jebkādu palīdzību šai ģimenei). Negatīva spriedze bija pāraugusi pozitīvā vēlmē darboties.

Iedomājieties, kā tas būtu, ja ik reiz, kad ir nepārvarama vēlme aizrādīt kādam par neadekvātu rīcību, mēs iedomātos par šo situāciju…. Ka mūsu brilles varbūt rāda pilnīgi ko citu, ne to, kas notiek īstenībā.  Iedomāties, ka brilles ir taču dažādas.  Kā būtu tad ar spēka un enerģijas patēriņu?  Varbūt pat nevajadzētu tos tērēt cīņa, bet sadarbībā?

Lasiet tālāk, kā paradigmas- briļļu maiņa var nostrādāt, ja tā tiek pielietota, piemēram, darba vietā.

Pagājušajās brīvdienās tikos ar kāda liela uzņēmuma personāla vadītāju. Viņa ļoti lepojās ar savu darba vietu un citu starpā pieminēja: “Mēs reizi gadā ofisā strādājošos nosūtam strādāt uz veikaliem. Uz veselu dienu plecu pie pleca ar pārdevējiem veikt ikdienas darbus veikalā.” Šī uzņēmuma specifika ir tāda, ka veikalos strādā lielākā daļa darbinieku, kas ikdienā ir gana tālu no galvenā uzņēmuma ofisa. Pēc šādām darba dienām “ofisnieki” daudz reālāk skatās uz “veikalnieku” problēmām un spēj iejusties veikala darbinieku ādā, kas savukārt mazina nevajadzīgu spriedzi un būtiski uzlabo komunikāciju. Jā, un cita starpā uzlabo arī darba efektivitāti.

Kāda cita mana paziņa (uzņēmuma vadītāja) sasauca savā pakļautībā esošo menedžmenta komandu un lika izvilkt katram vienu lapiņu ar….cita departamenta pārstāvja pozīciju. Un deva uzdevumu iejusties šajā amatā un problēmās ar kurām ikdienā nākas saskarties. Un esot šajā lomā, pastāstīt pārējiem menedžmenta komandas dalībniekiem savas bēdas. Fantastiskākais bija tas, ka ikviens no “aktieriem” spēja reāli iejusties otra ādā un gana precīzi raksturot problemātiskos jautājumus- tā vismaz teica tie..kuri bija vērotāji. Pēc šī eksperimenta mana paziņa turpināja risināt ikdienas problemātiskos jautājumus, bet nu jau pavisam citā līmenī- daudz produktīvāk. Pēkšņi visi bija sapratuši viens otra problēmas. Briļļu nomaiņa bija palīdzējusi mazināt ikdienas spriedzi.

Šie divi piemēri bija reāli, no biznesa vides ņemti. Bet kā jau parādīja pats pirmais piemērs, šādas situācijas gana bieži var notikt arī ikdienā.  Un spēja nomainīt paradigmu, iekāpt otra kurpēs, uzlikt citas brilles….vienu vārdu sakot, pieņemt, ka pasaule var būt savādāka, kā mums šobrīd šķiet, ir lieliska īpašība, kuru ir vērts trenēt.

Pieļauju domu, ka katrai no Jums šādas situācijas ir bijušas, kad pēkšņi “atveras acis”.

Padalieties, kā briļļu- paradigmas nomaiņa ir palīdzējusi Jums?

Un kā šī paradigmas nomaiņa varētu palīdzēt Jums pašapziņas audzēšanas procesā?           

Attēls no http://www.girlytwitter.com