Tā nu ir sanācis, ka laikam esmu viena no vairums vai mazums cilvēkiem, kas domām piešķir lielu nozīmi. Ar savu domāšanu tu virzi sevi uz priekšu. Vienkārši neļauju vaļu skumjām vai dusmām kas pārņem manas domas.

Kad uznāk tādas reizes, nu vēl mazliet un ekslodēšu, tad ievelku dziļi elpu, pieveru acis un  aizskaitu līdz desmit. Pēc tam uz konkrēto situāciju paskatos no cita skatu punkta. Un noteikti pavērsies citādāka aina nekā pirms esošās minūtes. Savā ziņā ir jāiemācās virzīt domas pareizajā gultnē. Kas netraucē realizēt un arī dzīvot optimistiskāk.

Piecus gadus atpakaļ biju vienkārša meitene, kurai sapņi kā jūra, bet lai līdz tai jūrai tiktu bija jāpārvar daudzi sķēršļi. Lielu lomu spēlēja varbūt arī pašas raksturs, kas palīdzēja līdz savai iedomu jūrai tikt. Ar to tā kā problēmu nebija, bet laikam arī savs pašvērtējums ir gana svarīgs. Neuzskatīju sevi par skaistuli, bet neglītene arī nebiju, bet draugu un paziņu loks nebija īpaši liels. Lai gan tajā laikā arī kompleksu netrūka un tai pat laikā visam pa virsu kautrība.

Vēlāk liela loma bija grāmatām, kas ienāca manā dzīvē tikai ar laiku. Skolas obligātā literatūra nebija mana lasāmviela, bet pievērsos psiholoģijai. Sāku lasīt un izrakstīt tādas kā tēzes un veidot savu domu klāstu radošāku. Biju aizmirsusi par sevi, jo veltīju laiku citiem tā piemirstot, ka arī es pati eksistēju. Bet kad pienāca brīdis ar domu, ka vēlies ko mainīt, tad laiks ir tam pievērsties. Vienalga vai tā būtu jauna frizūra vai mājokļa iekārtojums, galvenais lai pati jūties komfortabli un spēj rast vietu sev. Var skanēt egoistiski, bet paskatoties uz laiku ko mēs veltam priekš sevis, tas ir ļoti mazs. Nemaz nerunājot, cik daudz mēs pašas domājam par sevi.

Kad jūties labi, tad arī smaids sejā platāks, bet galvā tikai pozitīvas domas. Ja kaut kas traucē, tad atsakies no tā. Es atteicos no pakļaušanos kādam citam un spēju pastāvēt par sevi, tā paužot savas emocijas.Pretī skanēja pārmetumu vilnis, jo kā tad es tagad esmu sākusi runāt! Viennozīmīgi, no tā nav jābaidās, ja paužam savas domas vai viedokli. Katram kā nekā ir tiesības izpausties. Bet lai tas neaizskar otru.

Tā nu pagāja laiks un sāc saprast, ka ir svarīgi kā tu uztver pasauli sev apkārt. Jo pozitīvāks būsi pats, jo pozitīvais vairāk būs tevī.

Mūsu domām ir magnētisks spēks. To domāju, ka esiet dzirdējuši, un noskatījušās arī filmu "The Secret."

Bet kāpēc savas idejas reizēm nerealizējam, jo sākam domāt par to kā būtu, ja būtu. Bet vai tas ir nepieciešams? Ja reiz tu gribi braukt ar AUDI A6, tad kas tev traucē līdz viņam tikt? (tas tikai piemērs, bet var būt jeb kas cits). Paņem lapu un saraksti šķēršļus, kas traucē tikt pie kārotā jeb mīnusus un plusus, kuriem durvis vērtas plaši vaļā! Ko spēji vieglāk sarakstīt -plusus vai mīnusus? Iespējams, ka arī palauzīji galvu un bija jāizdomā lietas kas traucē sasniegt kāroto. Ja tev ir mērķis, tad centies to sasniegt nedomājot par negatīvo: kā gan es to sasniegšu, vai tas maz ir nereāli iespējams. Bet sāc darīt! :) Atsakies no tādām domām, ka es nevaru, nespēju, jeb ar lietām kas sākas ar NE-.....Dažkārt atsakamies no saviem sapņiem dažādu domu vadīti.

Paskatoties uz bērniem, viņi ir tādi kādi viņi ir. Bērni pateiks to, ko tanī brīdī domā. Jo nebūs nekādu aizspriedumu vai pārdomu par to, ko teikt.  Pieaugušais turklāt šajā situācijā vēl par savu pirmatnējo atbildi var sākt šaubīties. Ir viena daļa kas vispār nedomā un pakļaujas jeb pievēršas cita viedoklim. Arī nav slikti, bet vai tas viedoklis sakritīs ar pašu sevi.

Vienai daļai sieviešu nav nemaz tik lielas problēmas ar lieko svaru kā viņas iedomājas. Pati reiz piedaloties vienā seminārā, kur tika runāts par svara problēmām,un raugoties uz sievietēm, kas uzskatīja sevi par "resnām" radās jautājums. Ko lai dara tās, kas tiešām ir dūšīgas un redz sevi kā lielu problēmu? Kur bija viņu problēma? Izrādās, atliek vien pateikt, ka esi resna. Un šis maģiskais vārds nostrādā. Sieviete domā, ka viņa tiešām ir apaļa un sāk rastiem iekšējie kompleksi, jo viņai šķiet, ka tā domā visi. Vai ar šo frāzi nostrādā kāda burvestība un mēs vairs sevi neredzam? Tu domā, ka esi superīga, atjautīga, bet ja kāds pateiks, ka esi garlaicīga un ar tevi nav interesanti! Kam tu noticēsi vairāk sev vai tam cilvēkam kas to pateica? Ko tu sāksi par sevi domāt?

Esmu vairākkārt nonākusi savu domu juceklī. Bet jo biežāk kaut ko prāto un šķetini, jo nonāc vēl lielākā haosā nekā pirms tam biji. Tas pat ir aizgājis tik tālu, ka  nespej parstāt prātot arī vakarā gulēt ejot, kas traucē iemigt. Reizēm pat vēl uz neatbildētiem jautājumiem pašas esam jau izveidojušas savas atbildes, lai gan tās varbūt ir pilnīgi atšķirīgas.Protams mēdz gadīties sava veida klupšanas akmeņi. Bet tāpēc nepakļauties apstākļiem un censties pēc iespējas ātrāk sparoties laukā. Vienai daļai var parādīties negatīva attieksme vai pamainīties domāšana, bet vienai daļai šķēršļi palīdz risināt problēmas, jo saspringtās situācijās domāšana vairāk sāk rosīties. Arī t.s.krīzes apstākļos daudzi cilvēki ir sākuši domāt radošāk un kaut ko darīt, lai viņiem par krīzi nebūtu jādomā vai jāpiemin.

Kāpēc mēs vispār tik daudz domājam?

Ievirzi savu domu pasauli un uztver lietas sev apkārt daudz vieglāk un bezpersoniskāk!