Vai man izdevās nopelnīt vairāk? Atrast uz ielas 10 latus un uz darbu aizbraukt nepieķertai sabiedriskajā transportā pa „zaķi“? Lasi turpinājumā, jo ir noslēdzies nedēļu ilgušais eksperiments, kurā ievēroju visus grāmatas „The Secret“ likumus.

Kā jau rakstīju iepriekš, eksperimentam izvēlējos trīs pavisam vienkāršus punktus, kurus sasniegt būtu iespējams neilgā laika posmā.

Tā kā šobrīd strādāju uzņēmumā, kur mani tiešie darba pienākumi ir saistīti ar pārdošanu un ienākumi, ko nopelnu, atkarīgi no katras dienas „ražīguma”, kā vienu no punktiem izvēlējos dienā ietirgot konkrētu summu, kas ievērojami pārsniedz manu vidējos ikdienas darba rezultātus.

„The Secret” vēsta, ka cilvēks pievelk to, par ko viņš domā,  kā otru punktu izvēlējos pavisam vienkāršu: atrast uz ielas 10 latus.

Savukārt trešais punkts ir ļoti savtīgs- braukt trolejbusā „pa zaķi” un netikt pieķertai.

Svarīgākie priekšnoteikumi, lai sasniegtu savus apmizantos mērķus, ko ievēroju bija Bērnas Rondas grāmatā „The Secret” minētie padomi, kas vēstīja, ka pastāvīgi domājot par to, ko es vēlos, katra doma rada vibrāciju, kas ir signāls Visumam, kurš sūta mums to, ko mēs vēlamies. Lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu rezultātus, vēlme domās ir jāvizualizē, spilgti iztēlojoties iekāroto mantu vai notikumu.

Rezultātā izdevās vien divi no izvirzītajiem mērķiem. Ierodoties darbā es uz papīra lapas uzrakstīju summu, kuru vēlos ietirgot, ik pa laikam aplūkoju skaisto ciparu, un domās jau redzēju, kā nododu tik „feinu” atskaiti. Es centos sevī radīt pilnīgu pārliecību, ka pilnīgi noteikti piepildīšu sevis izvirzīto mērķi. Jāsaka, ka sajūta iedomājoties, cik labi būtu, ja būtu, tiešām bija patīkama.  Un  šajā gadījumā tiešām nostrādāja šis visuma pievilkšanās. Ietirgots tika pat mazliet vairāk, nekā izvēlējos.

Savukārt ar otro punktu diemžēl nevedās tik veiksmīgi. Patiesībā man grūti spriest vai to izdevās piepildīt vai nē, jo uz ielas 10 latus neatradu, bet man negaidīti kontā ieskaitīja piecus. Nav jau daudz, tomēr tā,  kā tas nebija paredzēts un bieži tā nenotiek es tomēr uzskatu, ka ja uz šo punktu paskatās mazliet vispārīgāk – kā uz negaidītiem ienākumiem - tas ir izdevies.

Arī vizināšanās sabiedriskajā transportā bez biļetes norisinājās veiksmīgi. Kontrole neiekāpa un soda naudu neiekasēja. Varbūt sagadīšanās?

Kopumā atskatoties uz ekspertes un Agneses Zeltiņas, Dagmāras Legantes un Lauras Blaubukas teikto un, protams, pašas pieredzēto, jāsecina, ka tomēr savā ziņā šī vizualizācija, labās domas spēks, pievilkšanās likums vai sauc to kā gribi, patiešām strādā.

Vizualizācijas tāfeles izveide ir kā redzams atgādinājums  gala rezultātam, ko vēlamies sasniegt. Redzot fotogrāfijā vai jebkur  citur,  savas vēlmes rezultātu rodas krietni lielāka motivācija ticēt savam mērķim un tiekties pēc tā. Arī visuma pievilkšanās likums šķiet ir reāls. Pavisam vienkāršs piemērs man šķiet cilvēki, kas nemitīgi žēlojas, cik slikti viņiem klājas, ka citi ir vainīgi pie viņu nelaimēm un visu, kas notiek viņi redz drūmās krāsās.

Rezultātā dzīvot kļūs vēl grūtāk un negatīvās domas piesaista arvien vairāk negāciju.

Ko mēs no tā varam secināt? Jādomā pozitīvi, jāzina precīzi ko mēs vēlamies, jādara viss, lai to sasniegu, jo iespējams patiešām ir pilnīgi viss! Vai tas varētu būt brīnums, šī iespējamība? „Bet vai tad cilvēka eksistence uz Zemes vispār nav brīnums? ” izaicinoši man eksperimenta laikā jautāja psiholoģe Dace Rolava.

Ir, jau ir! Tādēļ baudīsim šo brīnumu pozitīvi!

 Līva Virse, speciāli www.sieviesuklubs.lv